1 Šis ir tā Kunga vārds Micham no Morešetas Jūdas ķēniņu Jotāma, Ahasa un Hiskijas valdīšanas laikā, kas viņam atklājās parādībā par Samariju un Jeruzālemi.
2 Uzklausait to, visas tautas, ievēro to, zeme, un visi, kas to apdzīvojat! Pats tas Kungs ir liecinieks pret jums, tas Kungs no sava svētā nama!
3 Jo, redzi, tas Kungs atstāj savu vietu, nolaižas zemē un staigā pa augstākām zemes virsotnēm
4 Tā, ka kalni zem Viņa soļiem izkūst un ielejas saplaisā gabalos tā, kā vasks kūst uguns tuvumā un kā izzūd ūdens, kas plūst lejup pa stāvu nogāzes vietu.
5 Tas viss ir noticis Jēkaba noziegumu un Israēla nama grēku dēļ! Bet kāds ir Jēkaba noziegums? —Vai tā nav Samarija? Un kas rīkoja Jūdas elka dievu altārus? —Vai ne Jeruzāleme?
6 „Un Es pārvērtīšu Samariju par akmeņu kaudzi tīrumā, pat vīna kalna ierīkošanas vietu; pilsētas akmeņus Es novelšu ielejā, un Es atsegšu vaļā tās pamatus.
7 Un visi tās izgrieztie elku tēli jāsadauza gabalos, un visas tiem pienestās netiklās mīlas veltes jāsadedzina ugunī; visus viņu elkus Es veltīšu iznīcībai, jo par netiklības naudu tie ir savākti un darināti un tiem jākļūst atkal par netiklības atlīdzību!“
8 Tādēļ es sērošu un vaimanāšu, es staigāšu basām kājām un bez virsdrēbēm! Es vaimanāšu kā šakaļi un sērošos kā strausi!
9 Jo viņas gūtās vātis nav dziedināmas, tās sniedzas līdz Jūdai, līdz manas tautas vārtiem, —līdz Jeruzālemei.
10 Nesludiniet par to Gātā, nelieciet atskanēt savām raudām Akojā, bet Bet-Leafrā vārtaitics pīšļos!
11 Jums, Safīras iedzīvotāji, ar visu kaunu būs jāatstāj savs miteklis; Caānanas iedzīvotāji paliks, un Bet-Haecelas sēras traucēs jūs tur apmesties.
12 Marotas iedzīvotāji nespēs iepriecināt sevi par savu labumu zaudējumu, jo uzbrukušās briesmas nāca no tā Kunga un ir aizsniegušās līdz Jeruzālemes vārtiem.
13 Tu, Lachišas pilsēta, iejūdz savus skrējējus zirgus ratos un brauc projām, jo tu esi bijusi Ciānas meitai viņas ierosinātāja uz grēkiem un tevi sāka izraisīties Israēla pārkāpumi.
14 Tādēļ tev būs jādod atlaišanas dāvanas Morešetas Gātai, šķiroties no tās. Ar Achsibas pilsētu Israēla ķēniņi pievilsies.
15 Es atvedīšu jums, Marešas iedzīvotāji, jaunu pilntiesīgu īpašnieku, un Israēla labietībai būs bēgt un meklēt patverties Adulāmas alā un iet tajā uz mūžu bojā.
16 Nodzen sev galvu pilnīgi kailu un liec nocirpt sev pilnīgi savu bārdu savu maigo, bet negodā piedzīvoto bērnu dēl, lai tavs pakausis kļūtu galīgi pliks kā ērglim, jo tavi bērni ir aizvesti sagūstīti projām no tevis.
1 The word of the LORD that came to Micah the Morasthite in the days of Jotham, Ahaz, and Hezekiah, kings of Judah, which he saw concerning Samaria and Jerusalem. 2 Hear, all ye people; hearken, O earth, and all that therein is: and let the Lord GOD be witness against you, the Lord from his holy temple. 3 For, behold, the LORD cometh forth out of his place, and will come down, and tread upon the high places of the earth. 4 And the mountains shall be molten under him, and the valleys shall be cleft, as wax before the fire, and as the waters that are poured down a steep place. 5 For the transgression of Jacob is all this, and for the sins of the house of Israel. What is the transgression of Jacob? is it not Samaria? and what are the high places of Judah? are they not Jerusalem? 6 Therefore I will make Samaria as an heap of the field, and as plantings of a vineyard: and I will pour down the stones thereof into the valley, and I will discover the foundations thereof. 7 And all the graven images thereof shall be beaten to pieces, and all the hires thereof shall be burned with the fire, and all the idols thereof will I lay desolate: for she gathered it of the hire of an harlot, and they shall return to the hire of an harlot.
8 Therefore I will wail and howl, I will go stripped and naked: I will make a wailing like the dragons, and mourning as the owls. 9 For her wound is incurable; for it is come unto Judah; he is come unto the gate of my people, even to Jerusalem.
10 ¶ Declare ye it not at Gath, weep ye not at all: in the house of Aphrah roll thyself in the dust. 11 Pass ye away, thou inhabitant of Saphir, having thy shame naked: the inhabitant of Zaanan came not forth in the mourning of Beth-ezel; he shall receive of you his standing. 12 For the inhabitant of Maroth waited carefully for good: but evil came down from the LORD unto the gate of Jerusalem. 13 O thou inhabitant of Lachish, bind the chariot to the swift beast: she is the beginning of the sin to the daughter of Zion: for the transgressions of Israel were found in thee. 14 Therefore shalt thou give presents to Moresheth-gath: the houses of Achzib shall be a lie to the kings of Israel. 15 Yet will I bring an heir unto thee, O inhabitant of Mareshah: he shall come unto Adullam the glory of Israel. 16 Make thee bald, and poll thee for thy delicate children; enlarge thy baldness as the eagle; for they are gone into captivity from thee.
