Pateicība par ienaidnieku uzvarēšanu.
1 Dziedātāju vadonim; Dāvida dziesma pēc meldijas: „Mirsti par dēlu.“
2 Es pateikšos tam Kungam no visas sirds, es sludināšu visus Tavus brīnumus.
3 Es priecāšos par Tevi un līksmošu, dziedāšu Tavam vārdam, Tu, Visaugstākais!
4 Mani ienaidnieki ir atkāpušies, ir krituši un gājuši bojā Tavā priekšā,
5 Jo Tu esi iztiesājis manu taisno lietu, esi sēdējis savā goda krēslā kā taisnīgs tiesnesis.
6 Tu esi iztrūcinājis nedcīgos un iznīcinājis bezdievīgos, viņu vārdus Tu esi izdzēsis uz mūžu mūžiem.
7 Naidnieki ir gājuši bojā un ir satriekti gruvešos uz mūžīgiem laikiem: pilsētas guļ drupās, to piemiņa zudusi līdz ar tām pašām.
8 Bet tas Kungs valda mūžīgi, savu goda krēslu Viņš cēlis, lai turētu tiesu.
9 Viņš tiesās pasauli pēc taisnības, Viņš lems par tautām pēc patiesības.
10 Tas Kungs ir patvērums tam, kas apspiests, tversme bēdu laikā.
11 Uz Tevi paļaujas, kas pazīst Tavu vārdu, jo Tu Kungs nepamet tos, kas Tevi meklē.
12 Dziediet tam Kungam, kas mājo Ciānā, tautu vidū daudziniet Viņa darbus!
13 Jo Viņš atriebj asinsdarbus un piemin nelaimīgos, Viņš neaizmirst lūgšanas.
14 Esi man žēlīgs, Kungs, uzlūko manu postu, ko es ciešu no saviem ienaidniekiem; Tu esi tas, kas mani atrauj no nāves vārtiem,
15 Lai es daudzinu visus Tavus slavas pilnos darbus un Ciānas meitas vārtos gavilēju par Tavu palīdzību.
16 Pagānu tautas ir nogrimušas bedrē, ko pašas rakušas; tīklā, ko viņas izlikušas, sapinusies viņu pašu kāja.
17 Tas Kungs ir parādījis Sevi, Viņš turējis tiesu, un bezdievīgais ir sapinies savu roku darbā. (Sela).
18 Lai bezdievīgos aizrauj pazeme, lai nogrimst tajā visas tautas, kas Dievu aizmirsušas!
19 Bet nabagais nav aizmirsts uz mūžiem, nedz arī ir zudusi uz laiku laikiem apbēdināto cerība.
20 Celies, Kungs, lai cilvēks nedabū virsroku, lai tautas saņem savu tiesu Tava vaiga priekšā!
21 Iztrūcini tās, ak Kungs! Lai tautas atzīst, ka mēs esam tikai cilvēki! (Sela).
To the chief Musician upon Muthlabben, A Psalm of David.
1 I will praise thee , O LORD, with my whole heart; I will shew forth all thy marvellous works.
2 I will be glad and rejoice in thee: I will sing praise to thy name, O thou most High.
3 When mine enemies are turned back, they shall fall and perish at thy presence.
4 For thou hast maintained my right and my cause; thou satest in the throne judging right.
5 Thou hast rebuked the heathen, thou hast destroyed the wicked, thou hast put out their name for ever and ever.
6 O thou enemy, destructions are come to a perpetual end: and thou hast destroyed cities; their memorial is perished with them.
7 But the LORD shall endure for ever: he hath prepared his throne for judgment.
8 And he shall judge the world in righteousness, he shall minister judgment to the people in uprightness.
9 The LORD also will be a refuge for the oppressed, a refuge in times of trouble.
10 And they that know thy name will put their trust in thee: for thou, LORD, hast not forsaken them that seek thee.
11 Sing praises to the LORD, which dwelleth in Zion: declare among the people his doings.
12 When he maketh inquisition for blood, he remembereth them: he forgetteth not the cry of the humble.
13 Have mercy upon me, O LORD; consider my trouble which I suffer of them that hate me, thou that liftest me up from the gates of death:
14 That I may shew forth all thy praise in the gates of the daughter of Zion: I will rejoice in thy salvation.
15 The heathen are sunk down in the pit that they made: in the net which they hid is their own foot taken.
16 The LORD is known by the judgment which he executeth: the wicked is snared in the work of his own hands. Higgaion. Selah.
17 The wicked shall be turned into hell, and all the nations that forget God.
18 For the needy shall not alway be forgotten: the expectation of the poor shall not perish for ever.
19 Arise, O LORD; let not man prevail: let the heathen be judged in thy sight.
20 Put them in fear, O LORD: that the nations may know themselves to be but men. Selah.
