1 Tad Manases ciltij krita sava tiesa, jo viņš bija Jāzepa pirmdzimtais, pēc meslu mešanas. Machiram, Manases pirmdzimtajam nācās savs īpašums, jo viņš bija Gileāda tēvs un karavīrs, tādēļ viņam pienācās Gileāda un Basana.
2 Bet pārējiem Manases dēliem tika viņu tiesa pēc viņu ģinšu sastāva un samēra, proti: Abiēzera dēliem, Helcka dēliem, Asriēla dēliem, Sichema dēliem, Hefera dēliem, kā ari Šemidas dēliem; šie visi ir Jāzepa dēla—Manases vīrie—šu kārtas pēcnācēji, skaitot ģinti pēc ģints.,
3 Bet Celofehadam, Hefera dēlam, tas bija Gileāda dēls, bet tas Machira dēls, un tas Manases dēls, nebija pēcnācējos dēlu, bet meitas vien; un šie ir viņa meitu vārdi: Machla, Noa, Hogla, Milka un Tirca.
4 Tās nāca pie priestepa Ēleāzara un pie Jozuas, Nūna dēla, un pie virsaišiem, un sacīja: „Tas Kungs pavēlēja Mozum dot mums mūsu īpašuma daļu mūsu ciltsbrāļu vidū.“ Un tāpēc viņš, pēc tā Kunga pavēles, tām iedeva viņu īpašumu viņu ciltsbrāļu vidū.
5 Tādā kārtā desmit vienības tika piešķirtas Manases ciltij neatkarīgi no Gileāda zemes un Basanas, kas abas viņpus Jardānas,
6 Jo arī Manases meitas ieguva īpašumu daļu tāpat kā viņa vīriešu kārtas pēcnācēji; bet Gileāda piekrita pārējiem Manases dēliem.
7 Bet Manases robežas bija no Ašeras uz Michmetatu, kas atrodas austrumos no Sichemas; tad šī robeža iet uz dienvidiem pie tiem iedzīvotājiem, kūpi dzīvo pie Tapuas avota.
8 Manasem gan piederēja Tapuas zemes novads, bet pati Tapua pie Manases robežas piederēja Ēfraima dēliem.
9 Tad robeža iet lejup līdz Kanas upes līcim; dienvidos no tās ir pilsētas, bet šīs pilsētas pieder Ēfraimam Manases pilsētu vidū, un Manases robežu apgabals ir ziemeļos no upes, bet robežu tālākās joslas noved pie jūfas.
10 Un dienvidos ir Ēfraims, bet ziemeļos ir Manase, un jūra šeit veido robežu; un ziemeļos tie saskaras ar Ašeru, bet austrumos ar Isašaru.
11 Un Manasem bija arī vēl doti īpašumi Isašarā un Ašerā, un viņam piederēja sekojošās pilsētas: Bet-Šeana un tās mazpilsētas, Jibleama un tās mazpilsētas, arī Doras iedzīvotāji un Doras mazās pilsētiņas, tāpat Ajin-Doras iedzīvotāji un viņu mazpilsētas, Taānaka un tās mazās pilsētiņas, kā arī Megidas iedzīvotāji ar viņu mazpilsētām, —tā saucamais triju pakalnu apgabals.
12 Bet Manases pēcnācēji nespēja izdzīt šo pilsētu iedzīvotājus, un tā kānaānicši palika dzīvot šinī zemē.
13 Un kad Israēla bērni kļuva stipri, tad viņi pakļāva kānaāniešus klaušu darbiem, bet nekad tie tos neizdzina.
14 Un Jāzepa bērni sacīja Jozuam, teikdami: „Kādēļ tu mums par daļu esi mēslojis tikai vienu tiesu un vienu zemes gabalu, kaut gan mēs esam kļuvuši par tik lielu tautu skaitliskā ziņā, tādēļ ka tas Kungs mūs ir tādā mērā svētījis?“
15 Tad Jozua tiem atbildēja: „Ja jūs esat tik liela tauta, tad ejiet mežos un nolīdiet tur sev laukus ferisiešu zemē un refajiešu novadā, kur dzīvot, ja jums Ēfraima kalni ir palikuši par pārāk šauriem!“
16 Tad Jāzepa dēli atbildēja: „Kalni mūs gan neapmierinās; un bez tam visiem kānaāniešiem ir dzelzs kara rati, tiem, kas dzīvo ielejas apgabalos, kā arī tiem, kas dzīvo Bet-Šeanā un tās mazpilsētās, tāpat tiem, kas dzīvo Jezreēlas līdzenumā.“
17 Tad Jozua atbildēja abām Jāzepa ciltīm, Ēfraima un Manases, sacīdams: „Tu esi liela tauta, un tev ir liels spēks; tāpēc tev arī nebūs tikai viena meslu tiesa vien.
18 Bet kalni lai tev pieder, un tur ir mežs, to tad tu varēsi nolīst, un viss, ko tu no tā iegūsi, tas lai tev pieder: gan jau tu izdzīsi kānaāniešus, kaut arī viņiem ir dzelzs rati un kaut arī viņi ir stipri!“
1 There was also a lot for the tribe of Manasseh; for he was the firstborn of Joseph; to wit , for Machir the firstborn of Manasseh, the father of Gilead: because he was a man of war, therefore he had Gilead and Bashan. 2 There was also a lot for the rest of the children of Manasseh by their families; for the children of Abiezer, and for the children of Helek, and for the children of Asriel, and for the children of Shechem, and for the children of Hepher, and for the children of Shemida: these were the male children of Manasseh the son of Joseph by their families.
3 ¶ But Zelophehad, the son of Hepher, the son of Gilead, the son of Machir, the son of Manasseh, had no sons, but daughters: and these are the names of his daughters, Mahlah, and Noah, Hoglah, Milcah, and Tirzah. 4 And they came near before Eleazar the priest, and before Joshua the son of Nun, and before the princes, saying, The LORD commanded Moses to give us an inheritance among our brethren. Therefore according to the commandment of the LORD he gave them an inheritance among the brethren of their father. 5 And there fell ten portions to Manasseh, beside the land of Gilead and Bashan, which were on the other side Jordan; 6 Because the daughters of Manasseh had an inheritance among his sons: and the rest of Manasseh’s sons had the land of Gilead.
7 ¶ And the coast of Manasseh was from Asher to Michmethah, that lieth before Shechem; and the border went along on the right hand unto the inhabitants of En-tappuah. 8 Now Manasseh had the land of Tappuah: but Tappuah on the border of Manasseh belonged to the children of Ephraim; 9 And the coast descended unto the river Kanah, southward of the river: these cities of Ephraim are among the cities of Manasseh: the coast of Manasseh also was on the north side of the river, and the outgoings of it were at the sea: 10 Southward it was Ephraim’s, and northward it was Manasseh’s, and the sea is his border; and they met together in Asher on the north, and in Issachar on the east. 11 And Manasseh had in Issachar and in Asher Beth-shean and her towns, and Ibleam and her towns, and the inhabitants of Dor and her towns, and the inhabitants of Endor and her towns, and the inhabitants of Taanach and her towns, and the inhabitants of Megiddo and her towns, even three countries. 12 Yet the children of Manasseh could not drive out the inhabitants of those cities; but the Canaanites would dwell in that land. 13 Yet it came to pass, when the children of Israel were waxen strong, that they put the Canaanites to tribute; but did not utterly drive them out.
14 And the children of Joseph spake unto Joshua, saying, Why hast thou given me but one lot and one portion to inherit, seeing I am a great people, forasmuch as the LORD hath blessed me hitherto? 15 And Joshua answered them, If thou be a great people, then get thee up to the wood country , and cut down for thyself there in the land of the Perizzites and of the giants, if mount Ephraim be too narrow for thee. 16 And the children of Joseph said, The hill is not enough for us: and all the Canaanites that dwell in the land of the valley have chariots of iron, both they who are of Beth-shean and her towns, and they who are of the valley of Jezreel. 17 And Joshua spake unto the house of Joseph, even to Ephraim and to Manasseh, saying, Thou art a great people, and hast great power: thou shalt not have one lot only: 18 But the mountain shall be thine; for it is a wood, and thou shalt cut it down: and the outgoings of it shall be thine: for thou shalt drive out the Canaanites, though they have iron chariots, and though they be strong.
