1 Un Ahabam bija Samarijā septiņdesmit dēli, un Jehus rakstīja vēstules un sūtīja tās Jezreēlas virsa šiem Samarijā, arī dzimšu vecajiem un ķēnišķīgo prinču audzinātājiem ar šādu saturu:
2 „Un nu tagad, kad jums pienāks šī vēstule, un ja tolaik jūsu kunga dēli ir pie jums un jums ir arī rati un zirgi, nocietinātas pilsētas un bruņas,
3 Tad izvēlieties pašu labāko un taisnīgāko no sava kunga dēliem un sēdiniet viņu viņa tēva tronī un kafojiet par sava kunga namu!“
4 Bet tie bija augstākā mērā izbijušies un sacīja: „Redzi, viņa priekšā nav pastāvējuši divi ķēniņi, kā tad lai mēs pastāvam?“
5 Un tas, kufš bija iecelts pār ķēniņa pili, pilsētas pārzinis, vecaji un audzinātāji nosūtīja Jehum sekojošu vēstījumu: „Mēs esam tavi kalpi, un mēs visu tā darīsim, kā tu mums liksi visās lietās, bet mēs nevienu necelsim par ķēniņu; dari tu to, kas labpatīk tavām acīm!“
6 Tad Jehus rakstīja viņiem otru vēstuli, kura tā skanēja: „Ja jūs nostā-jaties manā pusē un gribat klausīt manai balsij, tad, ņemiet šo vīru, jūsu kunga dēlu, galvas un ierodieties pie manis rītdien ap šo laiku Jezreēlā.“ Pavisam ķēniņa dēlu bija skaitā septiņdesmit, kas bija nodoti pilsētas varas vīriem, kuri tos audzināja.
7 Un notika, kad šī vēstule pie viņiem atnāca, tad tie ņēma ķēniņa dēlus un noslepkavoja visus septiņdesmit; tie ielika viņu galvas grozos un nosūtīja viņam uz Jezreēlu.
8 Kad nu vēstnesis atnāca un viņam paziņoja, ka tie ir atnesuši ķēniņa dēlu galvas, tad viņš pavēlēja: „Lieciet tās divās grēdās pie vārtu ieejas līdz rītam!“
9 Bet nākamā rītā, kad viņš izgāja ārā, tad viņš tur nostājās un sacīja visai tautai: „Jūs esat taisni! Jo, redzi, es esmu tas, kas sacēlies pret savu kungu un viņu nogalinājis, bet kurš ir šos visus noslepkavojis?
10 Tāpēc atzīstiet, ka nekas no tā Kunga vārda nekrīt zemē, no tā, ko tas Kungs ir runājis par Ahaba namu, jo tas Kungs ir darījis to, ko Viņš ir runājis ar sava kalpa Elijas starpniecību.“
11 Pēc tam Jehus lika visus, kas bija vēl atlikušies Jezreēlā no Ahaba nama, nogalināt, ir visus viņa dižvīrus, ir viņa paziņas, un ir viņa priesterus, līdz kamēr neviens vairs nepalika pāri.
12 Un Jehus cēlās un gāja un nonāca Samarijā. Kad tas ceļā nonāca Bet-Eked-Haroimā,
13 Tad viņš sastapa Jūdas ķēniņa Ahasjas brāļus, un viņš tiem jautāja: „Kas jūs tādi esat?“ Un viņi atbildēja: „Mēs esam Ahasjas brāļi, un mēs esam nonākuši, lai aplūkotu, vai ķēniņa dēliem un mūsu pavēlnieces dēliem labi klājas.“
14 Tad viņš deva pavēli „Sagrābiet viņus dzīvus!“ Un tie viņus sagrāba dzīvus un tos noslepkavoja pie Bet-Ekedas ūdens tvertnes, četrdesmit divus vīrus, un nevienu no tiem neatstāja dzīvu.
15 Kad viņš no turienes aizgāja, tad viņš sastapa Jonadabu, Rekaba dēlu, kufš nāca pretī un sveicināja, bet viņš tam jautāja „Vai tava sirds ir taisna pret manu sirdi, kā mana sirds jūt taisnīgi pret tevi?“ Kad nu Jonadabs atbildēja: „Tā ir!“ tad Jehus sacīja: „Ja tas tā patiesi ir, tad dod man savu rokul“ Un tas deva viņam savu roku, un Jehus lika viņam iekāpt pie sevis ratos.
16 Un viņš sacīja: „Nāc kopā ar mani un raugies, cik es karsti degu par to Kungu!“ Un tā viņi abi brauca Jehus kara ratos.
17 Un kad viņš nonāca Samarijā, tad viņš apkāva visus, kas bija vēl Ahabam atlikušies Samarijā, tiekam viņš tos izdeldēja no zemes, kā tā Kunga vārds bija ar Elijas muti sacījis.
18 Un Jehus sapulcināja itin visu tautu un tiem sacīja: „Ahabs ir mazliet kalpojis Baālam, bet es tam kalpošu daudz lielākā mērā.
19 Un tāpēc tagad saaiciniet visus Baāla praviešus un visus viņa kalpus un visus viņa priesterus pie manis, lai neviens neatraujas, jo man ir jāupurē Baālam liels kaujamais upuris; tas, kurš iztrūks, tas nepaliks dzīvs!“ Bet Jehus to darīja ar viltību, lai Baāla kalpus izdeldētu.
20 Tad Jehus pavēlēja „Sasauciet svētku sanāksmi Baālam!“ Un tie to sasauca.
21 Tad Jehus izsūtīja vēstnešus pa visu Israēlu, un visi Baāla kalpi ieradās, un neviens neiztrūka, kurš nebūtu nācis, un tie devās Baāla namā, un Baāla nams bija stāvgrūdām pilns no viena gala līdz otram.
22 Tad viņš sacīja tam, kas bija pārzinis pār drēbju noliktavu: „Izsniedz drēbes un apģērb visus Baāla kalpus!“ Kad nu viņš drēbes bija izsniedzis,
23 Tad Jehus un Jonadabs, Rekaba dēls, gāja Baāla templī, un viņš sacīja Baāla kalpiem: „Iztaujājiet un raugiet, lai šeit nebūtu kopā ar jums it neviena no Dieva tā Kunga kalpiem, bet lai Baāla kalpi te būtu atrodami vieni paši!“
24 Kad viņi nāca, lai sagatavotu kaujamos upurus un dedzināmos upurus, tad Jehus novietoja ārā astoņdesmit turus, kuriem viņš sacīja: „Tas vīrs, kas ļaus no tiem vīriem, kurus es nododu jūsu rokās, kaut vienam vienīgam izbēgt, tā dzīvība lai ir izbēgušā dzīvības vietā!“
25 Un notika, kad dedzināmais upuris bija pabeigts, ka Jehus pavēlēja sargu vienībai un virsniekiem: „Ejiet un kaujiet tos zemē, neviens nedrīkst iz-bēgt!“ Un tie tos nokāva ar zobena asmeni, un sargu vienība un vipsnieki izsvieda tos ārā un ielauzās pašā Baāla namā,
26 Un iznesa Baāla namā uzceltos stabus un tos sadedzināja.
27 Un viņi sadragāja Baālam uzcelto tēlu, noplēsa Baāla templi un no tā iztaisīja atejas bedri, kas ir tur palikusi līdz šai dienai.
28 Tā Jehus iznīcināja kalpošanu Baālam Israēla vidū.
29 Tikai no Jerobeāma, Nebata dēla, grēkiem, kas bija Israēlu pavedinājis grēkot, Jehus nenovērsās, proti, no zelta teļu dievināšanas, kuji bija uzstatīti Bētelē un Danā.
30 Un tas Kungs sacīja Jehum: „Tāpēc, ka tev ir bijis labs prāts visu darīt, kas Man patīk, jo tu esi visu to izpildījis, kas bija manā sirds padomā, pie Ahaba nama, tad taviem pēcnācē-jiem no tevis līdz ceturtajam augumam ir jāsēž Israēla tronī!“
31 Bet Jehus necentās staigāt tā Kunga, Israēla Dieva, bauslībā ar visu savu sirds prātu, jo viņš neatstājās no Jerobeāma grēku darbiem, ar kuriem tas pavedināja Israēlu grēkot.
32 Tanī laikā tas Kungs sāka samazināt Israēlu, jo Hazaēls viņu sakāva visos robežu novados, un atņēma Israēlam,
33 Sākot no Jardānas austrumu virzienā, visu Gileādā zemi, Gada, Rūbena un Manases cilšu apgabalus, sākot no Aroēras, kas ir pie Arnonas upes, un arī Gileādu un Basanu.
34 Un kas vēl par Jehu stāstāms, un visi tie darbi, ko viņš bija darījis, un visi viņa varoņdarbi, tas, kā jau zināms, ir rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
35 Kad nu Jehus apgūlās pie saviem tēviem, tad viņu apraka Samarijā, un Joahass, viņa dēls, kļuva ķēniņš viņa vietā.
36 Bet laiks, cik ilgi Jehus valdīja kā ķēninš pār Israēlu Samarijā, bija divdesmit astoņi gadi.
