1 Jūs paši zināt, brāļi, kāds bija mūsu darba sākums pie jums, ka tas nebija bez panākumiem.
2 Pēc mūsu iepriekšējām ciešanām un apvainojumiem Filipos, kas jums ir zināmi, mēs mūsu Dievā smēlāmies drosmi lielā cīņas priekā sludināt jums Dieva evaņģēliju.
3 Jo mūsu sludinājuma pamatā nav maldi, vai netīri un negodīgi nolūki,
4 Bet mēs runājam tāpēc, ka Dievs mūs atradis par cienīgiem, uzticēdams mums evaņģēliju, un cenšamies izpatikt nevis cilvēkiem, bet Dievam, kas pārbauda mūsu sirdis.
5 Jūs zināt, mēs nekad neesam uzstājušies ar glaimiem vai mantkārīgos nolūkos—Dievs ir mūsu liecinieks—
6 Nedz ari sagaidīdami godu no cilvēkiem, ne no jums, ne no citiem.
7 Lai gan mums, kā Kristus apustuļiem, būtu bijis iespējams sev prasīt sevišķu cieņu, bet mēs jūsu starpā esam bijuši saudzīgi kā māte, kas lolo savus bērnus.
8 Tādas ir bijušas mūsu jūtas pret jums; mēs ar jums gribējām dalīties nevien Dieva evaņģēlijā, bet arī savā dvēselē, jo tik mīļi jūs mums bijāt kļuvuši.
9 Jūs atceraties, brāļi, mūsu darba pūles; strādādami dienām naktīm, lai tika jūs neapgrūtinātu, mēs jums nesām Dieva labo vēsti.
10 Jūs un Dievs esat mani liecinieki, ar kādu bijību un nevainojamu taisnību mēs pret jums izturējāmies, kad bijāt ticīgi kļuvuši.
11 Mēs ikvienu no jums—jums tas ir zināms—kā tēvs savus bērnus
12 Uzmudinājām, pamācījām un pārliecinājām dzīvot tā, lai jūs būtu sava Dieva cienīgi, kas jūs aicina savā valstībā un godībā.
13 Tāpēc mēs arī pastāvīgi patei-camies Dievam, ka jūs, uzklausījuši mūsu sludinātos Dieva vārdus, tos esat uzņēmuši nevis kā cilvēku, bet kā Dieva vārdus, kas tie patiesībā ir; jo pats Dievs darbojas ar savu spēku jūsos, kas ticat.
14 Tā jūs, brāļi, esat sākuši staigāt to Dieva draudžu pēdās, kas apliecina Kristu Jēzu Jūdejā, jo jūs tāpat esat cietuši no saviem ciltsbrāļiem, kā viņi no jūdiem,
15 Kas nonāvējuši Kungu Jēzu un praviešus; kas mūs vajājuši; kas Dievam nav patīkami un ir naidīgi pret visiem cilvēkiem,
16 Kas mūs kavē sludināt pagānu tautām un tās glābt no pazušanas. Tā viņi aizvien piepilda savu grēku mēru. Bet dusmība jau nākusi pār viņiem galīgi.
17 Bet mēs, brāļi, kādu laiku esam jutušies bez jums kā bāriņi; lai gan bijām šķirti tikai ārīgi, ne savās sirdis, tomēr, mēs savās lielajās ilgās neesam taupījuši pūles, lai jūs atkal redzētu.
18 Mēs, tas ir es, Pāvils, esam gribējuši ne vienu reizi vien jūs apmeklēt, bet sātāns mūs aizkavēja,
19 Jo kas gan cits ir mūsu cerība, prieks un slavas vainags mūsu Kunga Jēzus priekšā viņa atnākšanas dienā, ja ari ne jūs?
20 Tiešām, jūs esat mūsu gods un prieks!
II.
1 Brōli, jyus zynat poši, ka myusu uzastōšona pi jums nabeja bez panōkumim. 2 Lai gon mums, kai jyus zynot, pyrmōk Filipijā vajadzēja byut sōpēs un pasmōdēšonā, tūmār pasaļaudami uz myusu Dīvu, mes īsadrūšynōjom sludynōt jums Dīva Evangeliju, nasaskotūt uz daudzom ceiņom. 3 Un myusu sludynōšonai nav nikō kūpeja ar mōneišonas vai montkōreibas nūlyukim, ni arī ar viļteibu. 4 Tai kai Dīvs myusus pagūdynōja mums uztycūt sludynōt Evangeliju, tad mes runojam, lai īpatyktu na cylvākim, bet gon Dīvam, kas cauri redz sirdis. 5 Mes nikod, kai jyus zynat, nanōcem ar glaimojūšom runom, ni arī ar nūslāptu montkōreibu, — Dīvs ir tam līcinīks, — 6 Slavas mes nameklējom pi ļaudim, ni pi jums, ni pi citim. 7 Lai gon mes, kai Kristus apostoli, varējom pret jums byut uzstōjeigi, bet mes storp jums bejom kautreigi, kai barōtōja (mōte), kas gōrbej sovus bārnus. 8 Mīlesteibas piļdeiti uz jums, mes gribējom jums na tikai Dīva Evangeliju snēgt, bet arī sovu dzeiveibu, jo jyus klivot mums mīli. 9 Brōli, jyus pīminit myusu ryupes un pyules. Mes strōdōjom dīn un nakt, lai nivīna nu jums naapgryutynōtu tad, kad mes jums sludynōjom Dīva Evangeliju. 10 Jyus asot līcinīki, arī Dīvs ir līcinīks, cik cāli, taisneigi un navaiņojami mes pret jums, ticeigajim, izaturējom. 11 Jyus zynot, ka mes ikvīnu nu jums, kai tāvs sovu bārnu, pōrsorgōjom, pamūdynōjom un 12 zvārynōjom, lai jyus Dīva cīneigi dzeivōtu, kas jyusus uz sovu vaļsteibu un uz sovu gūdeibu ir paaicynōjis.
13 Tōpēc mes bez pōrstōšonas pateicam Dīvam par tū, ka jyus Dīva vōrdu, kuru nu mums dzērdējot, pījēmet na kai cylvāku vōrdu, bet gon kai taidu, kaids jys ir patīseibā, — kai Dīva vōrdu, kas pi jums, kuri asot īticējuši, ir darbeigs. 14 Tai tad, jyus, brōli, asot pakaļdareitōji Dīva draudzem, kas ir Judejā ikš Jezus Kristus, un jums nu sovim tautīšim beja jōpacīš taidas pat sōpes, kai tim nu jūdim. 15 Jī (jūdi) pat Kungu Jezu un pravīšus nūnōvēja, jī arī myusus vojōja. Jī Dīvam nav pateikami un ir īnaidā ar visim cylvākim. 16 Jī līk škēršļus, lai mes nasludynōtu pogōnim, ka tī natyktu izglōbti, un tai jī pīpiļdeja sovu grāku māru vysā pylnu. Beidzūt arī (Dīva) dusme par jim ir atnōkuse.
17 Brōli, jau ir pagōjis laiks, kai mes nu jums ōreigi, lai gon na sirdī, asom škērti un myusūs ceļās korsta vēlēšonōs jyusus otkon īraudzeit. 18 Tōpēc mes gribējom, mozōkais, es, Pōvuls pi jums na reizi aizīt, bet satans myusus aizkavēja. 19 Un kas tad cyts, ka na jyus asot myusu cereiba, myusu prīca, myusu slavas krūņs myusu Kunga Jezus (Kristus) prīškā pi Jō atnōkšonas? 20 Jā, jyus asot myusu slava un myusu prīca.
