1 Zinīga sieva uzceļ savu namu, bet trakulīga neprāte to ar savu rīcību sagrauj.
2 Kas to Kungu bīstas, tas staigā pa īsto dzīves stigu, bet kas Viņu nicina, tas ir uz nepareiza ceļa.
3 Neprašu mutē ir rīkste viņu lepnībai, bet gudrie savas mutes vārdus lieto ar apdomu. —
4 Kur nav vēršu, tur sile tīra, bet kur vērsis darbīgs, tur daudz ienāku-mu. —
5 Patiess liecinieks nemelo, bet nepatiess liecinieks stāsta nekautrīgus melus. —
6 Smējējs meklē īsteno atziņu, bet to neatrod; sapratīgam turpretī iegūt pareizu atziņu ir viegli.
7 Ej projām no muļķa, jo tu neko no viņa neiemācīsies! —
8 Sapratīga vīra augstākā gudrība ir tā, ka viņš neko savā ceļā neatstāj neievērotu, bet negudra vīra muļķība ir pašiedomas pilna sevis paša krāpšana.
9 Muļķi mīl jokot ar grēku upuri, bet dievbijīgiem ir prieks par citiem dievbijīgiem.
10 Sirds pati vien zina savas sāpes, un neviens svešinieks nevar pilnīgi iejusties tās priekos.
11 Bezdievīgo nams tiks izdeldēts, bet rimto būdiņa zaļos.
12 Dažam kāds ceļš labi patīk, bet beidzot tas viņu tomēr noved nāvē. —
13 Arī smiedamās sirds var sērot, un priekiem seko bēdas.
14 Nesavaldīgam cilvēkam notiks pēc viņa rīcības veida, bet dievbijīgais stāvēs pār viņu.
15 Nesaprātīgais visam tic, bet gudrais novēro un pārbauda savus soļus.
16 Zinīgais baidās un izvairās no (auna; nepraša turpretī, ne par ko nebēdādams, drāžas tik cauri. —
17 Atrās dusmās neprātīgais rīkojas neprātīgi, bet apdomīgs cilvēks paliek mierīgs.
18 Nesaprātīgie manto muļķību, bet gudro vainagojums ir apdomīga un uzmanīga rīcība.
19 Ļaunajiem jānoliecas labo priekšā, un bezdievjiem jāpieliec galvas taisno vārtos. —
20 Nabadzīgo ienīst pat viņa draugs, bet tādi, kūpi bagātos mīl, ir daudz.
21 Kas savu tuvāko nicina, tas grēko; bet svētīgs ir tas, kas iežēlojas par nelaimīgiem.
22 Kas lolo viltu un perina ļaunus nolūkus, tie pievilsies, bet kas labi domā, tie visur piedzīvos pret sevi labvēlību un uzticību. —
23 Kur tiešām dara darbu, tur visa kā pietiek, bet kur rīkojas tikai ar vār-diem, tur valda trūkums.
24 Zinīgajiem viņu bagātība ir goda pilns vainags, bet neprašu negudrība tāda pati negudrība arī paliek.
25 Patiess liecinieks ir dzīvības glābējs, bet kas melus runā, ir nepatiess liecinieks. —
26 Kas to Kungu bīstas, tam pieder drošs cietoksnis, un arī viņa bērni būs tur pasargāti.
27 Tā Kunga bijāšana ir dzīvības avots, lai izsargātos no nāves valgiem. —
28 Kur valdniekam daudz kaj-a tautas, tur viņa godība jo lielāka, bet kur kara pulku maz, tur stāvoklis valdniekam rada bažas.
29 Kas ir pacietīgs, tas ir arī gudrs, bet kas ir nepacietīgs, parāda savu negudrību.
30 Laba un mierīga sirds ir miesas dzīvība, bet ātrs un kaislīgs prāts ir kā puveši kaulos.
31 Kas vājajam dara pāri, tas nonievā viņa Radītāju, bet kas par grūtdieni apžēlojas, tas godā Dievu. —
32 Bezdievīgais savā nelaimē iet viegli bojā, bet taisnais jūtas arī nāves brīdī spēcināts. —
33 Sapratīga cilvēka sirdī īstena atziņa dus mierīgi, bet neprašu starpā tā cenšas izpaust sevi jo strauji.
34 Taisnība tautu paaugstina, bet grēks ir tautu negods.
35 Gudrs kalps jo labi patīk savam ķēniņam, bet nelietīgam kalpam draud viņa dusmas.
1 Every wise woman buildeth her house: but the foolish plucketh it down with her hands. 2 He that walketh in his uprightness feareth the LORD: but he that is perverse in his ways despiseth him. 3 In the mouth of the foolish is a rod of pride: but the lips of the wise shall preserve them. 4 Where no oxen are , the crib is clean: but much increase is by the strength of the ox. 5 A faithful witness will not lie: but a false witness will utter lies. 6 A scorner seeketh wisdom, and findeth it not: but knowledge is easy unto him that understandeth. 7 Go from the presence of a foolish man, when thou perceivest not in him the lips of knowledge. 8 The wisdom of the prudent is to understand his way: but the folly of fools is deceit. 9 Fools make a mock at sin: but among the righteous there is favour. 10 The heart knoweth his own bitterness; and a stranger doth not intermeddle with his joy. 11 The house of the wicked shall be overthrown: but the tabernacle of the upright shall flourish. 12 There is a way which seemeth right unto a man, but the end thereof are the ways of death. 13 Even in laughter the heart is sorrowful; and the end of that mirth is heaviness. 14 The backslider in heart shall be filled with his own ways: and a good man shall be satisfied from himself. 15 The simple believeth every word: but the prudent man looketh well to his going. 16 A wise man feareth, and departeth from evil: but the fool rageth, and is confident. 17 He that is soon angry dealeth foolishly: and a man of wicked devices is hated. 18 The simple inherit folly: but the prudent are crowned with knowledge. 19 The evil bow before the good; and the wicked at the gates of the righteous. 20 The poor is hated even of his own neighbour: but the rich hath many friends. 21 He that despiseth his neighbour sinneth: but he that hath mercy on the poor, happy is he. 22 Do they not err that devise evil? but mercy and truth shall be to them that devise good. 23 In all labour there is profit: but the talk of the lips tendeth only to penury. 24 The crown of the wise is their riches: but the foolishness of fools is folly. 25 A true witness delivereth souls: but a deceitful witness speaketh lies.
26 In the fear of the LORD is strong confidence: and his children shall have a place of refuge. 27 The fear of the LORD is a fountain of life, to depart from the snares of death. 28 In the multitude of people is the king’s honour: but in the want of people is the destruction of the prince. 29 He that is slow to wrath is of great understanding: but he that is hasty of spirit exalteth folly. 30 A sound heart is the life of the flesh: but envy the rottenness of the bones. 31 He that oppresseth the poor reproacheth his Maker: but he that honoureth him hath mercy on the poor. 32 The wicked is driven away in his wickedness: but the righteous hath hope in his death. 33 Wisdom resteth in the heart of him that hath understanding: but that which is in the midst of fools is made known. 34 Righteousness exalteth a nation: but sin is a reproach to any people. 35 The king’s favour is toward a wise servant: but his wrath is against him that causeth shame.
