1 Un pēc sešām dienām Jēzus ņēma Pēteri un Jēkabu un viņa brāli Jāni un veda tos savrup uz augstu kalnu.
2 Un tika apskaidrots viņu priekšā, un viņa vaigs spīdēja kā saule, un viņa drēbes kļuva baltas kā gaisma.
3 Un, redzi, tiem parādījās Mozus un Elija un runāja ar viņu.
4 Pēteris griezās pie Jēzus un sacīja: „Kungs, šeit mums ir labi. Ja tu gribi, es celšu šeitan trīs teltis, vienu tev, vienu Mozum un vienu Elijam.“
5 Tam vēl runājot, redzi, spoža padebess tos apēnoja, un redzi, balss no padebess sacīja: „Šis ir mans mīļais dēls, pie kufa man labs prāts; to jums būs klausīt.“
6 Kad mācekļi to dzirdēja, tie krita uz savu vaigu un ļoti izbijās.
7 Bet Jēzus pienāca pie tiem, aizkāra tos un sacīja: „Celieties un nebīstieties!“
8 Bet, kad tie savas acis pacēla, tie neredzēja neviena kā tikai Jēzu vien.
9 Un no kalna nokāpjot, Jēzus tiem pavēlēja un sacīja: „Par šo parādību nestāstiet nevienam, tiekāms Cilvēka Dēls nebūs no miroņiem uzcēlies.“
10 Un viņa mācekļi tam jautāja, sacīdami: „Kā tad rakstu mācītāji saka, ka Elijam jānākot papriekšu?“
11 Bet viņš atbildēja un sacīja: Elija gan nāk un visus atkal sataisīs.
12 Bet es jums saku: Elija jau ir atnācis, un tie viņu neatzina, bet ar viņu darīja, ko gribēja. Tā arī Cilvēka Dēlam būs jācieš no viņiem.“
13 Tad mācekļi saprata, ka viņš uz tiem runāja par Jāni Kristītāju.
14 Un kad tie aizgāja pie ļaudīm, pie viņa atnāca viens cilvēks, metās viņa priekšā ceļos.
15 Un sacīja: „Kungs, apžēlojies par manu dēlu, viņš ir mēnessērdzīgs, un viņam daudz jācieš; jo viņš bieži krīt ugunī un bieži ūdenī.
16 Un es to atvedu pie taviem mācekļiem, bet tie viņu nevarēja dziedināt.“
17 Bet Jēzus atbildēja un sacīja: „Ak tu neticīga un samaitātā cilts, cik ilgi es vēl būšu pie jums? Cik ilgi es vēl jūs panesīšu? Vediet man to šurp!“
18 Un Jēzus viņu apdraudēja, un Jaunais gars izgāja no viņa; un zēns kļuva vesels tanī pašā stundā.
19 Tad mācekļi piegāja pie Jēzus atsevišķi un sacīja: „Kāpēc mēs viņu nevarējām izdzīt?“
20 Bet Jēzus tiem saka: „Jūsu mazticības dēļ; jo patiesi es jums saku: ja jums ticība ir kā sinepju graudiņš, tad jūs sacīsit šim kalnam: pārcelies no šejienes uz turieni, un tas pārcelsies, un nekas jums nebūs neiespējams.
21 [Bet šī suga neiziet citādi kā vien ar lūgšanas un gavēšanas palīdzību.]“
22 Kad tie Galilejā apkārt staigāja, Jēzus sacīja uz tiem: „Cilvēka Dēls tiks nodots cilvēku rokās.
23 Un tie viņu nokaus, un trešā dienā viņš celsies augšām.“ Un tie ļoti noskuma.
24 Un kad tie nonāca Kapernaumā, nodokļu saņēmēji piegāja pie Pētera un sacīja: „Vai jūsu mācītājs nodokli nemaksā?“
25 Viņš saka: „Maksā gan.“ Un namā iegājis Jēzus viņam tūlīt jautāja, sacīdams: „Kā tev šķiet, Sīmani? No kā laicīgie ķēniņi ņem muitu vai nodokli? Vai no saviem deliem, vai no svešinie-kiem?“
26 Kad Pēteris atbildēja: „No svešiniekiem,“ tad Jēzus uz to sacīja: „Tā tad pašu bērni ir svabadi.
27 Bet lai mēs tiem nedotu apgrēcību, tad ej uz jūpi un izmet makšķeri, un ņem pirmo zivi, kas pieķersies, un tās muti atdarījis, tu atradīsi vienu stateri, to dod viņiem par mani un par sevi.“
1 And after six days Jesus taketh Peter, James, and John his brother, and bringeth them up into an high mountain apart, 2 And was transfigured before them: and his face did shine as the sun, and his raiment was white as the light. 3 And, behold, there appeared unto them Moses and Elias talking with him. 4 Then answered Peter, and said unto Jesus, Lord, it is good for us to be here: if thou wilt, let us make here three tabernacles; one for thee, and one for Moses, and one for Elias. 5 While he yet spake, behold, a bright cloud overshadowed them: and behold a voice out of the cloud, which said, This is my beloved Son, in whom I am well pleased; hear ye him. 6 And when the disciples heard it , they fell on their face, and were sore afraid. 7 And Jesus came and touched them, and said, Arise, and be not afraid. 8 And when they had lifted up their eyes, they saw no man, save Jesus only. 9 And as they came down from the mountain, Jesus charged them, saying, Tell the vision to no man, until the Son of man be risen again from the dead. 10 And his disciples asked him, saying, Why then say the scribes that Elias must first come? 11 And Jesus answered and said unto them, Elias truly shall first come, and restore all things. 12 But I say unto you, That Elias is come already, and they knew him not, but have done unto him whatsoever they listed. Likewise shall also the Son of man suffer of them. 13 Then the disciples understood that he spake unto them of John the Baptist.
14 ¶ And when they were come to the multitude, there came to him a certain man, kneeling down to him, and saying, 15 Lord, have mercy on my son: for he is lunatick, and sore vexed: for ofttimes he falleth into the fire, and oft into the water. 16 And I brought him to thy disciples, and they could not cure him. 17 Then Jesus answered and said, O faithless and perverse generation, how long shall I be with you? how long shall I suffer you? bring him hither to me. 18 And Jesus rebuked the devil; and he departed out of him: and the child was cured from that very hour. 19 Then came the disciples to Jesus apart, and said, Why could not we cast him out? 20 And Jesus said unto them, Because of your unbelief: for verily I say unto you, If ye have faith as a grain of mustard seed, ye shall say unto this mountain, Remove hence to yonder place; and it shall remove; and nothing shall be impossible unto you. 21 Howbeit this kind goeth not out but by prayer and fasting.
22 ¶ And while they abode in Galilee, Jesus said unto them, The Son of man shall be betrayed into the hands of men: 23 And they shall kill him, and the third day he shall be raised again. And they were exceeding sorry.
24 ¶ And when they were come to Capernaum, they that received tribute money came to Peter, and said, Doth not your master pay tribute? 25 He saith, Yes. And when he was come into the house, Jesus prevented him, saying, What thinkest thou, Simon? of whom do the kings of the earth take custom or tribute? of their own children, or of strangers? 26 Peter saith unto him, Of strangers. Jesus saith unto him, Then are the children free. 27 Notwithstanding, lest we should offend them, go thou to the sea, and cast an hook, and take up the fish that first cometh up; and when thou hast opened his mouth, thou shalt find a piece of money: that take, and give unto them for me and thee.
