1 Ķēniņa sirds ir tā Kunga rokā tāpat kā ūdens strauti, un Viņš liek tai noliekties turp, kurp Viņš grib.
2 Ikvienam cilvēkam savi ceļi šķiet taisni, bet tas Kungs sver sirdis. —
3 Tam Kungam labāki patīk, ja kāds dara ko labu un taisnīgu, nekā kad tas nes kaujamos upurus.
4 Augstprātīgas acis un lepna gara stāja, kura it īpaši spilgti izpaužas bezdievja būtībā, ir grēks.
5 Cītīga cilvēka nodomi piepildīti sagādā pārpilnību, bet ja kāds ir pār-mērīgi straujš un kustīgs, tam labuma pietrūks.
6 Kas mantu ar meliem krāj, tas ir tikpat kā zūdoša elpa tiem, kas nāvi meklē.
7 Bezdievīgo laupīšana izbiedēs viņus pašus, jo viņi liedzas darīt, kas bija taisnīgs.
8 Kam plecos grēku nasta, tas iet līku loču ceļus, bet kas ir tīrs, tā darbs ir taisnīgs.
9 Ir labāki dzīvot tieši jumta pažobeles kaktā nekā skaistā namā kopā ar nemitīgi rājošos sievu.
10 Bezdievīgā dvēsele kāro ļaunu; tuvākais neatrod žēlastību viņa acīs.
11 Ja nosoda kādu apsmējēju, tad nesaprašas kļūst gudri, bet ja pamāca kādu īstenas atziņas glabātāju, tad viņš kļūst vēl dziļāks sava prāta gudrībā.
12 Ir viens Taisnais, kas skatās uz bezdievīgā namu, un Viņš nogāž bezdie-vīgos nelaimē.
13 Kas savas ausis aizbāž pret nabago, tas kādreiz pats sauks, bet neviens uz viņu neklausīsies.
14 Slepenībā pasniegta dāvana remdē dusmas, bet tieši klēpī ielikts dāvinājums mīkstina jau jo spēcīgu niknumu. —
15 Taisnajam ir prieks darīt to, kas ir taisnīgs, bet darīt to ir bailes ļaundariem.
16 Cilvēks, kas nomaldījies projām no gudrības ceļa, nokļūs mirušo draudzē.
17 Kas labprāt dzīvo priekos, tam pietrūks, un kas mīl vīnu un eļļu, tas nekļūst bagāts. —
18 Bezdievim ir jākļūst atdotam taisnīgā, un nelietim sirdsskaidrā vietā.
19 Ir labāki dzīvot izpostītā zemē nekā pie kašķīgas un dusmīgas sievas. —
20 Īsteni gudra cilvēka namā ir mīlīgas iekārojamas lietas un eļļa, bet vientiesīgs nepraša to visu izšķiež.
21 Kas dzenas pēc taisnības un lēnprātības, tas atrod dzīvību, taisnību un godu.
22 Viens pats gudrais iegūst savā varā kara varoņu pilsētu un gāž tās varu, uz kūpi tā paļaujas.
23 Kas piesarga savu muti un savu mēli, tas pasarga no bailēm savu dvēseli.
24 Kas ir lepns un pārgalvīgs cilvēks, to īsteni saucam par zaimotāju, un viss, ko vien viņš dara, ir traka pārgalvība.
25 Sliņķis mirst, netikdams tālāk par savām iegribām, jo viņa rokas negrib neko strādāt.
26 Cauru dienu viņam gribas un gribas, bet taisnais dod un neatsakās dot. —
27 Bezdievīgo upuris ir negantība, ja tas tiek pienests kāda kauna darba dēļ.
28 Melīgs liecinieks dabūs galu, bet vīram, kas ļaujas sev kaut ko iestāstīt, tam atļauts savukārt arī runāt.
29 Bezdievīgais izskrien ar galvu vai caur sienu, bet kas ir rimtīgs, tā ceļš pastāvēs. —
30 Pret to Kungu nepalīdz nekāda dziļāka gudrība, nekāds saprāts, nekāds padoms. —
31 Zirgu gan sakopj kaujas dienai, bet uzvara nāk tikai no tā Kunga.
1 The king’s heart is in the hand of the LORD, as the rivers of water: he turneth it whithersoever he will. 2 Every way of a man is right in his own eyes: but the LORD pondereth the hearts. 3 To do justice and judgment is more acceptable to the LORD than sacrifice. 4 An high look, and a proud heart, and the plowing of the wicked, is sin. 5 The thoughts of the diligent tend only to plenteousness; but of every one that is hasty only to want. 6 The getting of treasures by a lying tongue is a vanity tossed to and fro of them that seek death. 7 The robbery of the wicked shall destroy them; because they refuse to do judgment. 8 The way of man is froward and strange: but as for the pure, his work is right. 9 It is better to dwell in a corner of the housetop, than with a brawling woman in a wide house. 10 The soul of the wicked desireth evil: his neighbour findeth no favour in his eyes. 11 When the scorner is punished, the simple is made wise: and when the wise is instructed, he receiveth knowledge. 12 The righteous man wisely considereth the house of the wicked: but God overthroweth the wicked for their wickedness. 13 Whoso stoppeth his ears at the cry of the poor, he also shall cry himself, but shall not be heard. 14 A gift in secret pacifieth anger: and a reward in the bosom strong wrath. 15 It is joy to the just to do judgment: but destruction shall be to the workers of iniquity. 16 The man that wandereth out of the way of understanding shall remain in the congregation of the dead. 17 He that loveth pleasure shall be a poor man: he that loveth wine and oil shall not be rich. 18 The wicked shall be a ransom for the righteous, and the transgressor for the upright. 19 It is better to dwell in the wilderness, than with a contentious and an angry woman. 20 There is treasure to be desired and oil in the dwelling of the wise; but a foolish man spendeth it up. 21 He that followeth after righteousness and mercy findeth life, righteousness, and honour. 22 A wise man scaleth the city of the mighty, and casteth down the strength of the confidence thereof. 23 Whoso keepeth his mouth and his tongue keepeth his soul from troubles. 24 Proud and haughty scorner is his name, who dealeth in proud wrath.
25 The desire of the slothful killeth him; for his hands refuse to labour. 26 He coveteth greedily all the day long: but the righteous giveth and spareth not. 27 The sacrifice of the wicked is abomination: how much more, when he bringeth it with a wicked mind? 28 A false witness shall perish: but the man that heareth speaketh constantly. 29 A wicked man hardeneth his face: but as for the upright, he directeth his way.
30 There is no wisdom nor understanding nor counsel against the LORD. 31 The horse is prepared against the day of battle: but safety is of the LORD.
