1 Tanī dienā Dāvida namam un Jeruzālemes iedzīvotājiem kļūs atklāts un pieejams avots pret grēku un pret nešķīstību.
2 „Un notiks tanī dienā“, —saka tas Kungs Cebaots, —„Es iznīdēšu šai zemē galīgi elka dievu vārdus, tā ka tos neviens vairs neatminēsies; līdz ar to Es izraidīšu no visas zemes praviešus un nešķīstus garus.“
3 Un ja tomēr vēl kāds uzstāsies, sludinādams kā pravietis, tad tam viņa miesīgais tēvs un viņa miesīgā māte, viņa miesīgie vecāki, sacīs: „Tev nebūs dzīvot, jo tu runā melus tā Kunga vārdā!“ Un viņa tēvs un viņa māte, viņa miesīgie vecāki, viņu nodurs, kad tas pravietos.
4 Tad nu notiks tai dienā, ka viltus pravieši kaunēsies pasludināt savus redzējumus, un neviens neapvilks savu mēteli, lai krāptu,
5 Turpretī katram tādam pravietim būs jāsaka: „Es neesmu pravietis, nē, es esmu laukstrādnieks, jo mani kāds ir pircis kā kalpu jau no manām jaunības dienām.“
6 Un ja viņam tad jautās: „Kas tās tev par rētām uz tavām krūtīm?“ —tad viņš atbildēs: „Tā mani sasita kādā kautiņā manu draugu namā.“
7 „Zoben, pacelies un vērsies pret manu ganu un pret to vīru, kas Man tuvs!“ —saka tas Kungs Cebaots. „Nogalini ganu, tad avis izklīdīs un Es vērsīšu savu roku ari pret sīkiem un niecīgiem apakšniekiem.
8 Tad vēl jānotiek visā zemē tam“, —saka tas Kungs, —„ka divām trešdaļām jāiznīkst, bet vienai trešdaļai jāpaliek pāri.
9 Un šo trešo daļu Es vedīšu caur uguni un kausēšu, kā sudrabu kausē un šķīsta, un pārbaudīšu, kā pārbauda zeltu. Viņi piesauks tad manu vārdu, un Es viņiem atbildēšu un teikšu: Tā ir mana tauta! Un viņi teiks: Tas Kungs ir mans Dievs!“
1 In that day there shall be a fountain opened to the house of David and to the inhabitants of Jerusalem for sin and for uncleanness.
2 ¶ And it shall come to pass in that day, saith the LORD of hosts, that I will cut off the names of the idols out of the land, and they shall no more be remembered: and also I will cause the prophets and the unclean spirit to pass out of the land. 3 And it shall come to pass, that when any shall yet prophesy, then his father and his mother that begat him shall say unto him, Thou shalt not live; for thou speakest lies in the name of the LORD: and his father and his mother that begat him shall thrust him through when he prophesieth. 4 And it shall come to pass in that day, that the prophets shall be ashamed every one of his vision, when he hath prophesied; neither shall they wear a rough garment to deceive: 5 But he shall say, I am no prophet, I am an husbandman; for man taught me to keep cattle from my youth. 6 And one shall say unto him, What are these wounds in thine hands? Then he shall answer, Those with which I was wounded in the house of my friends.
7 ¶ Awake, O sword, against my shepherd, and against the man that is my fellow, saith the LORD of hosts: smite the shepherd, and the sheep shall be scattered: and I will turn mine hand upon the little ones. 8 And it shall come to pass, that in all the land, saith the LORD, two parts therein shall be cut off and die; but the third shall be left therein. 9 And I will bring the third part through the fire, and will refine them as silver is refined, and will try them as gold is tried: they shall call on my name, and I will hear them: I will say, It is my people: and they shall say, The LORD is my God.
