1 Vīns ir zobgalis, ikviens cits stiprs dzēriens ir trakulis; kas no tiem streipuļo, nav gudrs.
2 Ķēniņa biedinājums ir kā jauna lauvas rūciens; kas aizdod viņam dusmas, tas grēko pats pret savu dzīvību. —
3 Vīrs dara sev godu, izvairīdamies no bāršanās; tie, kas pastāvīgi rājas, arvienu ir vientiesīgi nejēgas.
4 Rudens aukstuma dēj slinkais negrib art; tāpēc pļaujamā laikā viņam būs diedelēt un nenieka nedabūt.
5 Padoms vīra sirdī ir kā dziļš ūdens, bet gudrs vīrs saprot, kā to izsmelt.
6 Daudzus cilvēkus daudzina rimtus un tiklus esam, bet kas atradīs vīru, kas būtu rimts un taisnīgs?
7 Taisnais staigā savā sirds skaidrībā, un viņa bērniem pēc viņa būs svētība un labi klāsies!
8 Ķēniņš, kad viņš sēž savā goda krēslā, lai tiesu spriestu, jau ar acīm vien atšķir visu labo no ļaunā.
9 Kas drīkst teikt: „Es esmu šķists savā sirdī un tīrs no visiem grēkiem?“ —
10 Divējāds mērs un svars, —abi ir negantība tā Kunga priekšā.
11 Jau pēc bērna darbošanās var nomanīt, vai viņš grib būt rimts un godīgs.
12 Dzirdīgu ausi un redzīgu aci, —abas divas dara tas Kungs. —
13 Nemīli miegu, lai tu nekļūtu nabags; lai tavas acis pastāvīgi būtu modras, tad tev maizes pietiks. —
14 „Nelaba, nelaba!“ saka pircējs par preci, kamēr viņš to iegūst, bet kad tā ir viņa rokās, tad viņš to daudzina.
15 Ja arī zelta un pērļu ir daudz pasaulē, tad sapratīgas lūpas ir cildenā-kais dārgakmens.
16 Atņem drēbes tam, kas galvo par otru, un izķīlā viņu nepazīstama svešinieka dēļ!
17 Zagta maize cilvēkam gan labi garšo, bet pēc tam tās ēdējam mute ir pilna zvirgzdu. —
18 Nodomi īstenojas, ja tos virza ar gudru ziņu; arī kapš jāizkaro ar dziļu prātu un gudru padomu.
19 Mēlnesis apkārt līzdams izpļāpā noslēpumus; tāpēc tu netinies ar to, kas savu muti nesavalda.
20 Kas savu tēvu un savu māti lād, tā gaismeklis apdzisis visdziļākā tum-šuma vidū.
21 Mantojums, pēc kā sākumā cilvēks visai dzenas, beidzot izrādās tomēr ne visai svētīgs.
22 Nesaki: „Es atriebšu ļaunu!“ Cerē uz to Kungu, Viņš tev palīdzēs. —
23 Divējāds svars ir negantība tā Kunga acīs, un viltīgi svaru kausi nav labi.
24 No tā Kunga ir atkarīgi ikviena cilvēka soļi, bet kuj-š cilvēks gan zina un izprot savu ceļu?
25 Cilvēks iekļūst kā valgā, ja viņš ir pārsteidzīgs ar svētumu un sāk pārdomāt par kaut ko tikai tad, kad viņš jau šai lietā Dievu nominējis.
26 Gudrs ķēniņš izklīdina bezdievīgos un liek soda ratam pāriet pār viņiem.
27 Tā Kunga gaismeklis ir cilvēka gars; tas apgaismo pašus visslepenākos cilvēka miesas dziļumus.
28 Žēlastība un taisnīga rīcība no ķēniņa puses pasargā viņu, un viņa goda krēsls balstās uz viņa sirds šķīstuma žēlastības.
29 Jaunekļu gods ir viņu stiprums, un sirmi mati ir vecuma goda rota.
30 Ļaunumam jāpretojas ar bargu sodu un spēcīgiem sitieniem, no kuriem uz ādas paliek asiņainas sloksnes; tā tie iztīrīs no ļaunuma sārņiem visu iekšējo cilvēku.
1 Wine is a mocker, strong drink is raging: and whosoever is deceived thereby is not wise. 2 The fear of a king is as the roaring of a lion: whoso provoketh him to anger sinneth against his own soul. 3 It is an honour for a man to cease from strife: but every fool will be meddling. 4 The sluggard will not plow by reason of the cold; therefore shall he beg in harvest, and have nothing. 5 Counsel in the heart of man is like deep water; but a man of understanding will draw it out. 6 Most men will proclaim every one his own goodness: but a faithful man who can find? 7 The just man walketh in his integrity: his children are blessed after him. 8 A king that sitteth in the throne of judgment scattereth away all evil with his eyes. 9 Who can say, I have made my heart clean, I am pure from my sin? 10 Divers weights, and divers measures, both of them are alike abomination to the LORD. 11 Even a child is known by his doings, whether his work be pure, and whether it be right. 12 The hearing ear, and the seeing eye, the LORD hath made even both of them. 13 Love not sleep, lest thou come to poverty; open thine eyes, and thou shalt be satisfied with bread. 14 It is naught, it is naught, saith the buyer: but when he is gone his way, then he boasteth. 15 There is gold, and a multitude of rubies: but the lips of knowledge are a precious jewel. 16 Take his garment that is surety for a stranger: and take a pledge of him for a strange woman. 17 Bread of deceit is sweet to a man; but afterwards his mouth shall be filled with gravel. 18 Every purpose is established by counsel: and with good advice make war. 19 He that goeth about as a talebearer revealeth secrets: therefore meddle not with him that flattereth with his lips. 20 Whoso curseth his father or his mother, his lamp shall be put out in obscure darkness. 21 An inheritance may be gotten hastily at the beginning; but the end thereof shall not be blessed. 22 Say not thou, I will recompense evil; but wait on the LORD, and he shall save thee. 23 Divers weights are an abomination unto the LORD; and a false balance is not good. 24 Man’s goings are of the LORD; how can a man then understand his own way? 25 It is a snare to the man who devoureth that which is holy, and after vows to make enquiry. 26 A wise king scattereth the wicked, and bringeth the wheel over them. 27 The spirit of man is the candle of the LORD, searching all the inward parts of the belly. 28 Mercy and truth preserve the king: and his throne is upholden by mercy. 29 The glory of young men is their strength: and the beauty of old men is the gray head. 30 The blueness of a wound cleanseth away evil: so do stripes the inward parts of the belly.
