Dieva žēlastība un Israēla nepateicība.
1 Alelujā! Teiciet to Kungu, jo Viņš ir laipnīgs un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!
2 Kas var izteikt tā Kunga varenos darbus un pienācīgi paust visu Viņa teicamo veikumu slavu?
3 Svētīgi tie, kas turas pie patiesības un dara taisnību vienumēr!
4 Piemini mani, Kungs, pēc sava labā prāta uz savu tautu un nāc pie manis ar savu palīdzību,
5 Ka redzam labumu parādāmies Tavos izredzētajos, ka priecājamies par Tavu ļaužu prieku un lepojamies ar savu piederību pie Tavas izredzētās tautas!
6 Mēs esam grēkojuši līdz ar mūsu tēviem, esam noziegušies, mēs bijām bezdievīgi.
7 Mūsu tēvi Ēģiptes zemē neievēroja Tavus brīnuma darbus, viņi aizmirsa Tavu lielo žēlastību un bija nepaklausīgi krastmalā pie Niedru jūras.
8 Bet Viņš tiem palīdzēja sava vārda dēļ, lai parādītu savu lielo varu.
9 Viņš apsauca Niedru jūru, tā kļuva sausa, un Viņš vadīja viņus caur dziļumiem kā pa sausu zemi.
10 Tā Viņš izglāba viņus no vajātāju varas un atsvabināja no ienaidnieka rokas.
11 Ūdeņi apsedza viņu pretiniekus, nepalika no tiem pie dzīvības it neviens.
12 Tad viņi ticēja Viņa vārdiem, viņi teica dziesmās Viņa slavu.
13 Bet drīzi viņi aizmirsa Viņa darbus un nenogaidīja, ko Viņš bija lēmis.
14 Viņi krita kārībās tuksnesī un kārdināja Dievu tuksnešainos klajumos.
15 Dievs apmierināja viņiem viņu kārību, bet uzsūtīja viņu dzīvībām sērgu.
16 Viņi apskauda nometnē Mozu un Aronu, tā Kunga svētītos.
17 Tad atvērās zeme un aprija Datanu un aizrāva zemē Abirāma biedrus.
18 Uguns iedegās viņu barā, un liesmas sadedzināja bezdievīgos.
19 Viņi darināja Horebā teļu un zemojās šā tēla priekšā
20 Un tā apmainīja savu Dieva godību pret lopa tēlu, vērša, kas ēd zāli.
21 Viņi aizmirsa Dievu, savu glābēju, kas lielas lietas bija darījis Ēģiptes zemē,
22 Brīnumus Chama zemē, briesmīgus darbus pie Niedfu jūras.
23 Tad Viņš bija nodomājis viņus iznīcināt, ja nebūtu Mozus, Viņa izrau-dzītais, par viņiem iestājies Viņa priekšā, lai novērstu Viņa dusmas un glābtu viņus no nāves.
24 Vini nepriecājās par skaisto zemi un neticēja Viņa vārdam,
25 Bet kurnēja savās teltīs un nepaklausīja tā Kunga balsij.
26 Tad Viņš pacēla pret viņiem savu roku, lai viņus nomaitātu tuksnesī,
27 Lai nomāktu viņus pagānu starpā un viņus izkaisītu pa dažādām zemēm.
28 Tad viņi pieķērās Baālam-Peoram un ēda elkiem nesto ziedojumu gaļu
29 Un apkaitināja to Kungu ar saviem darbiem. Kad izcēlās sērga viņu starpā,
30 Tad cēlās Pinehass un tiesāja, un sērga mitējās.
31 Tas viņam tapa pielīdzināts par nopelnu uz bērnu bērniem mūžīgi.
32 Tad ļaudis Viņu apkaitināja pie Nesaskaņu ūdens, un Mozum bija jāpiedzīvo viņu dēļ ļaunums,
33 Jo viņi, pretodamies Dieva garam, sarūgtināja viņa sirdi, un viņš teica neapdomīgus vārdus ar savām lūpām.
34 Viņi ari neizdeldēja tautas, kā tas Kungs viņiem bija pavēlējis,
35 Bet sajaucās ar pagānu tautām, piesavinājās viņu dzīves veidu
36 Un kalpoja viņu elkiem, un tie kļuva viņiem par slazda valgu.
37 Ir savus dēlus un savas meitas viņi upurēja ļauniem gariem
38 Un izlēja nenoziedzīgas asinis, —savu dēlu un savu meitu asinis, ko viņi upurēja Kānaāna elkiem: tā tapa zeme negodā likta ar asins grēkiem.
39 Tā viņi kļuva nešķīsti ar saviem darbiem un atkrita no tā Kunga ar savu dzīves veidu.
40 Tad iedegās tā Kunga dusmas pret Viņa tautu, un Viņam bija riebums pret savu mantojumu;
41 Viņš nodeva viņus pagānu rokās, un viņu nīdēji un ienaidnieki valdīja pār viņiem.
42 Viņu ienaidnieki spaidīja un nomāca viņus un pakļāva galīgi viņus savai varai.
43 Viņš izglāba viņus vairākkārt, taču viņi kaitināja Viņu ar savu pretestigo sirdsprātu un panīka vēl vairāk savu noziegumu dēļ.
44 Bet Viņš uzlūkoja viņu bēdas un uzklausīja viņu piesaukšanu
45 Un pieminēja savu derību ar viņiem aiz savas lielās žēlastības,
46 Tā ka viņi atrada līdzcietību visos, kas viņus turēja gūstā.
47 Palīdzi mums, Kungs mūsu Dievs, un sapulcini mūs atkal, izglābdams mūs no pagāniem, lai varam pateicībā slavēt Tavu svēto vāidu un būt laimīgi savā lepnumā, ka drīkstam daudzināt Tavu slavu!
48 Slavēts lai ir tas Kungs, Israēla Dievs, mūžīgi mūžam! Un visa tauta lai saka: „Amen! Alelujā!“
1 Praise ye the LORD. O give thanks unto the LORD; for he is good: for his mercy endureth for ever.
2 Who can utter the mighty acts of the LORD? who can shew forth all his praise?
3 Blessed are they that keep judgment, and he that doeth righteousness at all times.
4 Remember me, O LORD, with the favour that thou bearest unto thy people: O visit me with thy salvation;
5 That I may see the good of thy chosen, that I may rejoice in the gladness of thy nation, that I may glory with thine inheritance.
6 We have sinned with our fathers, we have committed iniquity, we have done wickedly.
7 Our fathers understood not thy wonders in Egypt; they remembered not the multitude of thy mercies; but provoked him at the sea, even at the Red sea.
8 Nevertheless he saved them for his name’s sake, that he might make his mighty power to be known.
9 He rebuked the Red sea also, and it was dried up: so he led them through the depths, as through the wilderness.
10 And he saved them from the hand of him that hated them , and redeemed them from the hand of the enemy.
11 And the waters covered their enemies: there was not one of them left.
12 Then believed they his words; they sang his praise.
13 They soon forgat his works; they waited not for his counsel:
14 But lusted exceedingly in the wilderness, and tempted God in the desert.
15 And he gave them their request; but sent leanness into their soul.
16 They envied Moses also in the camp, and Aaron the saint of the LORD.
17 The earth opened and swallowed up Dathan, and covered the company of Abiram.
18 And a fire was kindled in their company; the flame burned up the wicked.
19 They made a calf in Horeb, and worshipped the molten image.
20 Thus they changed their glory into the similitude of an ox that eateth grass.
21 They forgat God their saviour, which had done great things in Egypt;
22 Wondrous works in the land of Ham, and terrible things by the Red sea.
23 Therefore he said that he would destroy them, had not Moses his chosen stood before him in the breach, to turn away his wrath, lest he should destroy them .
24 Yea, they despised the pleasant land, they believed not his word:
25 But murmured in their tents, and hearkened not unto the voice of the LORD.
26 Therefore he lifted up his hand against them, to overthrow them in the wilderness:
27 To overthrow their seed also among the nations, and to scatter them in the lands.
28 They joined themselves also unto Baal-peor, and ate the sacrifices of the dead.
29 Thus they provoked him to anger with their inventions: and the plague brake in upon them.
30 Then stood up Phinehas, and executed judgment: and so the plague was stayed.
31 And that was counted unto him for righteousness unto all generations for evermore.
32 They angered him also at the waters of strife, so that it went ill with Moses for their sakes:
33 Because they provoked his spirit, so that he spake unadvisedly with his lips.
34 They did not destroy the nations, concerning whom the LORD commanded them:
35 But were mingled among the heathen, and learned their works.
36 And they served their idols: which were a snare unto them.
37 Yea, they sacrificed their sons and their daughters unto devils,
38 And shed innocent blood, even the blood of their sons and of their daughters, whom they sacrificed unto the idols of Canaan: and the land was polluted with blood.
39 Thus were they defiled with their own works, and went a whoring with their own inventions.
40 Therefore was the wrath of the LORD kindled against his people, insomuch that he abhorred his own inheritance.
41 And he gave them into the hand of the heathen; and they that hated them ruled over them.
42 Their enemies also oppressed them, and they were brought into subjection under their hand.
43 Many times did he deliver them; but they provoked him with their counsel, and were brought low for their iniquity.
44 Nevertheless he regarded their affliction, when he heard their cry:
45 And he remembered for them his covenant, and repented according to the multitude of his mercies.
46 He made them also to be pitied of all those that carried them captives.
47 Save us, O LORD our God, and gather us from among the heathen, to give thanks unto thy holy name, and to triumph in thy praise.
48 Blessed be the LORD God of Israel from everlasting to everlasting: and let all the people say, Amen. Praise ye the LORD.
