1 Šie ir Agura, Jakes dēla no Masas, vārdi, šā vīra sacītā runa un mācība: Es esmu centies visiem spēkiem, ak Dievs, es esmu no sirds centies, ak Dievs, un esmu bijis spiests pārtraukt savu cenšanos,
2 Jo es esmu vislielākais nejēga un cilvēka saprāts mani atstājis;
3 Es neesmu mācījies arī īsteno gudrību, lai es būtu spējīgs iegūt pareizu atziņu par Viņu, svēto Dievu.
4 Kas dodas augšup pret debesīm un atkal nokāpj lejā? Kas satver vēju savās rokās? Kas saista ūdeņus, pārsegdams tos ar cietu pārklāju? Kas ir stingri nopamatojis visus pasaules galus? Kā sauc Viņu, un kā sauc Viņa dēlu? —Vai tu to zini?“
5 Visi Dieva vārdi ir šķīstuma caurstrāvoti; Viņš ir vairogs tiem, kas uz Viņu paļaujas.
6 Nepievieno neko Viņa vārdiem, lai Viņš tevi nesodītu un neatzītu tevi par melīgu!
7 Divas lietas es lūdzos no Tevis, un neliedz man tās, iekams es mirstu:
8 Elku kalpība un meli lai būtu tālu projām no manis; nabadzību un bagātību nepiešķir man! Bet atļauj man tomēr mierīgi baudīt man novēlēto barības daudzumu, —manu dienišķo maizi.
9 Citādi es varētu, kad es būtu pārmērīgi paēdis, sākt Tevi noliegt un sacīt: „Kur tad ir tas Kungs?“ Vai arī, ja es kļūtu pārmērīgi nabags, es varētu sākt zagt un apgrēkoties pret sava Dieva vārdu. —
10 Nenopaļā kalpu viņa kunga priekšā, lai viņš tevi nenolād un tev tas nav rūgti jānožēlo, kā arī jānes savā sirdī tavas vainas apziņa.
11 Ir starp ļaudīm tādi, kas savu tēvu nolād un savu māti nesvētī;
12 Ir tādi, kas sev paši šķiet šķīsti un tomēr nav nomazgājuši tiem pielipušos sārņus.
13 Ir tādi, kas savas acis augstu ceļ un pašapzinīgi valbī savus acu plak-stiņus,
14 Un ir tādi, kam zobeni priekšzobu un naži dzerokļu vietā un kas aprij pat nelaimīgos zemē un nabagos starp ļaudīm vispārīgi.
15 Asinssūcējai divas meitas: „Dod šurp! Dod šurp!“ —Trīs lietas nav piesātināmas, un arī ceturtā nesaka: „Diezgan!“
16 Elle, neauglīgas sievas klēpis, zeme, nekad nespēdama atdzerties ūdens, un arī uguns nesaka nekad: „Nu ir diezgan!“
17 Acs, kas nievā tēvu un neatzīst par nepieciešamu paklausīt mātei, ir jāizknābj kraukļiem upes malā un jāaprij jauniem ērgļiem.
18 Trīs lietas man šķiet brīnumainas, un ceturto es nesaprotu:
19 Ērgļa ceļš padebešos, čūskas ceļš pāri klintij, kuģa ceļš jūras vidū un vīra ceļš pie jaunavas. —
20 Tāds pats ir ari laulības pārkāpējas sievas ceļš; viņa bauda tai priekšā likto cienastu, noslauka muti un saka: „Es nekā laima neesmu darījusi!“ —
21 Par trim lietām nodreb zeme, un ceturto tā arī nevar panest:
22 Nemieru rada vispirms vergs, kļūdams par ķēniņu, tāpat vientiesis nejēga, kad viņš ir pārmērīgi maizes paēdis, —
23 Arī sākumā apsmieta un noraidīta sieviete, ja viņu vēlāk tomēr kāds apprec, un kalpone, ja viņa atviļ vīru savai kundzei un pēc tam stājas viņas vietā.
24 Četrējādi radījumi ir mazi zemes virsū un tomēr gudrāki par īsteno atziņu nesējiem:
25 Skudras, nespēcīga tauta, un tomēr viņas vasarā sakrāj sev barību ziemai;
26 Truši, —arī vāji radījumi, un tomēr viņi ceļ savus mitekļus klintīs;
27 Siseņi, —viņiem nav ne ķēniņa nedz vispārīgi kāda valdnieka, un tomēr viņi dodas no vienas vietas uz otru lielos sakārtotos baros kā karavīri pulkos;
28 Zirnekļi, —kas auž ar savām rokām un tomēr mīt arī ķēniņu pilīs.
29 Trejiem ir krāšņs gājiens, un arī ceturtais iet labi:
30 Lauva, varens zvēru starpā, kas nekad nevienam negriež ceļu un neviena priekšā negriežas atpakaļ;
31 Kurta suns ar labiem gurniem un auns un ķēniņš, kūpam neviens neiedrošinās pretoties, kad tas soļo sava kapaspēka priekšgalā.
32 Ja tu esi nejēga bijis un pacēlies par daudz augstu un dzīries izdarīt ko ļaunu, tad liec roku uz savu muti!
33 Ja pienu kuļ, tad no tā sataisa sviestu, un ja kāds pārmērīgi spēcīgi šņauc degunu, tad tāds uzšņauc asinis, un ja kāds kādu kaitina viņa dusmās, tad bus nesaskaņas un asu vārdu maiņa.
1 The words of Agur the son of Jakeh, even the prophecy: the man spake unto Ithiel, even unto Ithiel and Ucal, 2 Surely I am more brutish than any man, and have not the understanding of a man. 3 I neither learned wisdom, nor have the knowledge of the holy. 4 Who hath ascended up into heaven, or descended? who hath gathered the wind in his fists? who hath bound the waters in a garment? who hath established all the ends of the earth? what is his name, and what is his son’s name, if thou canst tell? 5 Every word of God is pure: he is a shield unto them that put their trust in him. 6 Add thou not unto his words, lest he reprove thee, and thou be found a liar.
7 Two things have I required of thee; deny me them not before I die: 8 Remove far from me vanity and lies: give me neither poverty nor riches; feed me with food convenient for me: 9 Lest I be full, and deny thee , and say, Who is the LORD? or lest I be poor, and steal, and take the name of my God in vain .
10 Accuse not a servant unto his master, lest he curse thee, and thou be found guilty. 11 There is a generation that curseth their father, and doth not bless their mother. 12 There is a generation that are pure in their own eyes, and yet is not washed from their filthiness. 13 There is a generation, O how lofty are their eyes! and their eyelids are lifted up. 14 There is a generation, whose teeth are as swords, and their jaw teeth as knives, to devour the poor from off the earth, and the needy from among men.
15 The horseleach hath two daughters, crying , Give, give. There are three things that are never satisfied, yea , four things say not, It is enough: 16 The grave; and the barren womb; the earth that is not filled with water; and the fire that saith not, It is enough. 17 The eye that mocketh at his father, and despiseth to obey his mother, the ravens of the valley shall pick it out, and the young eagles shall eat it.
18 There be three things which are too wonderful for me, yea, four which I know not: 19 The way of an eagle in the air; the way of a serpent upon a rock; the way of a ship in the midst of the sea; and the way of a man with a maid. 20 Such is the way of an adulterous woman; she eateth, and wipeth her mouth, and saith, I have done no wickedness. 21 For three things the earth is disquieted, and for four which it cannot bear: 22 For a servant when he reigneth; and a fool when he is filled with meat; 23 For an odious woman when she is married; and an handmaid that is heir to her mistress.
24 There be four things which are little upon the earth, but they are exceeding wise: 25 The ants are a people not strong, yet they prepare their meat in the summer; 26 The conies are but a feeble folk, yet make they their houses in the rocks; 27 The locusts have no king, yet go they forth all of them by bands; 28 The spider taketh hold with her hands, and is in kings’ palaces.
29 There be three things which go well, yea, four are comely in going: 30 A lion which is strongest among beasts, and turneth not away for any; 31 A greyhound; an he goat also; and a king, against whom there is no rising up. 32 If thou hast done foolishly in lifting up thyself, or if thou hast thought evil, lay thine hand upon thy mouth. 33 Surely the churning of milk bringeth forth butter, and the wringing of the nose bringeth forth blood: so the forcing of wrath bringeth forth strife.
