1 Šie ir Lemuēla, Masas ķēniņa, vārdi un pamācība, ko viņam devusi viņa māte:
2 Ak mans izredzētais, ak tu mans miesīgais dēls, kupa dēļ es esmu devusi solījumus un pēc kupa es tik karsti kādreiz esmu ilgojusies!
3 Neizšķied savus spēkus ar sievietēm un neej tos ceļus, pa kupiem viņas ķēniņus aizved pazudināšanā.
4 Ak Lemuel, ne ķēniņiem, tiešām ne ķēniņiem klājas dzert vīnu nedz arī vispārīgi valdniekiem kādus stiprus dzērienus iekārot!
5 Viņi var sākt dzert un aizmirst tiesu un taisnību un pārvērst par ļaunu visu nelaimīgo ļaužu stāvokli.
6 Dodiet stiprus dzērienus tiem, kam draud pazušana, —un dodiet vīnu noskumušām sirdīm,
7 Lai viņas dzep un aizmirst savas ciešanas un neatceras vairs savu nelaimi. —
8 Atdari savu muti par labu tiem, kas paši ir it kā mēmi un savā labā runāt nespēj, un visu to lietas labā, kas ir atstāti!
9 Atdari savu muti, spried taisnu tiesu un atrieb nelaimīgos un nabagus!“
10 Kam piešķirta augsti tikumīga sieva, tas lai apzinās, ka viņa ir cildenāka nekā visdārgākā pērle.
11 Viņas vīra sirds var uz viņu paļauties, un tam netrūks nekāda labuma.
12 Viņa dara viņam tikai labu un nesagādā viņam nekādas ciešanas visu savu mūžu.
13 Viņa prot rīkoties ar vilnu un liniem un veic labprāt rokdarbus.
14 Viņa ir kā tirgotāju kuģis, kas savu pārtiku atved no tālienes.
15 Viņa ceļas pirms dienas gaismas, gādā barību savai saimei un ierāda kalponēm viņu dienas darbu.
16 Viņa domā par tīrumu, nopērk to un iedēsta vīna kalnu par savu pašu roku pelnītiem līdzekļiem.
17 Viņa apjož savus gurnus ar spēku un dara stipras savas rokas.
18 Viņa novēro, ka viņas darbs atnes svētību; viņas gaismeklis neizdziest arī naktī.
19 Viņa izstiepj savu roku pēc kodeļas, un viņas pirksti satver vārpstu.
20 Viņa izstiepj savas rokas dāvinādama nabagiem pretī un sniedz palīdzīgu roku trūkumcietējiem.
21 Viņa nebaidās sava nama dēļ sniega, jo visai viņas saimei ir divējādas drēbes.
22 Viņa darina pati sev segas; smalks audekls un purpurs ir viņas tērps.
23 Viņas vīrs ir pazīstams sanāksmēs vārtu laukumā, kad viņš starp zemes vecākajiem sēž.
24 Viņa darina smalkus svārkus un pārdod tos; viņapārdodarīpircējiemjostu.
25 Spēks un skaistums ir viņas ietērps; viņa pati smaidīdama bez rūpēm raugās austošai dienai pretī.
26 Viņa ver vaļā savu muti ar gudru ziņu, un mīlīga pamācība ir uz viņas mēles.
27 Viņa novēro, kā klājas viņas namam, un neēd savu maizi slinkumā.
28 Viņas dēli pieceļas viņas priekšā un daudzina viņu laimīgu esam; viņas vīrs nāk un teic viņu:
29 „Daudz meitu un jaunavu dzīvo tiklas un tikušas, bet tu pārspēj viņas visas!“
30 Vienkārši par mīļu un skaistu atzītai tapt sievietei vēl nav nekas; sieva, kas to Kungu bīstas, ir jāteic un jādaudzina!
31 Viņu daudzinās viņas roku darba augļi, un viņas lielie darbi viņu teiks un slavēs vārtu laukuma sanāksmēs!
1 The words of king Lemuel, the prophecy that his mother taught him. 2 What, my son? and what, the son of my womb? and what, the son of my vows? 3 Give not thy strength unto women, nor thy ways to that which destroyeth kings. 4 It is not for kings, O Lemuel, it is not for kings to drink wine; nor for princes strong drink: 5 Lest they drink, and forget the law, and pervert the judgment of any of the afflicted. 6 Give strong drink unto him that is ready to perish, and wine unto those that be of heavy hearts. 7 Let him drink, and forget his poverty, and remember his misery no more. 8 Open thy mouth for the dumb in the cause of all such as are appointed to destruction. 9 Open thy mouth, judge righteously, and plead the cause of the poor and needy.
10 ¶ Who can find a virtuous woman? for her price is far above rubies. 11 The heart of her husband doth safely trust in her, so that he shall have no need of spoil. 12 She will do him good and not evil all the days of her life. 13 She seeketh wool, and flax, and worketh willingly with her hands. 14 She is like the merchants’ ships; she bringeth her food from afar. 15 She riseth also while it is yet night, and giveth meat to her household, and a portion to her maidens. 16 She considereth a field, and buyeth it: with the fruit of her hands she planteth a vineyard. 17 She girdeth her loins with strength, and strengtheneth her arms. 18 She perceiveth that her merchandise is good: her candle goeth not out by night. 19 She layeth her hands to the spindle, and her hands hold the distaff. 20 She stretcheth out her hand to the poor; yea, she reacheth forth her hands to the needy. 21 She is not afraid of the snow for her household: for all her household are clothed with scarlet. 22 She maketh herself coverings of tapestry; her clothing is silk and purple. 23 Her husband is known in the gates, when he sitteth among the elders of the land. 24 She maketh fine linen, and selleth it; and delivereth girdles unto the merchant. 25 Strength and honour are her clothing; and she shall rejoice in time to come. 26 She openeth her mouth with wisdom; and in her tongue is the law of kindness. 27 She looketh well to the ways of her household, and eateth not the bread of idleness. 28 Her children arise up, and call her blessed; her husband also , and he praiseth her. 29 Many daughters have done virtuously, but thou excellest them all. 30 Favour is deceitful, and beauty is vain: but a woman that feareth the LORD, she shall be praised. 31 Give her of the fruit of her hands; and let her own works praise her in the gates.
