1 Mēs kā līdzstrādnieki jūs pamācām, lai jūs Dieva žēlastību nebūtu velti saņēmuši.
2 Jo viņš saka: „Labvēlīgā laikā es tevi paklausīju un pestīšanas dienā es tev palīdzēju.“ Redzi, tagad ir vislabvēlīgākais laiks; redzi, tagad ir pestīšanas diena.
3 Mēs nevienā lietā neesam par apgrēcību, lai amats netop lamāts.
4 Bet visās lietās mēs parādāmies kā Dieva kalpi, lielā pacietībā, bēdās, darba grūtībās, bailēs,
5 Sitienos, cietumā, uztraukumā, grūtā darbā, bezmiega naktīs, badā,
6 Šķīstībā, atziņā, lēnprātībā, laipnībā, Svētajā Garā, neviltotā mīlestībā,
7 Patiesības vārdā, Dieva spēkā; ar taisnības ieročiem pa labi un kreisi,
8 Ar godu un negodu, ar slavu un neslavu;
9 Kā viltnieki un tomēr patiesīgi; kā nepazīstami, un tomēr pazīstami; kā mirēji, un, redzi, mēs dzīvojam; kā pārmācīti un tomēr nenonāvēti;
10 Kā noskumuši, bet vienmēr priecīgi; kā nabagi, bet kas dara daudzus bagātus; kā tādi, kam nav nenieka, un kam tomēr ir visas lietas.
11 Mūsu mute ir sākusi runāt uz jums, korintieši, mūsu sirds ir atvērusies.
12 Mūsu sirdīs jums ir vietas, bet jūsu sirdīs mums nav vietas.
13 Bet par atmaksu prasu no jums kā no saviem bērniem, lai arī jūsu sirdis atdarās.
14 Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgiem. Jo kāda daļa ir taisnībai ar netaisnību? Kas ir gaismai kopējs ar tumsību?
15 Kā Kristus savienojams ar Beliaru, vai ir kāda daļa ticīgajam ar neticīgo?
16 Kas kopējs ir Dieva namam ar elkiem? Jo jūs esat dzīvā Dieva nams, kā Dievs ir sacījis: „Es viņos gribu mājot un viņu starpā staigāt, un es būšu viņu Dievs, un tie būs mani ļaudis.
17 Tāpēc aizeita no viņu vidus un nošķirieties no tiem, saka tas Kungs, un neaiztieciet neko, kas ir nešķīsts, tad es jūs pieņemšu.
18 Tad es būšu jums par tēvu, un jūs būsit man par dēliem un meitām,“ saka tas Kungs, visuvalditājs.
VI.
1 Kai Jō leidzstrōdnīki, mes jyusus breidynojam, lai jyus Dīva žēlesteibas par veļti najimtu. 2 Ir saceits: Žēlesteibas laikā es tevi asmu izklausejis, pesteišonas dīnā es tev asmu paleidzējis. Raug, tagad ir žēlesteibas laiks, raug, tagad ir pesteišonas dīna.
3 Mes nivīna nikai naiļaunojam, lai myusu omots nabyutu pasmōdāts, 4 bet gon vysur pasarōdam kai Dīva kolpi: ar lelu pacīteibu spaidūs, tryukumā un bailēs, 5 šausteišonā, cītumā, sasaceļšonā, pyulēs, nakts nūmūdā, gavēnī, 6 ceisteibā, zynōšonā, lānprōteibā, labsirdeibā, Svātajā Gorā, nalīkuļōtā mīlesteibā, 7 patīseibas sludynōšonā, Dīva spākā ar taisneibas īrūčim pa lobajai un pa kreisajai; 8 gūdā un nagūdā, pasmōdēšonā un teikšonā; par mōnim īskaiteiti, tūmār patīseigi; 9 napazeistami, tūmār labi zynomi; itkai mērstūši, bet, raug, mes dzeivojam; nūšausteiti tūmār, nanūnōvāti; 10 nūskumdynōti, tūmār vysod prīceigi; tryukumā, tūmār daudzejūs dorūši bogōtus; kai taidi, kam nikō nava, bet tūmār kam ir vyss.
11 Pret jums, korintīši, myusu mute atsavēre un sirds palyka plašōka. 12 Myusūs jyus aizjamat daudzi vītas, bet jyusu sirdīs ir moz vītas. 13 Atmoksojit ar leidzeigu moksu, — kai bārnim es jums soku, — paplašynojit arī jyus sovas sirdis. 14 Nadorit tai, kai naticeigī. Kas tad taisneibai ir kūpejs ar nataisneibu? Vai arī, kas gaismai kūpejs ar tymsumu? 15 Kaida tad Kristum ir īspējama saskaņa ar Beliali? Kas tad ticeigajam kūpejs ar bezticeigū? 16 Kaids tad Dīva svētneicai sakars ar dīvaklim? Mes asam dzeivō Dīva svētneica. Jo Dīvs saceja: Es storp jums dzeivōšu un staigōšu; Es grybu byut jyusu Dīvs un jums jōir munai tautai. 17 Tōpēc nu jūs vyda ejat ōrā un sevi nūrūbežojit, soka Kungs, un nikō nateira naaizskarit. Tad es jyusus pījimšu 18 un byušu jums par tāvu un jums jōir man par dālim un meitom, soka Kungs, tys Vysvareigais.
