1 Bet kas attiecas uz elku upuriem, tad mēs zinām, ka mums visiem ir atziņa. Atziņa dara uzpūtīgus, bet mīlestība ceļ.
2 Ja kas domā ko atzinis, tas nav vēl tā atzinis, kā pienākas.
3 Bet jas kas Dievu mīl, to Dievs ir atzinis.
4 Attiecībā uz elku upuru gaļas ēšanu mēs zinām, ka nav neviena elka pasaulē, un ka nav cita Dieva kā viens vienīgs.
5 Lai gan ir tā saucamie dievi, vai debesīs vai zemes virsū—jo dievu un kungu ir daudz—,
6 Bet mums ir tik viens Dievs, Tēvs, no kura visas lietas, un kurš ir mūsu ilgu mērķis; un tik viens Kungs, Jēzus Kristus, caur kuru visas lietas, ari mēs caur viņu.
7 Bet ne visos ir atziņa. Bet daži, līdz šim vēl pieraduši pie elkiem, uzskata to, ko viņi ēd, par elku upuri, un tas apgāna viņu jau tā vājo sirdsapziņu.
8 Ēdiens mūs netuvinās Dievam; ne mēs esam sliktāki neēzdami, nedz labāki ēzdami.
9 Bet pielūkojiet, ka šī jūsu brivlba netop vājajiem par piedauzību.
10 Jo, ja kas redzēs tevi, kam ir atziņa, elku namā pie galda sēžam, vai tad sirdsapziņa nepamudiņās to, kas ir vājš, piedalīties elku upujru mielastā?
11 Tavas atziņas dēļ pazūd tas, kas vājš ticībā, brālis, par kupu Kristus ir miris.
12 Bet ja jūs tā pret brāļiem apgrēkojaties un ievainojat viņu sirdsapziņu, tad jūs grēkojat ari pret Kristu.
13 Tādēļ, ja ēdiens ir manam brālim par apgrēcību, tad es ne mūžam gaļu neēdīšu, lai savu brāli neapgrēcinātu.
VIII.
Dīvaklim upurātōs gaļas ēsšona.
1 Par dīvaklim upurātū gaļu mes zynom, ka mums vysim ir pareizas atziņas. Zynōšonas, tūmār, dora uzpyuteigus, bet mīlesteiba uzceļ. 2 Jo kas ir pōrlīcynōts, ka kaut kū ir pazinis, tad jys pat veļ nazyna, kai jam byutu jōpazeist. 3 Bet jo kas mīļoj Dīvu, tod Jys (Dīvs) tū atzeist. Kas atsateic uz 4 dīvaklim upurātōs gaļas ēsšonu, tod mes zynom, ka dīvakli pasaulī nav nikas un izjamūt vīnu Dīvu, cyta nava. 5 Lai gon teik runōts par dīvim debesīs un vērs zemes, kai arī par tū, ka asūt daudz dīvu un daudz kungu, 6 mums, tūmār, ir tikai vīns Dīvs, — Tāvs nu kura paīt vysas lītas un kura dēļ mes asom radeiti, un ir vīns Kungs Jezus Kristus, caur kuru ir vysas lītas un arī mes.
7 Eistōs zynōšonas vysim tūmār nava. Daži, kas pi dīvaklim beja pīroduši, ād tū gaļu, kai dīvaklim upurātū, un jūs sirdsapziņa vōja byudama teik satraipeita. 8 Ēdīņs myusu vērteibas Dīva prīškā napaceļ; mes naasom vērteigōki tod, kod mes ādam, kai tod, kod mes naādam. 9 Uzmonit, tūmār, ka šitei jyusu breiveiba vōjajim nabyutu par pīdauzeibu. 10 Jo kas tevi ar tovu zynōšonu redzēs kaida dīvakla svētneicā ādūt, vai tad caur tū jō sirdsapziņa, kas vēļ ir vōja, nabyus pamūdynōta ēst dīvaklim upurātū gaļu? 11 Un tai caur tovu zynōšonu vōjais īs pazusšonā, — brōļs, par kuru ir nūmiris Kristus. 12 Un jo jyus grākojat pret sovu brōli un īvaiņojat jō vōjū sirdsapziņu, tad jyus grākojat pret Kristu. 13 Un tōpēc, jo munu brōli kaids ēdīņs īļaunoj, lobōk es vairs myužam gaļas naādu, lai sova brōļa naīļaunōtu.
