1 Un notikās, kad Jēzus šos vārdus bija beidzis runāt, viņš aizgāja no Galilejas un nonāca Jūdejas robežās viņpus Jardānas.
2 Un daudz laužu gāja viņam pakaļ, un viņš tos dziedinājā.
3 Un farizēji nāca pie viņa, to kārdinādami, un sacīja uz viņu: „Vai ir atļauts šķirties no savas sievas katra iemesla dēļ?“
4 Bet viņš atbildēja un sacīja: „Vai neesat lasījuši, ka Radītājs iesākumā tos radījis kā vīru un sievu
5 Un sacīja: Tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies pie savas sievas; un šie divi būs viena miesa?
6 Tā tad viņi nav vairs divi, bet viena miesa; ko nu Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.“
7 Tie saka uz viņu: „Kā tad Mozus ir pavēlējis dot šķiršanās rakstu un šķirties?“
8 Viņš saka tiem: „Mozus jums atļāva šķirties no savām sievām jūsu cietsirdības dēļ, bet no iesākuma tas tā nav bijis.
9 Bet es jums saku: kas no savas sievas šķiras, ja ne nešķīstības dēļ, un precē citu, tas pārkāpj laulību; un kas atšķirtu precē, tas pārkāpj laulību.“
10 Viņa mācekļi saka uz viņu: „Ja tas tā ir vīra un sievas starpā, tad nav labi precēties.“
11 Bet viņš sacīja tiem: „Visi nespēj saprast šo vārdu, bet tik tie, kam tas ir dots.
12 Jo ir bezdzimuma cilvēki, kas tādi no mātes miesām. Un ir bezdzimuma cilvēki, ko citi padarījuši par tādiem. Un ir bezdzimuma cilvēki, kas paši sevi padarījuši par tādiem debesu valstības dēļ. Kas to spēj saprast, lai saprot.“
13 Tad atnesa bērņinus pie viņa, ka viņš tiem rokas uzliktu un Dievu lūgtu; bet mācekļi norāja tos.
14 Bet Jēzus sacīja: „Laidiet bērniņus un neliedziet tiem pie manis nākt, jo tādiem pieder debesu valstība.“
15 Un viņš tiem uzlika rokas un tad aizgāja no turienes.
16 Un redzi, viens piegāja pie viņa un sacīja: „Mācītāj, ko laba man būs darīt, lai es dabūtu mūžīgu dzīvību?“
17 Un viņš tam sacīja: „Ko tu man jautā par to, kas labs; tik viens ir Labais. Bet ja tu gribi ieiet dzīvībā, tad turi baušļus.“
18 Tas viņam saka: „Kurus?“ Un Jēzus sacīja: „Tev nebūs zagt; tev nebūs dot nepatiesu liecību;
19 Godā savu tēvu un māti; un tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.“
20 Jauneklis saka uz viņu: „To visu esmu turējis. Kā man vēl trūkst?“
21 Jēzus tam sacīja: „Ja tu gribi būt pilnīgs, tad noej, pārdod visu, kas tev ir, un atdod to nabagiem; tad tev būs manta debesīs; und tad nāc un staigā man pakaļ.“
22 Bet kad jauneklis dzirdēja šos vārdus, viņš aizgāja noskumis, jo tam bija daudz mantas.
23 Bet Jēzus sacīja uz saviem mācekļiem: „Patiesi, es jums saku: bagātais grūti ieies debesu valstībā.
24 Un atkal es jums saku: vieglāki kamielim iziet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā.“
25 Bet viņa mācekļi, to dzirdēdami, ļoti izbijās un sacīja; „Kas tad var tikt pestīts?“
26 Un Jēzus tos uzlūkoja un tiem sacīja: „Cilvēkiem tas nav iespējams, bet Dievam visas lietas iespējamas.“
27 Tad Pēteris atbildēja un uz viņu sacīja: „Redzi, mēs esam visu atstājuši un tev sekojuši. Kas mums būs par to?“
28 Bet Jēzus sacīja tiem: „Patiesi, es jums saku: jūs, kas man sekojuši, jaunajā pasaulē, kad Cilvēka Dēls sēdēs uz sava godības krēsla, arī sēdēsit uz divpadsmit krēsliem un tiesāsit divpadsmit Israēla ciltis.
29 Un kas atstājis mājas vai brāļus vai māsas, vai tēvu vai māti, vai sievu, vai bērnus, vai tīrumus mana vārda dēl, tas saņems daudzkārt vairāk un iemantos mūžīgu dzīvību.
30 Bet daudzi, kas bija pirmie, būs pēdējie, un kas bija pēdējie, būs pirmie.“
1 And it came to pass, that when Jesus had finished these sayings, he departed from Galilee, and came into the coasts of Judaea beyond Jordan; 2 And great multitudes followed him; and he healed them there.
3 ¶ The Pharisees also came unto him, tempting him, and saying unto him, Is it lawful for a man to put away his wife for every cause? 4 And he answered and said unto them, Have ye not read, that he which made them at the beginning made them male and female, 5 And said, For this cause shall a man leave father and mother, and shall cleave to his wife: and they twain shall be one flesh? 6 Wherefore they are no more twain, but one flesh. What therefore God hath joined together, let not man put asunder. 7 They say unto him, Why did Moses then command to give a writing of divorcement, and to put her away? 8 He saith unto them, Moses because of the hardness of your hearts suffered you to put away your wives: but from the beginning it was not so. 9 And I say unto you, Whosoever shall put away his wife, except it be for fornication, and shall marry another, committeth adultery: and whoso marrieth her which is put away doth commit adultery.
10 ¶ His disciples say unto him, If the case of the man be so with his wife, it is not good to marry. 11 But he said unto them, All men cannot receive this saying, save they to whom it is given. 12 For there are some eunuchs, which were so born from their mother’s womb: and there are some eunuchs, which were made eunuchs of men: and there be eunuchs, which have made themselves eunuchs for the kingdom of heaven’s sake. He that is able to receive it , let him receive it.
13 ¶ Then were there brought unto him little children, that he should put his hands on them, and pray: and the disciples rebuked them. 14 But Jesus said, Suffer little children, and forbid them not, to come unto me: for of such is the kingdom of heaven. 15 And he laid his hands on them, and departed thence.
16 ¶ And, behold, one came and said unto him, Good Master, what good thing shall I do, that I may have eternal life? 17 And he said unto him, Why callest thou me good? there is none good but one, that is , God: but if thou wilt enter into life, keep the commandments. 18 He saith unto him, Which? Jesus said, Thou shalt do no murder, Thou shalt not commit adultery, Thou shalt not steal, Thou shalt not bear false witness, 19 Honour thy father and thy mother: and, Thou shalt love thy neighbour as thyself. 20 The young man saith unto him, All these things have I kept from my youth up: what lack I yet? 21 Jesus said unto him, If thou wilt be perfect, go and sell that thou hast, and give to the poor, and thou shalt have treasure in heaven: and come and follow me. 22 But when the young man heard that saying, he went away sorrowful: for he had great possessions.
23 ¶ Then said Jesus unto his disciples, Verily I say unto you, That a rich man shall hardly enter into the kingdom of heaven. 24 And again I say unto you, It is easier for a camel to go through the eye of a needle, than for a rich man to enter into the kingdom of God. 25 When his disciples heard it , they were exceedingly amazed, saying, Who then can be saved? 26 But Jesus beheld them , and said unto them, With men this is impossible; but with God all things are possible.
27 ¶ Then answered Peter and said unto him, Behold, we have forsaken all, and followed thee; what shall we have therefore? 28 And Jesus said unto them, Verily I say unto you, That ye which have followed me, in the regeneration when the Son of man shall sit in the throne of his glory, ye also shall sit upon twelve thrones, judging the twelve tribes of Israel. 29 And every one that hath forsaken houses, or brethren, or sisters, or father, or mother, or wife, or children, or lands, for my name’s sake, shall receive an hundredfold, and shall inherit everlasting life. 30 But many that are first shall be last; and the last shall be first.
