1 Kas zīmējas uz garīgajām dāvanām, brāļi, tad es negribu, ka jūs paliekat neskaidrībā.
2 Jūs zmāt, kā jūs, kad vēl bijāt pagāni, vilktin vilka pie mēmajiem el-kiem.
3 Tādēļ es jums saku: neviens, kas runā Dieva Garā, neteiks: „Nolādēts lai ir Jēzus,“ un neviens nevar teikt: „Kungs ir Jēzus,“ kā vien Svētajā Garā.
4 Ir dažādas dāvanas, bet viens pats Gars;
5 Ir dažādas kalpošanas, bet viens pats Kungs;
6 Ir dažādi spēki, bet viens pats Dievs, kas dod visas spējas visiem.
7 Bet ikvienam ir dota gara izpausme, lai nestu svētību.
8 Citam gars dod gudrības runu, citam atziņas runu, tas pats gars.
9 Citam dota ticība tai pašā garā; citam dāvanas dziedināt tai pašā vienā garā;
10 Citam spēki brīnumus darīt, citam dāvanas runāt pravieša spēkā, citam garu pazīšana, citam dažādas mēles un citam mēļu tulkošana.
11 Visu to padara viens un tas pats gars, piešķirdams katram savu tiesu, kā gribēdams.
12 Jo, kā miesa ir viena un tai daudz locekļu, bet visi daudzie miesas locekļi kopā ir tomēr viena miesa, tā arī Kristus.
13 Jo arī mēs visi esam vienā garā kristīti par vienu miesu, gan jūdi, gan grieķi, gan vergi, gan brīvie; un mēs visi esam dzirdināti ar vienu garu.
14 Jo arī miesa nesastāv no viena, bet no daudziem locekļiem.
15 Ja kāja sacitu: „Tā kā es neesmu roka, es nepiederu pie miesas,“ tomēr tā pieder pie miesas.
16 Un ja auss sacītu „Tā kā es ne-esmu acs, tad es nepiederu pie miesas,“ tomēr tā pieder pie miesas.
17 Ja visa miesa būtu acs, kur paliktu dzirde? Ja visa miesa būtu dzirde, kur paliktu oža?
18 Bet Dievs locekļus ir nolicis miesā ikvienu savā vietā, kā viņš gribēja.
19 Bet ja tie visi būtu tikai viens loceklis, kur paliktu miesa?
20 Bet tagad ir gan daudz locekļu, bet viena miesa.
21 Acs nevar sacīt rokai: „Man tevis nevajaga,“ vai atkal galva nevar sacīt kājām: „Man jūsu nevajaga.“
22 Bet taisni tie miesas locekli, kas liekas esam nespēcīgākie, ir sevišķi vajadzīgi.
23 Bet kas mums miesā izliekas mazāk cienījams, tos mēs ietērpjam sevišķā godā; un mūsu nepieklājīgie locekļi dabū sevišķu godu. Bet pieklājīgajiem tas nav vajadzīgs.
24 Bet Dievs miesu ir tā sastādījis, ka mazāk cienītam loceklim piešķīris lielāku cieņu,
25 Lai neceltos miesā šķelšanās, bet locekļi saticīgi gādātu cits par citu.
26 Un kad viens loceklis cieš, tad visi locekļi cieš līdzi; vai, kad viens loceklis top godāts, tad visi locekļi priecājas līdzi.
27 Bet jūs esat Kristus miesa un katrs par sevi locekļi.
28 Un dažus Dievs draudzē ir iecēlis, pirmkārt, par apustuļiem, otrkārt, par ptaviešiem, treškārt, par mācītājiem, tad devis spēkus brīnumus darīt, tad dāvanas dziedināt, sniegt palīdzību, vadīt un runāt dažādās mēlēs.
29 Vai tad visi ir apustuļi? Vai visi ir pravieši? Vai visi ir mācītāji? Vai visi ir brīnumu darītāji?
30 Vai visiem ir dāvanas dziedināt? Vai visi runā mēlēs? Vai visi tās var iztulkot?
31 Bet dzenieties pēc vislielākajām dāvanām, un tur es jums rādīšu ceļu, vēl pāri par to.
XII.
Žēlesteibas dōvonas ir dažaidas.
1 Brōli, arī atteiceibā uz Gora dōvonom, es jyusu nagrybu pamest nazynōšonā. 2 Jyus zynat poši; koleidz bejot pogōni, jyus bez pretōšonōs ļōvet sevi vest pi māmajim dīvaklim. 3 Tōpēc es jums aizrōdu, lai nivins, kas Dīva Gorā runoj, Jezum napasmōdej; un nivins navar pasaceit: Jezus ir Kungs, kai tik Svātajā Gorā.
4 Žēlesteibas dōvonas gon ir dažaidas, bet Gors ir vins un tys pats. 5 Arī omoti ir dažaidi, bet vins un tys pat Kungs. 6 Un spāka darbeibas ir dažaidas, bet tik vins vīneigais Dīvs, kas vysu vysā kamā dora. 7 Gors pasarōda ikvīnam, lai nastu lobumu. 8 Vīnam caur Goru teik dūta gudreibas dōvona, cytam caur tū pošu Goru saprōta dōvona, 9 cytam otkon caur tū pošu Goru ticeiba, 10 cytam caur tū pošu Goru dzīdynōšonas dōvona, cytam breinumdareišonas dōvona, cytam pravītōšonas, cytam goru atškēršonas, cytam volūdu dōvona, cytam otkon volūdu iztulkōšona. 11 Tū vysu dora vīns un tys pats Gors, kas ikvīnam tōs izdola, kai grib.
12 Kai mīsa ir vīna, lai gon jai daudz ir lūcekļu, un vysi lūcekļi nasaskotūt uz daudzuma, sastōda tikai vīnu mīsu, tai pat arī Kristus. 13 Kai mes vysi: jūdi un pogōni, vērgi un breivī caur vīnu Goru vīnā mīsā asom nūkristeiti, tai pat mes vysi ar vīnu Goru asom dzirdeiti. 14 Arī mīsa nu vīna vin lūcekļa nasastōv, bet gon nu daudzejim. 15 Lai gon kōja saceitu: Jo es naasmu rūka, es pī mīsas napīdaru, tūmār jei pi mīsas pīdar. 16 Lai gon auss saceitu: Jo es naasmu acs, es pi mīsas napīdaru, tūmār jei pi mīsas pīdar. 17 Un jo vysa mīsa byutu tikai acs, kur tad byutu dzērde? Jo jei vysa byutu tikai auss, kur tad byutu ūža? 18 Tai tad, Dīvs nūrōdeja ikvīnam lūcekļam mīsā vītu, kai pats gribēja. 19 Un jo vysi kūpā byutu tikai lūcekli, kur tad byutu mīsa? 20 Bet tai, lai gon daudz ir lūcekļu, tūmār vīna vīneigō mīsa.
21 Tai tad, acss rūkai nadreikst saceit: Man tevis navajaga, ni arī golva kōjom: Man jyusu navajaga. 22 Turpretim, kas redzīs kai vōjōkī mīsas lūcekli, tī ir tī vajadzeigōkī. 23 Un ar tim mīsas lūceklim, kurus īskaitam par mozōk pīklōjeigim, mes apsaejam ar lelōku kautreibu, un mozōk pīklōjeigūs mes pīklōjeigōk gērbam. 24 myusu pīklōjeigajim tys nava vajadzeigs. Myusu mīsu Dīvs tai ir īkōrtōjis, ka vōjōkajim lūceklim ir īdevis lelōkas prīkšrūceibas. 25 lai mīsā nasacaltu nakōrteibas, bet gon, lai lūcekli vīns par ūtru kūpeigi ryupātūs. 26 Jo cīš vīns lūceklis, tad reizē ar jū cīš vysi lūcekļi; jo vins lūceklis teik gūdynōts, tad leidza prīcojās vysi lūcekļi.
27 Jyus asot Kristus mīsa un, atseviški jimti, Jō lūcekli. 28 Vīnus Dīva bazneicā pazeimōja par apostolim, cytus par pravīšim, cytus otkon par mōceitōjim, cytus par breinumdareitōjim, par sliminīku dzīdynōtōjim, par paleidzātōjim un pōrvaļdnīkim, par dažaidu volūdu (pratējim un volūdu tulkōtōjim). 29 Bet vai tad vysi ir apostoli? vai vysi pravīši? vai vysi mōceitōji? vai vysi breinumdareitōji? 30 Vai tad vysim ir breineigōs izdzīdynōšonas dōvonas? Vai vysi runoj volūdōs? Vai tad vysim ir tulkōšonas dōvona?
31 Jyus gon kōrojit pēc lelōkajom žēlesteibas dōvonom, bet es jums parōdeišu pōrōku ceļu:
