1 Kas sevi labprāt ļaujas pārmācīt, tas taps gudrs; kas turpretī grib nesodīts būt, tas paliek apsmejams nepraša. —
2 Rimtais un dievbijīgais gūst mierinājumu no tā Kunga, bet sirdī jaunu tūru Viņš pazudina.
3 Bezdievīgs gars nenāk par svētību cilvēkam, bet taisno sakne pastāvēs joprojām.
4 Tikumiem apveltīta sieva ir sava vīra krāšņs vainags, bet ļauna ir kā sastrutojums viņa kaulos.
5 Taisno domas ir goda pilnas, bet bezdievīgo padomi ir krāpīgi.
6 Bezdievīgo runas izraisa asinsizliešanu, bet dievbijīgo un rimto mute paglābj. —
7 Bezdievīgie tiks gāzti un sagrauti, un viņu vairs nebūs, bet taisno nams pastāvēs.
8 Zinīga vīra padoms ir teicams un slavējams, bet blēži un viltnieki paliks kaunā.
9 Kas niecīgs un pazemīgs un tomēr godam veic pats savu darbu, ir labāks par to, kas gribētu būt lielisks, un kam tomēr trūkst maizes. —
10 Taisnais žēlo pat savus lopus, bet bezdievīgā sirds ir nežēlīga.
11 Kas savu zemi kopj, tam maizes būs papilnam, bet kas nevajadzīgām lietām pakaļ dzenas, tas ir neprātis.
12 Bezdievja prieks ir darīt zaudē-jumus, bet taisnā sakne nes augļus.
13 Ļaunais sapinas pats savu lūpu neīstos vārdos, bet taisnajam nelaime paiet secen.
14 Daudz laba sev iegūst vīrs ar savas mutes nopelniem, un cilvēkam tiek atlīdzināts pēc viņa roku veikuma. —
15 Neprašam šķiet viņa ceļš taisns viņa paša acīs, bet īstenā atziņa mīt tanī, kas uzklausa padomu.
16 Bezprātīgais tūliņ izrāda atklāti savas dusmas, bet kas apslēpj to, ka ir apkaunots, tas ir gudrs.
17 Kas ir patiess, tas saka atklāti visu, kas tiešs un pareizs, bet nepatiess liecinieks krāpj. —
18 Kas paradis neapdomīgi runāt un vienkārši muti palaist, nereti ieduf kā ar zobenu, bet zinīga cilvēka valoda ir kā dziedinātājas zāles.
19 Patiesības paudēja mute pastāv mūžīgi, bet nepatiesa valoda nepaliek ilgi. —
20 Krāpšana ir to sirdīs, kujri dod ļaunu padomu, bet tie, kas mudina uz mieru, sagādā prieku. —
21 Taisnajam nekas nekaitēs, bet bezdievji būs nelaimju pilni.
22 Nepatiesas pļāpu rīkles šķiet tam Kungam negantība, bet kas rīkojas uzticības garā, tas Viņam labi patīk.
23 Sapratīgs cilvēks necenšas savu gudrību visiem redzamu darīt, bet negudra cilvēka sirds izraisa pati savu negudrību.
24 Čakla roka valdīs, bet rokai, kas gausa un nolaidīga, būs jāveic piespiedu darbi.
25 Rūpes sirdī cilvēku sāpina, bet laipns vārds to iepriecina.
26 Taisnais rāda savam tuvākajam īsto ceļu, bet bezdievīgo ceļš ieved kārdinājumā un maldos viņus pašus. —
27 Sliņķis neceps savu medījumu, bet čakls cilvēks kļūst bagāts.
28 Uz taisnības ceļa ir dzīvība, bet noziegumu ceļš ved nāvē.
1 Whoso loveth instruction loveth knowledge: but he that hateth reproof is brutish. 2 A good man obtaineth favour of the LORD: but a man of wicked devices will he condemn. 3 A man shall not be established by wickedness: but the root of the righteous shall not be moved. 4 A virtuous woman is a crown to her husband: but she that maketh ashamed is as rottenness in his bones. 5 The thoughts of the righteous are right: but the counsels of the wicked are deceit. 6 The words of the wicked are to lie in wait for blood: but the mouth of the upright shall deliver them. 7 The wicked are overthrown, and are not: but the house of the righteous shall stand. 8 A man shall be commended according to his wisdom: but he that is of a perverse heart shall be despised. 9 He that is despised, and hath a servant, is better than he that honoureth himself, and lacketh bread. 10 A righteous man regardeth the life of his beast: but the tender mercies of the wicked are cruel. 11 He that tilleth his land shall be satisfied with bread: but he that followeth vain persons is void of understanding. 12 The wicked desireth the net of evil men: but the root of the righteous yieldeth fruit . 13 The wicked is snared by the transgression of his lips: but the just shall come out of trouble. 14 A man shall be satisfied with good by the fruit of his mouth: and the recompence of a man’s hands shall be rendered unto him. 15 The way of a fool is right in his own eyes: but he that hearkeneth unto counsel is wise. 16 A fool’s wrath is presently known: but a prudent man covereth shame. 17 He that speaketh truth sheweth forth righteousness: but a false witness deceit. 18 There is that speaketh like the piercings of a sword: but the tongue of the wise is health. 19 The lip of truth shall be established for ever: but a lying tongue is but for a moment. 20 Deceit is in the heart of them that imagine evil: but to the counsellors of peace is joy. 21 There shall no evil happen to the just: but the wicked shall be filled with mischief. 22 Lying lips are abomination to the LORD: but they that deal truly are his delight. 23 A prudent man concealeth knowledge: but the heart of fools proclaimeth foolishness. 24 The hand of the diligent shall bear rule: but the slothful shall be under tribute. 25 Heaviness in the heart of man maketh it stoop: but a good word maketh it glad. 26 The righteous is more excellent than his neighbour: but the way of the wicked seduceth them. 27 The slothful man roasteth not that which he took in hunting: but the substance of a diligent man is precious. 28 In the way of righteousness is life; and in the pathway thereof there is no death.
