No ticības ticībā.
1 Dziedātāju vadonim. Dāvida dziesma.
2 Es gaidīt gaidīju uz to Kungu, un Viņš noliecās pie manis un uzklausīja manu saucienu.
3 Viņš mani izvilka no ciešanu bedres, no dubļainām dūņām, un cēla manas kājas uz cietas klints, stiprinādams manus soļus.
4 Manā mutē Viņš lika jaunu dziesmu, slavas dziesmu mūsu Dievam. Daudzi to dzirdēs, viņus pārņems bijība, un viņi sāks ticēt tam Kungam.
5 Svētīgs tas cilvēks, kas savu cerību liek uz to Kungu, kas nepievēršas lepniem nedz tinas ar melkuļiem!
6 Lieli ir Tavi darbi, Kungs mans Dievs, ko Tu mūsu labad esi darījis, un diženas ir Tavas svētības pilnās domas par mums! Taviem brīnumiem un padomiem nav nekā līdzīga. Kad pūlos tos izteikt un pasludināt, es nespēju tos saskaitīt.
7 Kaujamie upuji un ēdamais upuris Tev nepatīk, taču ausis Tu man esi devis dzirdēt. Dedzināmos upujrus un grēku nožēlas upurus Tu nekāro.
8 Tad es teicu: „Raugi, te es esmu! Grāmatā stāv par mani manis paša vietā rakstīts:
9 Man ir prieks dzīvot pēc Tava prāta, mans Dievs, un Tavi likumi ir ierakstīti dziļi manā sirdī.“
10 Tavu taisnīgumu es sludināju lielā sanāksmē, savas lūpas es neaizdarīju, Kungs, Tu to zini!
11 Tavu taisnību es nekad neesmu noklusējis savā sirdī, es skaļi daudzināju Tavu uzticību, ka Tu esi mans palīgs. Par Tavu žēlastību un uzticību es neesmu mitējies runāt lielas draudzes priekšā.
12 Tu, ak Kungs, nepārtrauksi savu labvēlību pret mani, Tava žēlastība un uzticība mani sargās vienumēr!
13 Jo bēdu bez skaita ir man visapkārt. Manas vainas mani nomāc, tās nav pārredzamas; to ir vairāk kā matu uz galvas. Manas sirds drosme mani atstājusi!
14 Kaut Tev, Kungs, labpatiktu mani izglābt, steidzies, ak Kungs, man palīgā!
15 Lai kaunā paliek un nosarkst tie, kas tīko pēc manas dzīvības; lai ar kaunu atkāpjas, kas priecājas par manu nelaimi un man to novēl!
16 Lai izbīstas par savu nekaunību tie, kas mani nievā!
17 Lai gavilē un priecājas par Tevi visi, kas Tevi meklē! Un tie, kas ilgojas pēc Tavas pestīšanas, lai vienmēr saka: „Liels ir tas Kungs.“
18 Es gan esmu postā un nabags, bet tas Kungs gādās par mani. Tu esi mans palīgs un glābējs, mans Dievs, nekavējies!
To the chief Musician, A Psalm of David.
1 I waited patiently for the LORD; and he inclined unto me, and heard my cry.
2 He brought me up also out of an horrible pit, out of the miry clay, and set my feet upon a rock, and established my goings.
3 And he hath put a new song in my mouth, even praise unto our God: many shall see it , and fear, and shall trust in the LORD.
4 Blessed is that man that maketh the LORD his trust, and respecteth not the proud, nor such as turn aside to lies.
5 Many, O LORD my God, are thy wonderful works which thou hast done, and thy thoughts which are to us-ward: they cannot be reckoned up in order unto thee: if I would declare and speak of them , they are more than can be numbered.
6 Sacrifice and offering thou didst not desire; mine ears hast thou opened: burnt offering and sin offering hast thou not required.
7 Then said I, Lo, I come: in the volume of the book it is written of me,
8 I delight to do thy will, O my God: yea, thy law is within my heart.
9 I have preached righteousness in the great congregation: lo, I have not refrained my lips, O LORD, thou knowest.
10 I have not hid thy righteousness within my heart; I have declared thy faithfulness and thy salvation: I have not concealed thy lovingkindness and thy truth from the great congregation.
11 Withhold not thou thy tender mercies from me, O LORD: let thy lovingkindness and thy truth continually preserve me.
12 For innumerable evils have compassed me about: mine iniquities have taken hold upon me, so that I am not able to look up; they are more than the hairs of mine head: therefore my heart faileth me.
13 Be pleased, O LORD, to deliver me: O LORD, make haste to help me.
14 Let them be ashamed and confounded together that seek after my soul to destroy it; let them be driven backward and put to shame that wish me evil.
15 Let them be desolate for a reward of their shame that say unto me, Aha, aha.
16 Let all those that seek thee rejoice and be glad in thee: let such as love thy salvation say continually, The LORD be magnified.
17 But I am poor and needy; yet the Lord thinketh upon me: thou art my help and my deliverer; make no tarrying, O my God.
