Ugas pēc Dieva.
1 Dziedātāju vadonim. No korachītu dziesmām.
2 Kā briedis brēc pēc ūdens upēm, tā mana dvēsele brēc, ak Dievs, pēc Tevis!
3 Mana dvēsele slāpst pēc Dieva, pēc dzīvā Dieva. Kad es nokļūšu tur, kur varēšu es parādīties Dieva vaiga priekšā?
4 Manas asaras ir mana barība dienām un naktīm, tādēļ ka vienumēr ļaudis uz mani saka: „Kur ir tavs Dievs?“
5 Par to man tīkas domāt, kad sirds ir pilna, kā es kādreiz ticīgo pulkā gāju Dieva namā ar skaņām gavilēm un slavas dziesmām svētceļotāju vidū.
6 Kāpēc tu esi tik izmisusi, mana dvēsele, un tik nemiera pilna manī? Ceri uz Dievu! Jo es Viņam vēl pateikšos, savam glābējam un savam Dievam!
7 Mana dvēsele ir izmisusi, tāpēc es Tevi pieminu, būdams gan zemēs pie Jardānas un Hermona kalnāja, gan arī Micarkalnā.
8 Vieni plūdi nomaina otrus plūdus, Taviem ūdeņiem krācot; visas Tavas bangas un Tavi viļņi iet pāri par manu galvu.
9 Dienā es saucu: „Kungs, neliedz man savu žēlastību!“ Un nakti es raidu savu dziesmu, savu lūgšanu pie savas dzīvības Dieva.
10 Es saucu uz Dievu: „Mana stipra klints, kāpēc Tu mani esi aizmirsis? Kāpēc mans gājiens norit ciešanās un ienaidnieka spaidos?“
11 Galīgi salauzts jūtos visos savos locekļos, kad mani ienaidnieki mani nievā, kad viņi atkal un atkal uz mani saka: „Kur nu ir tavs Dievs?“
12 Kāpēc tu esi tik izmisusi, mana dvēsele, un tik nemiera pilna manī? Ceri uz Dievu, jo es Viņam vēl pateikšos, savam glābējam un savam Dievam!
To the chief Musician, Maschil, for the sons of Korah.
1 As the hart panteth after the water brooks, so panteth my soul after thee, O God.
2 My soul thirsteth for God, for the living God: when shall I come and appear before God?
3 My tears have been my meat day and night, while they continually say unto me, Where is thy God?
4 When I remember these things , I pour out my soul in me: for I had gone with the multitude, I went with them to the house of God, with the voice of joy and praise, with a multitude that kept holyday.
5 Why art thou cast down, O my soul? and why art thou disquieted in me? hope thou in God: for I shall yet praise him for the help of his countenance.
6 O my God, my soul is cast down within me: therefore will I remember thee from the land of Jordan, and of the Hermonites, from the hill Mizar.
7 Deep calleth unto deep at the noise of thy waterspouts: all thy waves and thy billows are gone over me.
8 Yet the LORD will command his lovingkindness in the daytime, and in the night his song shall be with me, and my prayer unto the God of my life.
9 I will say unto God my rock, Why hast thou forgotten me? why go I mourning because of the oppression of the enemy?
10 As with a sword in my bones, mine enemies reproach me; while they say daily unto me, Where is thy God?
11 Why art thou cast down, O my soul? and why art thou disquieted within me? hope thou in God: for I shall yet praise him, who is the health of my countenance, and my God.
