1 Man atklājās atkal tā Kunga vārds, un tas skanēja:
2 „Tā saka tas Kungs Cebaots: Mana sirds kvēlo pret Ciānu dziļā mīlestībā, un Es esmu iededzies pret to arī bargās dusmās!“
3 Tā saka tas Kungs: „Es atgriezīšos atkal Ciānā un dzīvošu Jcruzālemē. Jeruzalemei būs saukties par uzticīgo pilsētu, un tā Kunga Cebaota kalnam par svēto kalnu.“
4 Tā saka tas Kungs Cebaots: „Atkal sēdēs veci vīri un vecas sievas Jeruzālemes ielās, ikviens ar savu nūju rokā lielā vecuma dēļ,
5 Un pilsētas ielām būs būt pilnām ar zēniem un meitenēm, kas tur rotaļājas.“
6 Tā saka tas Kungs Cebaots: „Ja tas arī izliktos neiespējams šīs pāri palikušās tautas acīm tanīs dienās, vai tad tam būtu jābūt par neiespējamu ari manu acu priekšā?“ —saka tas Kungs Cebaots.
7 Tā saka tas Kungs Cebaots: „Redzi, Es izglābšu savu tautu no zemes, kas ir pret saules lēktu, un arī no tās, kas ir pret saules rietu,
8 Un atvedīšu viņus šurp, lai viņi dzīvo Jeruzālemē, un viņiem būs manai tautai būt, un Es būšu viņu Dievs patiesībā un taisnībā.“
9 Tā saka tas Kungs Cebaots: „Stipriniet savas rokas, jūs, kas dzirdat šos vārdus šinīs dienās no praviešu mutes un tieši laikā, kad ir likts pamats tā Kunga Cebaota namam, lai dievnamu atkal uzceltu!
10 Jo priekš šīm dienām viss cilvēku darbs bija veicams bez atlīdzības; arī no dzīvnieku darba nebija nekādu ienākumu, un nebija nekādas drošības no ienaidnieka tiem, kas nāca un gāja; savukārt Es atļāvu ikvienam cilvēkam būt naidīgam pret savu tuvāko.
11 Taču tagad pret pāri paliku-šajiem no šās tautas Es neizturēšos vairs tā kā agrākās dienās“, —saka tas Kungs Cebaots.
12 „Bet viņiem būs pieredzēt sēju miera laikā. Vīna koks dos savus augļus, un zeme izdos savu ražu, un debess savu rasu; Es ļaušu, lai šīs tautas pārpalikumam viss tas piederētu!
13 Un kaut gan jūs, Jūdas un Israēla nama locekļi, līdz šim esat uzskatīti par lāstu svešu tautu starpā, tagad notiks tā, ka Es jūs no tā atsvabināšu, lai jums būtu sava svētība; nebīstieties tikai un dariet stipras savas rokas!“
14 Tā saka tas Kungs Cebaots: „Tāpat kā Es biju nodomājis jums darīt ļaunu, kad jūsu tēvi Mani apkaitināja“, —saka tas Kungs Cebaots, —„un Man tā nebija žēl,
15 Tā Es tagad šais dienās domāju atkal Jeruzālemei un Jūdas namam labu darīt. Nebīstieties tikai!
16 Un lūk, šie ir tie likumi, kas jums jāpilda: Runājiet patiesību cits ar citu, spriediet taisnu un miera pilnu tiesu savos vārtos!
17 Un lai neviens nedomā savā sirdī neko ļaunu pret savu tuvāko, un nemīliet nepareizus zvērestus, jo visu to Es ienīstu!“ —saka tas Kungs.
18 Un atkal man atklājās tā Kunga Cebaota vārds, un tas vēstīja:
19 „Tā saka tas Kungs Cebaots: Ceturtā, piektā, septītā un desmitā mēneša gavēņiem jākļūst namam par prieku un līksmību un par priecīgiem svētkiem! Mīliet tikai patiesību un mieru!“
20 Tā saka tas Kungs Cebaots: „Vēlāk nāks vēl daudzas tautas un daudzu pilsētu iedzīvotāji,
21 Un vienas pilsētas iedzīvotāji griezīsies pie kādas citas pilsētas iedzīvotājiem un teiks: Iesim pielūgt to Kungu un meklēt to Kungu Cebaotu; es arī iešu!
22 Tādā kārtā nāks lieliem pulkiem daudzas tautas, to starpā arī pagāni, lai uzmeklētu Jeruzālemē to Kungu Cebaotu, lai lūgtos Viņa priekšā, nestu Viņam upupus un noskaņotu Viņu sev labvēlīgi.
23 Tā saka tas Kungs Cebaots: Tanīs dienās desmit vīru no dažādām tautām un valodām satvers vienu jūdu vīru aiz svārku stērbeles un teiks: Mēs iesim ar jums kopā, jo mēs dzirdējām, ka Dievs ir ar jums.“
1 Again the word of the LORD of hosts came to me , saying, 2 Thus saith the LORD of hosts; I was jealous for Zion with great jealousy, and I was jealous for her with great fury. 3 Thus saith the LORD; I am returned unto Zion, and will dwell in the midst of Jerusalem: and Jerusalem shall be called a city of truth; and the mountain of the LORD of hosts the holy mountain. 4 Thus saith the LORD of hosts; There shall yet old men and old women dwell in the streets of Jerusalem, and every man with his staff in his hand for very age. 5 And the streets of the city shall be full of boys and girls playing in the streets thereof. 6 Thus saith the LORD of hosts; If it be marvellous in the eyes of the remnant of this people in these days, should it also be marvellous in mine eyes? saith the LORD of hosts. 7 Thus saith the LORD of hosts; Behold, I will save my people from the east country, and from the west country; 8 And I will bring them, and they shall dwell in the midst of Jerusalem: and they shall be my people, and I will be their God, in truth and in righteousness.
9 ¶ Thus saith the LORD of hosts; Let your hands be strong, ye that hear in these days these words by the mouth of the prophets, which were in the day that the foundation of the house of the LORD of hosts was laid, that the temple might be built. 10 For before these days there was no hire for man, nor any hire for beast; neither was there any peace to him that went out or came in because of the affliction: for I set all men every one against his neighbour. 11 But now I will not be unto the residue of this people as in the former days, saith the LORD of hosts. 12 For the seed shall be prosperous; the vine shall give her fruit, and the ground shall give her increase, and the heavens shall give their dew; and I will cause the remnant of this people to possess all these things . 13 And it shall come to pass, that as ye were a curse among the heathen, O house of Judah, and house of Israel; so will I save you, and ye shall be a blessing: fear not, but let your hands be strong. 14 For thus saith the LORD of hosts; As I thought to punish you, when your fathers provoked me to wrath, saith the LORD of hosts, and I repented not: 15 So again have I thought in these days to do well unto Jerusalem and to the house of Judah: fear ye not.
16 ¶ These are the things that ye shall do; Speak ye every man the truth to his neighbour; execute the judgment of truth and peace in your gates: 17 And let none of you imagine evil in your hearts against his neighbour; and love no false oath: for all these are things that I hate, saith the LORD.
18 ¶ And the word of the LORD of hosts came unto me, saying, 19 Thus saith the LORD of hosts; The fast of the fourth month , and the fast of the fifth, and the fast of the seventh, and the fast of the tenth, shall be to the house of Judah joy and gladness, and cheerful feasts; therefore love the truth and peace. 20 Thus saith the LORD of hosts; It shall yet come to pass , that there shall come people, and the inhabitants of many cities: 21 And the inhabitants of one city shall go to another, saying, Let us go speedily to pray before the LORD, and to seek the LORD of hosts: I will go also. 22 Yea, many people and strong nations shall come to seek the LORD of hosts in Jerusalem, and to pray before the LORD. 23 Thus saith the LORD of hosts; In those days it shall come to pass , that ten men shall take hold out of all languages of the nations, even shall take hold of the skirt of him that is a Jew, saying, We will go with you: for we have heard that God is with you.
