1 Tad toreiz Jozua aicināja Rūbena, Gada un Manases puscilti,
2 Un viņš tiem sacīja: „Jūs visu esat turējuši, ko jums Mozus, tā Kunga kalps, pavēlējis, un jūs esat arī klausījuši manai balsij visās lietās, ko es esmu jums pavēlējis.
3 Jūs neesat aizmirsuši savus brāļus visu šo ilgo laiku līdz šai dienai, bet esat turējuši, kas bija jātur, uzticīgi sargādami tā Kunga, jūsu Dieva, baušļu noteikumus.
4 Un kad nu pašlaik tas Kungs, jūsu Dievs, ir mieru devis jūsu brāļiem, kā Viņš to viņiem bija apsolījis, tad nu tagad griezieties atpakaļ uz savām teltīm savā dzimtsīpašuma zemē, kuru jums viņpus Jardānas ir ierādījis tā Kunga kalps Mozus.
5 Tikai pie tam visai nopietni piesargaities, ka jūs izpildāt pavēles un bauslību, kūpi tā Kunga kalps Mozus jums ir devis, ka jūs mīlat to Kungu, savu Dievu, un staigājat visur Viņa ceļus, ka sargājat visus Viņa baušļus, Viņam pieķeraties un Viņam kalpojat ar visu savu sirdi un visu savu dvēseli!“
6 Kad nu Jozua tos svētīja un atlaida, tad tie atgriezās savās teltīs.
7 Un vienai Manases cilts pusei Mozus bija iedevis īpašumu Basanā, bet otrai Manases cilts pusei Jozua bija īpašumu iedalījis pie viņu brāļiem rietumos no Jardānas. Kad nu Jozua tos atlaida uz viņu teltīm, tad viņš tos arī svētīja,
8 Un viņš tiem teica, sacīdams: „Ar lielu bagatību jūs atgriežaties atpakaļ savās reltīs, ar vareni daudz lopiem, ar sudrabu un ar zeltu, ar varu un ar dzelzi un ar ļoti daudz drēbēm. Tādēļ daliet savu no ienaidniekiem iegūto laupījumu ar saviem brāļiem!“
9 Tā šķīrās Rūbena un Gada ciltis un Manases puscilts no pārējiem Israēla bērniem, lai grieztos atpakaļ no Šilo, kas atrodas Kānaāna zemē, uz Gileādu, savu dzimtsīpašumu novadu, kur tie bija iecelti par mantiniekiem ar tā Kunga pavēli no Mozus mutes.
10 Kad nu viņi nonāca pie akmeņu kaudzēm, kuras atrodas pie Jardānas vēl Kānaāna zemes daļā, tad Rūbena, Gada un puses Manases cilšu pēcteči tur uzcēla altāri pie Jardānas, lielu, varenu altāri, ko tālu varēja redzēt.
11 Kad nu pārējie Israēla bērni dzirdēja runājam: „Redzi, Rūbena bērni, Gada bērni un Manases puscilts ir uzcēluši altāri Jardānas malā taisni Kānaāna zemei pretī pie akmeņu krāvu-miem Israēla bērnu novadu otrā pusē,“
12 Tad Israēla bērni, to dzirdējuši, sasauca visu Israēla bērnu lēmēju saietu Šilo nometnē, lai celtos un ietu pret viņiem karot.
13 Un Israēla bērni sūtīja pie Rūbena, Gada un puses Manases cilšu piederīgiem uz Gileādu Pinehasu, priestera Ēleāzara dēlu,
14 Tāpat desmit pavaldoņus kopā ar viņu no visām Israēla ciltīm, ik pa vienam valdniekam no katras cilts, un ikviens no šiem valdniekiem bija galva viņa paša tēva ģintī; viņi bija arī katra Israēla bērnu tūkstoša; priekšnieki.
15 Kad tie nonāca pie Rūbena bērniem, Gada bērniem un pie Manases puscilts piederīgiem Gileāda zemē, tad viņi tiem sacīja, teikdami:
16 „Tā saka viss tā Kunga draudzes saiets: Kas tā ir par uzticības laušanu, ko jūs esat izdarījuši pret Israēla Dievu, novērsdamies šodien nost no tā Kunga, ka jūs esat sev uzcēluši altāri, ar to saceldamies pret to Kungu?
17 Vai mums tiešām nepietiek ar noziegumu Peora dēļ, no kura mēs vēl arvien neesam spējuši šķīstīties līdz šai pašai dienai, kad bargs sitiens ķēra tā Kunga draudzi?
18 Un jūs tomēr taisāties tagad atkal novērsties no tā Kunga; bet notiks, ja jūs šodien sacelsities pret to Kungu, tad rītdien Viņš dusmosies uz visu Israēla draudzi.
19 Ja nu jums šķiet, ka jums jūsu dzimtīpašumu zeme vēl ir nešķīsta, tad nāciet pāri uz tā Kunga dzimto īpašumu zemi, kur atrodas tā Kunga mājoklis, un tad iegūstiet īpašumu mūsu vidū! Bet nesacelieties pret to Kungu un nepadariet arī mūs par saviem pretiniekiem, tagad sev uzceldami atse-višķu altāri līdzās tā Kunga, mūsu Dieva, altārim!
20 Vai Achans, Zeracha dēls, nebija ļoti noziedzies, aiztikdams noliegto, un vai tad pār visu Israēla draudzi nenāca tā Kunga dusmas? Un viņš pie tam bija tikai viens cilvēks, bet vai tad viņš arī nomira viens pats savas vainas dēļ?“
21 Tad atbildēja Rūbena bērni, Gada bērni un Manases puscilts piederīgie, sacīdami Israēla priekšniekiem pār tūkstošiem:
22 „Tas stiprais Dievs, Dievs tas Kungs, jā, tas stiprais Dievs, Dievs tas Kungs, tas zina, un arī gan Israēlam vajadzēja droši zināt, vai tas notika sacelšanās nolūkā, laužot uzticību tam Kungam, un tad tev, Pinchas, nemaz nebūtu šodien jānāk, lai mūs glābtu!
23 Ja mēs tāpēc sev būtu uzcēluši altāri, lai novērstos no tā Kunga jeb lai uz tā upurētu dedzināmos upurus, ēdamos upurus un kaujamos pateicības upurus, tad lai tas Kungs pats mūs piemeklē un soda!
24 Nē! Bet mēs to darījām vairak tikai rūpju un bažu dēļ, ka kādu dienu jūsu dēli varētu sacīt mūsu dēliem, tā teikdami: Kas jums daļas gar to Kungu, Israēla Dievu?
25 Tas Kungs taču ir par robežu nolicis Jardānu starp mums un jums, jūs Rūbena un Gada bērni, un jums nav nekādas daļas gar to Kungu! Tad gan jūsu bērni novērstu mūsu bērnus no tam, lai viņi bitos to Kungu.
26 Un tāpēc mēs spriedām: Uzcelsim mēs paši sev šo altāri ne dedzināmiem upuriem, nedz kaujamiem upujriem,
27 Bet, lai tas būtu par liecības zīmi starp mums un jums un starp mūsu un jūsu nākamajām paaudzēm, ka mēs gatavi no sirds kalpot tā Kunga priekšā tiklab ar saviem dedzināmiem upuriem, kā arī ar saviem kaujamiem upuriem un ar saviem pateicības upuriem, lai tad jūsu bērni nevarētu teikt rītdien mūsu bērniem: Jums nav nekādas daļas gar to Kungu!
28 Un mēs arī tā vēl apsvērām: ja tad kāds mums vēl vai mūsu nākamām paaudzēm nākotnē iebilstu un kaut ko tādu sacītu, tad mēs varētu atbildēt: Apskatiet Dieva altāra veidojumu, ko mūsu tēvi ir uzcēluši ne dedzināmiem upuriem nedz kaujamiem upuriem, bet lai tā būtu piemiņas zīme starp mums un jums!
29 Lai tādas domas ir tālu nost no mums, ka mēs saceltos pret to Kungu, vai ari ka mēs šodien nogrieztos nost no tā Kunga, uzceldami vēl vienu altāri dedzināmiem upuriem, ēdamiem upu-riem un kaujamiem upuriem līdzās tā Kunga, mūsu Dieva, altārim, kas atrodas Viņa mājokļa priekšā!“
30 Kad priesteris Pinehass un draudzes priekšnieki un vadītāji pār tūkstošiem, kas bija kopā ar viņu, šos vārdus dzirdēja, ko bija runājuši Rūbena, Gada un Manases bērni, tad tas viņiem patika.
31 Un Pinehass, priestera Ēleāzara dēls, atbildēja Rūbena bērniem, Gada bērniem un Manases bērniem: „Šodien mēs atzīstam, ka tas Kungs ir mūsu vidū, tāpēc ka jūs neesat lauzuši uzticību tam Kungam ar šādu uzticības pārkāpumu. Līdz ar to jūs esat izglābuši Israēla bērnus no tā Kunga soda!“
32 Tad Pinehass, priestera Ēleāzara dēls, kā arī virsaiši, kas bija kopā ar viņu, griezās atpakaļ no Rūbena bērnu un no Gada bērnu zemes, no Gileādas uz Kānaāna zemi pie Israēla bērniem, un viņi tiem atnesa šo atbildi.
33 Un šie vārdi patika Israēla bērniem, un Israēla bērni slavēja Dievu, un tie vairs nedomāja pret viņiem celties, lai ietu pret tiem karot ar kara pulkiem nedz to zemi postīt, kur Rūbena bērni un Gada bērni dzīvoja.
34 Un Rūbena un Gada bērni teica par šo altāri: „Lai tas ir liecības zīme starp mums, ka tas Kungs ir Dievs.“
1 Then Joshua called the Reubenites, and the Gadites, and the half tribe of Manasseh, 2 And said unto them, Ye have kept all that Moses the servant of the LORD commanded you, and have obeyed my voice in all that I commanded you: 3 Ye have not left your brethren these many days unto this day, but have kept the charge of the commandment of the LORD your God. 4 And now the LORD your God hath given rest unto your brethren, as he promised them: therefore now return ye, and get you unto your tents, and unto the land of your possession, which Moses the servant of the LORD gave you on the other side Jordan. 5 But take diligent heed to do the commandment and the law, which Moses the servant of the LORD charged you, to love the LORD your God, and to walk in all his ways, and to keep his commandments, and to cleave unto him, and to serve him with all your heart and with all your soul. 6 So Joshua blessed them, and sent them away: and they went unto their tents.
7 ¶ Now to the one half of the tribe of Manasseh Moses had given possession in Bashan: but unto the other half thereof gave Joshua among their brethren on this side Jordan westward. And when Joshua sent them away also unto their tents, then he blessed them, 8 And he spake unto them, saying, Return with much riches unto your tents, and with very much cattle, with silver, and with gold, and with brass, and with iron, and with very much raiment: divide the spoil of your enemies with your brethren.
9 ¶ And the children of Reuben and the children of Gad and the half tribe of Manasseh returned, and departed from the children of Israel out of Shiloh, which is in the land of Canaan, to go unto the country of Gilead, to the land of their possession, whereof they were possessed, according to the word of the LORD by the hand of Moses.
10 ¶ And when they came unto the borders of Jordan, that are in the land of Canaan, the children of Reuben and the children of Gad and the half tribe of Manasseh built there an altar by Jordan, a great altar to see to.
11 ¶ And the children of Israel heard say, Behold, the children of Reuben and the children of Gad and the half tribe of Manasseh have built an altar over against the land of Canaan, in the borders of Jordan, at the passage of the children of Israel. 12 And when the children of Israel heard of it , the whole congregation of the children of Israel gathered themselves together at Shiloh, to go up to war against them. 13 And the children of Israel sent unto the children of Reuben, and to the children of Gad, and to the half tribe of Manasseh, into the land of Gilead, Phinehas the son of Eleazar the priest, 14 And with him ten princes, of each chief house a prince throughout all the tribes of Israel; and each one was an head of the house of their fathers among the thousands of Israel.
15 ¶ And they came unto the children of Reuben, and to the children of Gad, and to the half tribe of Manasseh, unto the land of Gilead, and they spake with them, saying, 16 Thus saith the whole congregation of the LORD, What trespass is this that ye have committed against the God of Israel, to turn away this day from following the LORD, in that ye have builded you an altar, that ye might rebel this day against the LORD? 17 Is the iniquity of Peor too little for us, from which we are not cleansed until this day, although there was a plague in the congregation of the LORD, 18 But that ye must turn away this day from following the LORD? and it will be, seeing ye rebel to day against the LORD, that to morrow he will be wroth with the whole congregation of Israel. 19 Notwithstanding, if the land of your possession be unclean, then pass ye over unto the land of the possession of the LORD, wherein the LORD’s tabernacle dwelleth, and take possession among us: but rebel not against the LORD, nor rebel against us, in building you an altar beside the altar of the LORD our God. 20 Did not Achan the son of Zerah commit a trespass in the accursed thing, and wrath fell on all the congregation of Israel? and that man perished not alone in his iniquity.
21 ¶ Then the children of Reuben and the children of Gad and the half tribe of Manasseh answered, and said unto the heads of the thousands of Israel, 22 The LORD God of gods, the LORD God of gods, he knoweth, and Israel he shall know; if it be in rebellion, or if in transgression against the LORD, (save us not this day,) 23 That we have built us an altar to turn from following the LORD, or if to offer thereon burnt offering or meat offering, or if to offer peace offerings thereon, let the LORD himself require it; 24 And if we have not rather done it for fear of this thing, saying, In time to come your children might speak unto our children, saying, What have ye to do with the LORD God of Israel? 25 For the LORD hath made Jordan a border between us and you, ye children of Reuben and children of Gad; ye have no part in the LORD: so shall your children make our children cease from fearing the LORD. 26 Therefore we said, Let us now prepare to build us an altar, not for burnt offering, nor for sacrifice: 27 But that it may be a witness between us, and you, and our generations after us, that we might do the service of the LORD before him with our burnt offerings, and with our sacrifices, and with our peace offerings; that your children may not say to our children in time to come, Ye have no part in the LORD. 28 Therefore said we, that it shall be, when they should so say to us or to our generations in time to come, that we may say again , Behold the pattern of the altar of the LORD, which our fathers made, not for burnt offerings, nor for sacrifices; but it is a witness between us and you. 29 God forbid that we should rebel against the LORD, and turn this day from following the LORD, to build an altar for burnt offerings, for meat offerings, or for sacrifices, beside the altar of the LORD our God that is before his tabernacle.
30 ¶ And when Phinehas the priest, and the princes of the congregation and heads of the thousands of Israel which were with him, heard the words that the children of Reuben and the children of Gad and the children of Manasseh spake, it pleased them. 31 And Phinehas the son of Eleazar the priest said unto the children of Reuben, and to the children of Gad, and to the children of Manasseh, This day we perceive that the LORD is among us, because ye have not committed this trespass against the LORD: now ye have delivered the children of Israel out of the hand of the LORD.
32 ¶ And Phinehas the son of Eleazar the priest, and the princes, returned from the children of Reuben, and from the children of Gad, out of the land of Gilead, unto the land of Canaan, to the children of Israel, and brought them word again. 33 And the thing pleased the children of Israel; and the children of Israel blessed God, and did not intend to go up against them in battle, to destroy the land wherein the children of Reuben and Gad dwelt. 34 And the children of Reuben and the children of Gad called the altar Ed: for it shall be a witness between us that the LORD is God.
