1 „Ja kāds cilvēks apgrēkotos, dzirdēdams lādētāja balsi, vai būtu liecinieks, vai nu ko redzot, vai zinot, un ja tas tad nepaziņo, tad viņš nes savu pārkāpumu vainu.
2 Bet ja kāds cilvēks pieskapas kaut kādai nešķīstai lietai, vai tā ir nešķīsta dzīvnieka maita, vai tā ir nešķīsta liellopa maita, vai nešķīsta rāpuļa maita, un viņš to nav zinājis, un viņš tai netīšām pieskāries, —tomēr viņš ir nešķīsts un vainīgs.
3 Jeb vai tas ir pieskāries cilvēka nešķīstībai, kaut kam nešķīstam, ar ko kļūst nešķīsts, un lai tas būtu tikai netīšām pieskāries, ja viņš to zina, tad viņš, kaut tikai viena pārkāpuma dēļ, ir vainīgs visos.
4 Jeb ja kāds cilvēks ar neapdomīgām lūpām nodod zvērestu, solīdamies darīt labu vai ļaunu, tad, ko vien netīšā kārtā cilvēks ar zvērestu ir solījies, kaut vai arī neapdomīgi, viņam pie atziņas nākot kaut vienā lietā, viņš ir vainīgs.
5 Un kad viņš vienā no pārkā-pumiem ir vainīgs, tad viņam tas jādara zināms, ka viņš ir apgrēkojies.
6 Un viņam tad ir jāpienes par savu grēku, ar kādu viņš ir apgrēkojies, vainas izpirkšanas upuris tam Kungam: kāda sīklopu mātīte, avs vai kaza par grēku upuri; tad lai priesteris salīdzinās viņa labad, to atbrīvojot no grēka.
7 Bet ja viņam nav tikdaudz pie rokas, lai iegūtu kazu, tad lai viņš vainas izpirkšanas upurim nes tam Kungam divas ūbeles vai divus jaunus baložus; vienu par grēku upuri, bet otru par dedzināmo upuri.
8 Un tos lai viņš atnes priesterim; tas lai papriekšu upurē to, kas dots par grēku upuri, un lai nokniebj tā galvu tuvu pie pakauša, nesadalot to gabalos.
9 Un tad lai viņš no šā grēku upuja asinīm daļu slaka uz altāra sienas, bet asiņu atlikušo dalu lai izlej uz altāra grīdas; tas ir grēku upuris.
10 Bet otru lai viņš upurē kā dedzināmo upuri, kā pienākas; tā priesterim būs viņa labā salīdzināties par viņa grēku, ko viņš darījis, tad viņam taps piedots.
11 Bet ja viņam nav tikdaudz pie rokas, kā iegūt divas ūbeles vai divus jaunus baložus upuru dāvanai par grēku, kuru tas izdarījis, tad viņam jāatnes viena desmitā daļa ēfas kviešu miltu par grēku upuri; tiem nav jāuzlej eļļa, nedz jāuzliek virsū vīrāks, jo tas ir grēku upuris.
12 Un lai viņš tos pienes priesterim, un lai priesteris no tiem ņem pilnu sauju kā piemiņas tiesu, un viņš lai tos iededzina uz altāra kā kvēpināmo upuri par uguns upuri tam Kungam; —tas ir grēku upuris.
13 Un lai priesteris salīdzinās viņa labad tā grēka dēļ, ko tas šā vai tā bija darījis, un lai viņam tiek piedots; bet pārējais lai paliek priesterim kā ēdamais upuris.“
14 Un tas Kungs runāja ar Mozu, teikdams:
15 „Ja kāds cilvēks noziedzas un grēko neapzinādamies pret to, kas ir tam Kungam svēts, tad tas lai atved kā savas vainas izpirkšanas upuri tam Kungam no sīklopiem aunu, kas bez vainas, pēc svētnīcas seķeļa svara, divu seķeļu vērtībā, lai vainu izpirktu.
16 Un viņam tas, ko viņš ir sabojājis svētnīcā, ir jāizlabo un jāpieliek ar uzvijām piektdaļa tā vērtības; un tad; tas ir jānodod priesterim, lai priesteris viņa dēļ salīdzinās ar to nozieguma upujra aunu, tad viņam grēki tiek piedoti.
17 Bet ja kāds grēko, pārkāpdams vienu no tā Kunga aizliegumiem, ko nebija darīt, bet pats to nezina, —arī tad viņš ir vainīgs, un tam jānes savs sods.
18 Tad tam jāpienes priesterim nevainojams auns no sīklopiem vainas izpirkšanai, lai priesteris salīdzinās viņa neapzināta grēka dēļ, ko tas nezinādams bija izdarījis, bet viņam lai tiek piedots.
19 Tas ir vainas izpirkšanas upuris, jo viņš ir tiešām noziedzies pret to Kungu.“
20 Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
21 „Ja kāds cilvēks apgrēkojas, lauzdams uzticību tam Kungam, un tas ar viltu savam tautietim liegtu to, kas pie viņa nolikts, vai viņa rokā iedots, vai viņa laupīts, vai ar ko viņš savu tautieti piekrāpis,
22 Vai kad viņš atradis ko pazaudētu un tādēļ melo un apzvērē, pie tam viltīgi, kaut vai tik vienā vien lietā no visām, kur cilvēks var apgrēkoties,
23 Tad pēc tam, kad viņš ir apgrēkojies un sev vainu uzkrāvis, lai viņš atgādā laupījumu, ko tas bija nolaupījis, vai ar viltu iegūto, ko viņš bija izkrāpis, vai glabāšanaj nodoto, kas tam bija uzticēts, vai nozaudēto, ko viņš bija atradis,
24 Vai it visu to, ko viņš ar nepatiesu zvērestu bija ieguvis, lai viņš to atdod, pievienojot klāt ar uzvijām piekto dalu, un atdod to tam, kuram tas piederēja, savas vainas izpirkšanas dienā.
25 Un kā vainas izpirkšanas upuri tam Kungam lai viņš atved priesterim no saviem sīklopiem aunu bez vainas pēc tava novērtējuma par vainas izpirkšanas upuri.
26 Un priesteris lai salīdzinās tā Kunga priekšā, bet lai viņam viss tiek piedots, —piedots tas noziegums, ar kufu viņš krita grēkā.“
1 And if a soul sin, and hear the voice of swearing, and is a witness, whether he hath seen or known of it; if he do not utter it , then he shall bear his iniquity. 2 Or if a soul touch any unclean thing, whether it be a carcase of an unclean beast, or a carcase of unclean cattle, or the carcase of unclean creeping things, and if it be hidden from him; he also shall be unclean, and guilty. 3 Or if he touch the uncleanness of man, whatsoever uncleanness it be that a man shall be defiled withal, and it be hid from him; when he knoweth of it , then he shall be guilty. 4 Or if a soul swear, pronouncing with his lips to do evil, or to do good, whatsoever it be that a man shall pronounce with an oath, and it be hid from him; when he knoweth of it , then he shall be guilty in one of these. 5 And it shall be, when he shall be guilty in one of these things , that he shall confess that he hath sinned in that thing: 6 And he shall bring his trespass offering unto the LORD for his sin which he hath sinned, a female from the flock, a lamb or a kid of the goats, for a sin offering; and the priest shall make an atonement for him concerning his sin.
7 And if he be not able to bring a lamb, then he shall bring for his trespass, which he hath committed, two turtledoves, or two young pigeons, unto the LORD; one for a sin offering, and the other for a burnt offering. 8 And he shall bring them unto the priest, who shall offer that which is for the sin offering first, and wring off his head from his neck, but shall not divide it asunder: 9 And he shall sprinkle of the blood of the sin offering upon the side of the altar; and the rest of the blood shall be wrung out at the bottom of the altar: it is a sin offering. 10 And he shall offer the second for a burnt offering, according to the manner: and the priest shall make an atonement for him for his sin which he hath sinned, and it shall be forgiven him.
11 ¶ But if he be not able to bring two turtledoves, or two young pigeons, then he that sinned shall bring for his offering the tenth part of an ephah of fine flour for a sin offering; he shall put no oil upon it, neither shall he put any frankincense thereon: for it is a sin offering. 12 Then shall he bring it to the priest, and the priest shall take his handful of it, even a memorial thereof, and burn it on the altar, according to the offerings made by fire unto the LORD: it is a sin offering. 13 And the priest shall make an atonement for him as touching his sin that he hath sinned in one of these, and it shall be forgiven him: and the remnant shall be the priest’s, as a meat offering.
14 ¶ And the LORD spake unto Moses, saying, 15 If a soul commit a trespass, and sin through ignorance, in the holy things of the LORD; then he shall bring for his trespass unto the LORD a ram without blemish out of the flocks, with thy estimation by shekels of silver, after the shekel of the sanctuary, for a trespass offering: 16 And he shall make amends for the harm that he hath done in the holy thing, and shall add the fifth part thereto, and give it unto the priest: and the priest shall make an atonement for him with the ram of the trespass offering, and it shall be forgiven him.
17 ¶ And if a soul sin, and commit any of these things which are forbidden to be done by the commandments of the LORD; though he wist it not, yet is he guilty, and shall bear his iniquity. 18 And he shall bring a ram without blemish out of the flock, with thy estimation, for a trespass offering, unto the priest: and the priest shall make an atonement for him concerning his ignorance wherein he erred and wist it not, and it shall be forgiven him. 19 It is a trespass offering: he hath certainly trespassed against the LORD.
