1 Bet Jērika aizslēdza savus vārtus un palika noslēgta Israēla bērniem; ne tur kāds iegāja, ne no turienes kāds iznāca.
2 Un tas Kungs sacīja Jozuam: „Redzi, Es esmu nodevis Jēriku, tās ķēniņu un tās varonīgos karavīrus tavā rokā.
3 Aplenciet pilsētu, visi karavīri iedami tai visapkārt vienreiz dienā; un tā dariet sešas dienas.
4 Un septiņi priesteri lai nes septiņas āžu ragu taures šķirstam pa priekšu, bet septītajā dienā ejiet apkārt ap pilsētu septiņas reizes, un priesteri lai pūš taures.
5 Un tiklīdz tie garāki pūtīs āža ragā un jūs sadzirdēsit taures skaņu, tad lai visa tauta saceļ vareni lielu troksni; tad tūdaļ sagrūs pilsētas mūri paši no sevis, un tauta lai kāpj tiem pāri tur, kur ikviens stāv.“
6 Tad Jozua, Nūna dēls, aicināja priesterus, un tiem sacīja: „Nesiet derī-bas šķirstu, bet lai septiņi priesteri nes septiņas āžu ragu taures tā Kunga šķirsta priekšā!“
7 Bet kapa saimei viņš pavēlēja: „Ejiet apkārt un ielenciet pilsētu, un apbruņotie vīri lai iet pa priekšu tā Kunga šķirstam!“
8 Un kā Jozua bija tautai sacījis, tā arī gāja septiņi priesteri, nesdami septiņas āžu ragu taures tā Kunga priekšā; viņi gāja un pūta taures, bet tā Kunga derības šķirsts viņiem sekoja.
9 Un apbruņojušies karavīri gāja pa priekšu priesteriem, kuri pūta taures, un pakaļpulki sekoja šķirstam, pie tam visu laiku tika nepārtraukti pūstas taures.
10 Bet tautai Jozua bija stingri pavēlējis, teikdams: „Jūs nedrīkstat izkliegt kara saucienus, un lai jūsu balss nebūtu dzirdama, un lai ne vārds neiziet no jūsu mutes līdz tai dienai, kad es jums sacīšu: ‚Saceliet troksni!‘ Tad jums būs kliegt.“
11 Un tā Kunga šķirsts tika nests apkārt pilsētai vienu reizi; tad tie iegāja nometnē un palika pa nakti nometnē.
12 Un Jozua apjozās agri no rīta, un priesteri iznesa tā Kunga šķirstu.
13 Un septiņi priesteri, kas nesa septiņas āžu ragu taures tā Kunga šķirsta priekšā, staigājot lēnā solī, pūta taures, bet apbruņotie karavīri gāja viņiem pa priekšu un pakaļpulki soļoja aiz tā Kunga šķirsta, un ejot tika nepār-traukti pūstas taures.
14 Tā viņi arī otrā dienā apgāja pilsētai apkārt vienu reizi, tad tie atgriezās nometnē; tā tie darīja sešas dienas.
15 Un septītajā dienā tie cēlās agri, mazai gaismai austot, un gāja ap pilsētu tādā pašā kārtā septiņas reizes; tikai šini dienā viņi apgāja pilsētai apkārt septiņas reizes.
16 Un notika septītajā reizē, kad priesteri pūta taures, Jozua sacīja tautai: „Kliedziet, jo tas Kungs jums šo pilsētu ir nodevis jūsu varā!
17 Un šī pilsēta lai krīt tā Kunga sodā: viss, kas vien tanī ir, un viņa pati lai top izdeldēta; tikai netikle Rahāba lai paliek dzīva, viņa pati, un visi, kas ir pie viņas atrodami viņas namā, jo viņa bija paslēpusi sūtņus, ko mēs bijām izsūtījuši.
18 Tikai sargaities no tā, kas ir padots iznīcības lāstam, ka jūs paši netopat par tādiem, kas ir izpostāmi, un ka jūs neņemat daļu sev un tā nepadarāt ari Israēla nometni par tādu, kas ir padota lāstam, un ka jūs to nenovedat postā.
19 Bet viss sudrabs un zelts un vaj-a un dzelzs rīki lai ir svēti tam Kungam, un tie lai nāk pie tā Kunga mantas!“
20 Tad nu tauta kliedza, taures tika pūstas. Un tiklīdz kā tauta sadzirdēja taupt skaņas, tā sāka kliegt vēl skaļāk, un tad arī mūri sagruva, un karotāji iegāja pilsētā, ikviens tieši uz priekšu iedams. Un kad nu viņi pilsētu tā bija ieņēmuši,
21 Viņi galīgi iznīcināja it visu, kas vien bija pilsētā: vīrus un sievas, bērnus un sirmgalvjus, no vērša līdz sīklopam un ēzelim; viss tika nogalināts ar zobena asmeni.
22 Tad Jozua teica tiem abiem vīriem, kas bija nākuši zemi izlūkot: „Ejiet netikles namā un izvediet ārā ir šo sievu, ir itin visus tos, kuri ir kopā ar viņu tās namā, kā jūs viņai zvērēdami solījāt!“
23 Tad jaunekļi, abi izlūki, nogāja un izveda Rahābu un viņas tēvu, un viņas māti, un viņas brāļus, un visu, kas vien pie tās bija; viņi arī izveda ārā visus viņas ģimenes piederīgos no viņas cilts, un viņi lika tiem apmesties ārpus Israēla nometnes.
24 Un pilsētu tie nodedzināja līdz ar visu, kas tajā bija, ar uguni; bet sudrabu un zeltu līdz ar vara un dzelzs rīkiem tie nodeva tā Kunga nama noliktavā.
25 Bet netikli Rahābu un viņas tēva namu un itin visu, kas tai piederēja, Jozua atstāja pie dzīvības, un tā dzīvoja Israēla vidū līdz šai dienai, tāpēc ka viņa bija paslēpusi sūtņus, ko Jozua bija izsūtījis Jēriku izlūkot.
26 Un tanī laikā Jozua zvērēja un sacīja: „Nolādēts lai ir tas vīrs tā Kunga priekšā, kas uzcels un atjaunos šo pilsētu Jēriku! Pamatus lai viņš liek tai par sava pirmdzimušā un vārtus lai ieceļ tai par sava jaunākā dēla dzīvību!“
27 Bet tas Kungs bija ar Jozuu, un viņa slava izpaudās visā zemē.
1 Now Jericho was straitly shut up because of the children of Israel: none went out, and none came in. 2 And the LORD said unto Joshua, See, I have given into thine hand Jericho, and the king thereof, and the mighty men of valour. 3 And ye shall compass the city, all ye men of war, and go round about the city once. Thus shalt thou do six days. 4 And seven priests shall bear before the ark seven trumpets of rams’ horns: and the seventh day ye shall compass the city seven times, and the priests shall blow with the trumpets. 5 And it shall come to pass, that when they make a long blast with the ram’s horn, and when ye hear the sound of the trumpet, all the people shall shout with a great shout; and the wall of the city shall fall down flat, and the people shall ascend up every man straight before him.
6 ¶ And Joshua the son of Nun called the priests, and said unto them, Take up the ark of the covenant, and let seven priests bear seven trumpets of rams’ horns before the ark of the LORD. 7 And he said unto the people, Pass on, and compass the city, and let him that is armed pass on before the ark of the LORD.
8 ¶ And it came to pass, when Joshua had spoken unto the people, that the seven priests bearing the seven trumpets of rams’ horns passed on before the LORD, and blew with the trumpets: and the ark of the covenant of the LORD followed them.
9 ¶ And the armed men went before the priests that blew with the trumpets, and the rereward came after the ark, the priests going on, and blowing with the trumpets. 10 And Joshua had commanded the people, saying, Ye shall not shout, nor make any noise with your voice, neither shall any word proceed out of your mouth, until the day I bid you shout; then shall ye shout. 11 So the ark of the LORD compassed the city, going about it once: and they came into the camp, and lodged in the camp.
12 ¶ And Joshua rose early in the morning, and the priests took up the ark of the LORD. 13 And seven priests bearing seven trumpets of rams’ horns before the ark of the LORD went on continually, and blew with the trumpets: and the armed men went before them; but the rereward came after the ark of the LORD, the priests going on, and blowing with the trumpets. 14 And the second day they compassed the city once, and returned into the camp: so they did six days. 15 And it came to pass on the seventh day, that they rose early about the dawning of the day, and compassed the city after the same manner seven times: only on that day they compassed the city seven times. 16 And it came to pass at the seventh time, when the priests blew with the trumpets, Joshua said unto the people, Shout; for the LORD hath given you the city.
17 ¶ And the city shall be accursed, even it, and all that are therein, to the LORD: only Rahab the harlot shall live, she and all that are with her in the house, because she hid the messengers that we sent. 18 And ye, in any wise keep yourselves from the accursed thing, lest ye make yourselves accursed, when ye take of the accursed thing, and make the camp of Israel a curse, and trouble it. 19 But all the silver, and gold, and vessels of brass and iron, are consecrated unto the LORD: they shall come into the treasury of the LORD. 20 So the people shouted when the priests blew with the trumpets: and it came to pass, when the people heard the sound of the trumpet, and the people shouted with a great shout, that the wall fell down flat, so that the people went up into the city, every man straight before him, and they took the city. 21 And they utterly destroyed all that was in the city, both man and woman, young and old, and ox, and sheep, and ass, with the edge of the sword. 22 But Joshua had said unto the two men that had spied out the country, Go into the harlot’s house, and bring out thence the woman, and all that she hath, as ye sware unto her. 23 And the young men that were spies went in, and brought out Rahab, and her father, and her mother, and her brethren, and all that she had; and they brought out all her kindred, and left them without the camp of Israel. 24 And they burnt the city with fire, and all that was therein: only the silver, and the gold, and the vessels of brass and of iron, they put into the treasury of the house of the LORD. 25 And Joshua saved Rahab the harlot alive, and her father’s household, and all that she had; and she dwelleth in Israel even unto this day; because she hid the messengers, which Joshua sent to spy out Jericho.
26 ¶ And Joshua adjured them at that time, saying, Cursed be the man before the LORD, that riseth up and buildeth this city Jericho: he shall lay the foundation thereof in his firstborn, and in his youngest son shall he set up the gates of it. 27 So the LORD was with Joshua; and his fame was noised throughout all the country.
