1 Un Arona dēli, Nadabs un Abijs, ņēma katrs savu kvēpināmo upufu trauku un ielika tur uguni un uzlika virsū kvēpināšanai vīrāku, tad nāca un nesa svešu uguni tā Kunga priekšā, kas tiem nebija pavēlēta ņemt.
2 Tad uguns izgāja no tā Kunga un tā aprija viņus, un tie nomira tā Kunga priekšā.
3 Un Mozus sacīja Āronam: „Tas ir tā, kā to tas Kungs bija piekodinājis, teikdams: Es parādīšos svēts tavā vidū, un, visai tautai to redzot, Es parādīšu savu godu.“ Bet Arons cieta klusu.
4 Un Mozus aicināja Mišaēlu un Ēlcafanu, Usiēla dēlus no Arona cilts, un viņš tiem sacīja: „Pienāciet un nesiet projām savus brālēnus no svētās vietas, ārpus nometnes!“
5 Un viņi pienāca un aiznesa tos savās drēbēs ietītus ārpus nometnes, kā Mozus bija pieteicis.
6 Un Mozus sacīja Aronam, Eleāzeram un Itamāram, viņa dēliem: „Savas galvas jums nav jāatstāj nekoptas un jums savs apģērbs nav jāsaplēš, lai jums nebūtu jāmirst un lai dusmas nenāk pār visu draudzi; bet jūsu brāļiem un visam Israēla namam ir jāapraud ugunī sadedzinātie, kurus tas Kungs ir sadedzinājis.
7 Jums arī nebūs aiziet no saiešanas telts vārtiem, lai jūs nemirtu, jo tā Kunga svaidāmā eļļa ir uz jums.“ Un tie darīja, kā Mozus piekodināja.
8 Un tas Kungs sacīja Aronam, teikdams:
9 „Vīnu un stipru dzērienu tu nedzer, nedz tu pats, nedz tavi dēli, kad ejat saiešanas teltī, ka jūs nemirstat, —tas ir mūžīgs likums jūsu cilšu ciltīm,
10 Lai jūs varētu izšķirt starpību starp svētu un nesvētu, šķīstu un nešķīstu
11 Un lai jūs varētu Israēlu pamācīt visos likumos, ko tas Kungs caur Mozu jums pavēlējis.“
12 Un Mozus sacīja Aronam un Eleāzeram un Itamāram, viņa dēliem, kufi bija vēl atlikušies: „Ņemiet ēdamo upuri, kas ir atlicies no uguns upura tam Kungam, un ēdiet to blakus altārim neraudzētu, jo tas ir pārlieku svēts.
13 Tāpēc jums būs to ēst svētā vietā, tas ir likums tev un arī likums taviem bērniem, ņemt un ēst no tā Kunga uguns upufiem, jo tā ir man pavēlēts.
14 Un krūts gabalu, kas veido līgojamo upuri, un tā Kunga priekšā paceļamo pled ēdiet—ir tu, ir tavi dēli un tavas meitas līdz ar tevi tīrā vietā, jo tāda ir tiesa tev par labu, ir taviem dēliem par labu no Israēla bērnu kaujamiem pateicības upuriem.
15 Bet paceļamā upura pled un līgojamā upura krūts gabalu lai viņi atnes un pievieno tauku uguns upurim, lai jūs to varat šurpu un turpu šūpot kā līgojamo upuri tā Kunga priekšā; tas lai ir mūžīgs likums tev un taviem bērniem, kas pie tevis, kā tas Kungs to ir pavēlējis.“
16 Un tad Mozus meklēt meklēja grēka upura āzi, un, redzi, tas bija sadedzināts; un viņš apskaitās par Eleāzeru un Itamāru, atlikušajiem Arona dēliem, un teica:
17 „Kāpēc jūs neesat ēduši grēka upupa gaļu svētā vietā? Jo tas ir pārlieku svēts, un jums tas bija iedots, lai nestu draudzes grēkus, un lai jūs varētu pie tā salīdzināties tā Kunga priekšā.
18 Redzi, viņa asinis nav ienestas svētā vietā; jums tas bija jāēd svētā vietā, kā es jums esmu pavēlējis!“
19 Tad Ārons sarunājās ar Mozu: „Redzi, šodien viņi likuši atvest savus grēku upurus un savus dedzināmos upupis tā Kunga priekšā, un tomēr man ir tā gadījies; ja nu es būtu ēdis šodien grēku upura gaļu, vai tas tam Kungam būtu paticis?“
20 Kad Mozus to dzirdēja, tad viņf samierinājās.
1 And Nadab and Abihu, the sons of Aaron, took either of them his censer, and put fire therein, and put incense thereon, and offered strange fire before the LORD, which he commanded them not. 2 And there went out fire from the LORD, and devoured them, and they died before the LORD.
3 Then Moses said unto Aaron, This is it that the LORD spake, saying, I will be sanctified in them that come nigh me, and before all the people I will be glorified. And Aaron held his peace. 4 And Moses called Mishael and Elzaphan, the sons of Uzziel the uncle of Aaron, and said unto them, Come near, carry your brethren from before the sanctuary out of the camp. 5 So they went near, and carried them in their coats out of the camp; as Moses had said. 6 And Moses said unto Aaron, and unto Eleazar and unto Ithamar, his sons, Uncover not your heads, neither rend your clothes; lest ye die, and lest wrath come upon all the people: but let your brethren, the whole house of Israel, bewail the burning which the LORD hath kindled. 7 And ye shall not go out from the door of the tabernacle of the congregation, lest ye die: for the anointing oil of the LORD is upon you. And they did according to the word of Moses.
8 ¶ And the LORD spake unto Aaron, saying, 9 Do not drink wine nor strong drink, thou, nor thy sons with thee, when ye go into the tabernacle of the congregation, lest ye die: it shall be a statute for ever throughout your generations: 10 And that ye may put difference between holy and unholy, and between unclean and clean; 11 And that ye may teach the children of Israel all the statutes which the LORD hath spoken unto them by the hand of Moses.
12 ¶ And Moses spake unto Aaron, and unto Eleazar and unto Ithamar, his sons that were left, Take the meat offering that remaineth of the offerings of the LORD made by fire, and eat it without leaven beside the altar: for it is most holy: 13 And ye shall eat it in the holy place, because it is thy due, and thy sons’ due, of the sacrifices of the LORD made by fire: for so I am commanded. 14 And the wave breast and heave shoulder shall ye eat in a clean place; thou, and thy sons, and thy daughters with thee: for they be thy due, and thy sons’ due, which are given out of the sacrifices of peace offerings of the children of Israel. 15 The heave shoulder and the wave breast shall they bring with the offerings made by fire of the fat, to wave it for a wave offering before the LORD; and it shall be thine, and thy sons’ with thee, by a statute for ever; as the LORD hath commanded.
16 ¶ And Moses diligently sought the goat of the sin offering, and, behold, it was burnt: and he was angry with Eleazar and Ithamar, the sons of Aaron which were left alive , saying, 17 Wherefore have ye not eaten the sin offering in the holy place, seeing it is most holy, and God hath given it you to bear the iniquity of the congregation, to make atonement for them before the LORD? 18 Behold, the blood of it was not brought in within the holy place: ye should indeed have eaten it in the holy place , as I commanded. 19 And Aaron said unto Moses, Behold, this day have they offered their sin offering and their burnt offering before the LORD; and such things have befallen me: and if I had eaten the sin offering to day, should it have been accepted in the sight of the LORD? 20 And when Moses heard that , he was content.
