1 Un notika, kad Jeruzālemes ķēniņš Adonisedeks dzirdēja, ka Jozua bija ieņēmis Aju un to pilnīgi izpostījis un ka viņš ar Aju un ar viņas ķēniņu bija tāpat rīkojies, kā viņš bija rīkojies ar Jēriku un ar viņas ķēniņu, un ka Gibeonas iedzīvotāji bija ar Israēlu mierā izlīguši un palikuši dzīvot viņu vidū,
2 Tad arī viņš ļoti izbijās, jo Gibeona bija liela pilsēta, kā jau viena no ķēniņa valsts pilsētām, lielāka nekā Aja, un visi tās vīri bija drošsirdīgi karotāji.
3 Tāpēc Jeruzālemes ķēniņš Adonisedeks sūtīja sūtņus pie Hebronas ķēniņa Hohāma un pie Jarmutas ķēniņa Pirāma un pie Lachišas ķēniņa Jafijas un pie Eglonas ķēniņa Debīra ar ziņu:
4 „Nāciet šurp pie manis un palīdziet man, sitīsim Gibeonu, jo tas ir sabiedrojies ar Jozuu un ar Israēla bērniem!“
5 Tad tie sapulcējās un devās kalnup uzbrukumā, pieci amoriešu ķēniņi: Jeruzālemes ķēniņš, Hebronas ķēniņš, Jarmutas ķēniņš, Lachišas ķēniņš, kā arī Eglonas ķēniņš, —viņi visi līdz ar visiem saviem kapa pulkiem un apmetās teltīs pret Gibeonu un iesāka ar to kapot.
6 Tad Gibeonas vīri sūtīja vēstnešus pie Jozuas uz Gilgalas nometni un lika viņam sacīt: „Neatrauji savu roku no saviem kalpiem! Bet nāc steigšus, izglāb mūs un palīdzi mums! Jo pret mums ir jau sapulcējušies visi amoriešu ķēniņi, kas dzīvo kalnos.“
7 Tad Jozua līdz ar visu kapaspēka saimi, visi varonīgi karotāji, cēlās no Gilgalas un devās uz turieni.
8 Un tas Kungs sacīja Jozuam: „Nebīsties no viņiem, jo Es tos esmu nodevis tavā rokā: neviens pats no tiem nepastāvēs tavā priekšā.“
9 Un Jozua tiem uzbruka negaidot, visu nakti no Gilgalas soļojis uz augšu,
10 Un tas Kungs tos izbiedēja Israēla priekšā, un Israēls tos sakāva lielā kaujā pie Gibeonas, vajāja tos pa ceļu augšup pret Bet-Horonu un tos galīgi uzveica pie Asekas un Makēdas.
11 Kad viņi, bēgdami no Israēla, atradās pie Bet-Horonas stāvās nogāzes, tad tas Kungs pats meta uz viņiem akmeņu lielumā krusas graudus no debesīm līdz pat Asekai tā, ka tie nomira, un pie tam daudz vairāk nomira no krusas graudiem nekā no Israēla bērnu zobena.
12 Toreiz Jozua lūdza to Kungu, tas ir tai dienā, kad tas Kungs nodeva amoriešus Israēla bērnu rokās, un viņš izsaucās Israēla bērnu priekšā: „Saule, apstājies pār Gibeonu un tu, mēnesi, pār Ajalonas ieleju!“
13 Tad saule palika mierā, un mēness apstājās, kamēr tauta atriebās saviem ienaidniekiem. Vai tas nav rakstīts Varoņu grāmatā? Tiešām, —saule palika debesu vidū stāvot un nesteidzās noiet veselu dienu.
14 Un nebija nevienas citas dienas tādas kā šī, salīdzinot ar iepriekšējām un arī ar nākamajām, kupā tas Kungs tā būtu paklausījis cilvēka balss lūgumu, jo tas Kungs karoja Israēla labā.
15 Tad Jozua griezās atpakaļ un viss Israēls līdz ar viņu uz Gilgalas nometni.
16 Bet tie pieci ķēniņi bija bēguši un apslēpušies alā pie Makēdas.
17 Tas Jozuam tika paziņots un sacīts: „Tie pieci ķēniņi ir atrasti, jo viņi ir paslēpušies alā pie Makēdas.“
18 Tad Jozua pavēlēja: „Aizveliet lielus akmeņus alas ieejas priekšā un izlieciet virus viņu apsargāšanai!
19 Bet jūs nestāviet mierā un tikai dzenieties pakaļ saviem ienaidniekiem un kaujiet zemē viņu pārpalicējus. Neļaujiet viņiem nonākt savās pilsētās, jo tas Kungs, jūsu Dievs, viņus ir nodevis jūsu rokā.“
20 Un kad Jozua un Israēla bērni bija pabeiguši viņu iznicināšanu lielā kaujā, kura bija ļoti sīva, līdz viņi bija pagalam, un kad tikai nedaudzi bija atlikušies, tad šie pārpalicēji tomēr bija paguvuši glābties, nonākdami stipri nocietinātās pilsētās.
21 Un kad visa kajra tauta atgriezās neskarta pie Jozuas Makēdas nometnē un neviens pat nebija uzdrošinājies Israēla bērniem parādīt pat savu mēles galu,
22 Tad Jozua pavēlēja: „Atveriet alas ieeju un atvediet pie manis tos piecus ķēniņus no alas!“
23 Tā tie arī darīja un izveda ārā no alas un atveda pie viņa tos piecus ķēniņus: Jeruzālemes ķēniņu, Hebronas ķēniņu, Jarmutas ķēniņu, Lachišas ķēniņu un Eglonas ķēniņu.
24 Un kad nu tie bija šos piecus minētos ķēniņus izveduši laukā pie Jozuas, tad Jozua sasauca visus Israēla vīrus un sacīja karaspēka virsniekiem, kuri bija gājuši līdz ar viņu: „Nāciet šurp un lieciet savas kāias uz šo ķēniņu skaustiem!“ Un tad tie piegāja un lika savas kājas uz viņu skaustiem.
25 Un Jozua tiem sacīja: „Nebīstaities un neesiet apmulsuši, bet esiet stipri un droši, jo tāpat tas Kungs darīs visiem jūsu ienaidniekiem, pret kuriem jūs karosit.“
26 Un pēc tam Jozua lika viņus nogalināt un pakārt pie pieciem kokiem; un viņi palika pie kokiem karājoties līdz vakaram.
27 Bet ap to laiku, kad saule noriet, tad Jozua pavēlēja tos noņemt nost no kokiem, un viņi tos iemeta tanī alā, kur tie bija paslēpušies, un aizvēla lielus akmeņus alas ieejas priekšā, kas tur atrodas vēl līdz šai dienai.
28 Un tanī dienā Jozua ieņēma arī Makēdu, un viņš to postīja ar zobena asmeni, un tās ķēniņu viņš pakļāva iznīcības lāstam; viņš tos pilnīgi iznīcināja, ikvienu dvēseli, kas vien tur atradās; un viņš neatstāja dzīvu nevienu, kas būtu palicis sveiks, jo viņš rīkojās ar Makēdas ķēniņu, kā viņš bija rīkojies ar Jērikas ķēniņu.
29 Tad Jozua aizgāja, un viss Israēls līdz ar viņu, no Makēdas uz Libnu, un tie karoja pret Libnu.
30 Un tas Kungs arī tos nodeva Israēla rokā kopā ar viņu ķēniņu, un viņš ar zobena asmeni nokāva ir viņu, ir ikvienu dzīvu dvēseli, kas tur bija, arī šinī vietā viņš netaupīja itin neviena, kas būtu palicis dzīvs, un viņš rīkojās ar tās ķēniņu tāpat, kā viņš bija rīkojies ar Jērikas ķēniņu.
31 Tad Jozua, līdz ar visu Israēlu, aizgāja no Libnas uz Lachišu, uzcēla savas teltis pie tās un karoja pret to.
32 Un tas Kungs nodeva Lachišu Israēla rokā. Viņš to ieņēma otrā dienā un nokāva ar zobena asmeni ikvienu dzīvu dvēseli, kas vien tur atradās, darīdams visu gluži tāpat, kā tas bija darījis Libnā.
33 Tai brīdī cēlās Gezeras ķēniņš Horāms un atnāca Lachišai palīgā, bet Jozua sakāva viņu un viņa karaspēku tā, ka ne viens pats no viņiem nepalika pie dzīvības.
34 Un Jozua aizgāja, un viss Israēls līdz ar viņu, no Lachišas uz Eglonu; un viņi pie tās uzcēla savas teltis un karoja pret to.
35 Viņi ieņēma to tanī pašā dienā, un viņi kāva ar zobena asmeni ikvienu dzīvu dvēseli, kas vien tur atradās, un viņš tanī pašā dienā pilnīgi iznīcināja itin visu gluži tāpat, kā viņš bija darījis Lachišā.
36 Tad Jozua cēlās, un viss Israēls līdz ar viņu, no Eglonas un devās augšā uz Hebronu, un viņš karoja pret to.
37 Un viņš to ieņēma un nokāva ar zobena asmeni viņas ķēniņu, iznicinādams visas pilsētas un ikvienu dzīvu dvēseli, kas tur atradās; viņš neatstāja dzīva neviena un darīja gluži tāpat, kā viņš to bija darījis Eglonā. Un viņš to pilnīgi izpostīja, iznīcinādams ikvienu dzīvu dvēseli, kas vien tur atradās.
38 Tad Jozua līdz ar visu Israēlu griezās atpakaļ uz Debīru, un viņš karoja pret to.
39 Un viņš ari to ieņēma, sagūstīja tās ķēniņu un ieņēma visas tai piederošās pilsētas; un viņš tos sita ar zobena asmeni, un viņi pilnīgi iznicināja visas dzīvās dvēseles, kas tur vien bija; un viņš neatstāja dzīva neviena, darīdams gluži tāpat, kā viņš to bija darījis Hebronā; tāpat viņš darīja Debirā, un ar tās ķēniņu viņš rīkojās tāpat, kā viņš bija rīkojies ar Libnas ķēniņu.
40 Tā Jozua pakļāva visu zemi, un proti: ir kalnu zemi, ir dienvidus zemi, ir līdzenumu, ir pakalnu apgabalu un pie tam ar visiem viņu ķēniņiem; viņš neatstāja pāri nevienu pašu, piepildīdams iznīcības lāstu tā, kā tas Kungs, Israēla Dievs, bija pavēlējis.
41 Un Jozua tos pakļāva, sākot no Kadeš-Barneas līdz Gazai, kā ari visu Gošcnes zemi līdz Gibeonai.
42 Un visus šos ķēniņus un visu viņu zemi Jozua pakļāva sev vienā paņēmienā, jo tas Kungs, Israēla Dievs, pats karoja Israēla labā.
43 Tad Jozua griezās atpakaļ, un viss Israēls līdz ar viņu, uz Gilgalas nometni.
1 Now it came to pass, when Adoni-zedek king of Jerusalem had heard how Joshua had taken Ai, and had utterly destroyed it; as he had done to Jericho and her king, so he had done to Ai and her king; and how the inhabitants of Gibeon had made peace with Israel, and were among them; 2 That they feared greatly, because Gibeon was a great city, as one of the royal cities, and because it was greater than Ai, and all the men thereof were mighty. 3 Wherefore Adoni-zedek king of Jerusalem sent unto Hoham king of Hebron, and unto Piram king of Jarmuth, and unto Japhia king of Lachish, and unto Debir king of Eglon, saying, 4 Come up unto me, and help me, that we may smite Gibeon: for it hath made peace with Joshua and with the children of Israel. 5 Therefore the five kings of the Amorites, the king of Jerusalem, the king of Hebron, the king of Jarmuth, the king of Lachish, the king of Eglon, gathered themselves together, and went up, they and all their hosts, and encamped before Gibeon, and made war against it.
6 ¶ And the men of Gibeon sent unto Joshua to the camp to Gilgal, saying, Slack not thy hand from thy servants; come up to us quickly, and save us, and help us: for all the kings of the Amorites that dwell in the mountains are gathered together against us.
7 So Joshua ascended from Gilgal, he, and all the people of war with him, and all the mighty men of valour.
8 ¶ And the LORD said unto Joshua, Fear them not: for I have delivered them into thine hand; there shall not a man of them stand before thee. 9 Joshua therefore came unto them suddenly, and went up from Gilgal all night. 10 And the LORD discomfited them before Israel, and slew them with a great slaughter at Gibeon, and chased them along the way that goeth up to Beth-horon, and smote them to Azekah, and unto Makkedah. 11 And it came to pass, as they fled from before Israel, and were in the going down to Beth-horon, that the LORD cast down great stones from heaven upon them unto Azekah, and they died: they were more which died with hailstones than they whom the children of Israel slew with the sword.
12 ¶ Then spake Joshua to the LORD in the day when the LORD delivered up the Amorites before the children of Israel, and he said in the sight of Israel, Sun, stand thou still upon Gibeon; and thou, Moon, in the valley of Ajalon. 13 And the sun stood still, and the moon stayed, until the people had avenged themselves upon their enemies. Is not this written in the book of Jasher? So the sun stood still in the midst of heaven, and hasted not to go down about a whole day. 14 And there was no day like that before it or after it, that the LORD hearkened unto the voice of a man: for the LORD fought for Israel.
15 ¶ And Joshua returned, and all Israel with him, unto the camp to Gilgal. 16 But these five kings fled, and hid themselves in a cave at Makkedah. 17 And it was told Joshua, saying, The five kings are found hid in a cave at Makkedah. 18 And Joshua said, Roll great stones upon the mouth of the cave, and set men by it for to keep them: 19 And stay ye not, but pursue after your enemies, and smite the hindmost of them; suffer them not to enter into their cities: for the LORD your God hath delivered them into your hand. 20 And it came to pass, when Joshua and the children of Israel had made an end of slaying them with a very great slaughter, till they were consumed, that the rest which remained of them entered into fenced cities. 21 And all the people returned to the camp to Joshua at Makkedah in peace: none moved his tongue against any of the children of Israel. 22 Then said Joshua, Open the mouth of the cave, and bring out those five kings unto me out of the cave. 23 And they did so, and brought forth those five kings unto him out of the cave, the king of Jerusalem, the king of Hebron, the king of Jarmuth, the king of Lachish, and the king of Eglon. 24 And it came to pass, when they brought out those kings unto Joshua, that Joshua called for all the men of Israel, and said unto the captains of the men of war which went with him, Come near, put your feet upon the necks of these kings. And they came near, and put their feet upon the necks of them. 25 And Joshua said unto them, Fear not, nor be dismayed, be strong and of good courage: for thus shall the LORD do to all your enemies against whom ye fight. 26 And afterward Joshua smote them, and slew them, and hanged them on five trees: and they were hanging upon the trees until the evening. 27 And it came to pass at the time of the going down of the sun, that Joshua commanded, and they took them down off the trees, and cast them into the cave wherein they had been hid, and laid great stones in the cave’s mouth, which remain until this very day.
28 ¶ And that day Joshua took Makkedah, and smote it with the edge of the sword, and the king thereof he utterly destroyed, them, and all the souls that were therein; he let none remain: and he did to the king of Makkedah as he did unto the king of Jericho. 29 Then Joshua passed from Makkedah, and all Israel with him, unto Libnah, and fought against Libnah: 30 And the LORD delivered it also, and the king thereof, into the hand of Israel; and he smote it with the edge of the sword, and all the souls that were therein; he let none remain in it; but did unto the king thereof as he did unto the king of Jericho.
31 ¶ And Joshua passed from Libnah, and all Israel with him, unto Lachish, and encamped against it, and fought against it: 32 And the LORD delivered Lachish into the hand of Israel, which took it on the second day, and smote it with the edge of the sword, and all the souls that were therein, according to all that he had done to Libnah.
33 ¶ Then Horam king of Gezer came up to help Lachish; and Joshua smote him and his people, until he had left him none remaining.
34 ¶ And from Lachish Joshua passed unto Eglon, and all Israel with him; and they encamped against it, and fought against it: 35 And they took it on that day, and smote it with the edge of the sword, and all the souls that were therein he utterly destroyed that day, according to all that he had done to Lachish. 36 And Joshua went up from Eglon, and all Israel with him, unto Hebron; and they fought against it: 37 And they took it, and smote it with the edge of the sword, and the king thereof, and all the cities thereof, and all the souls that were therein; he left none remaining, according to all that he had done to Eglon; but destroyed it utterly, and all the souls that were therein.
38 ¶ And Joshua returned, and all Israel with him, to Debir; and fought against it: 39 And he took it, and the king thereof, and all the cities thereof; and they smote them with the edge of the sword, and utterly destroyed all the souls that were therein; he left none remaining: as he had done to Hebron, so he did to Debir, and to the king thereof; as he had done also to Libnah, and to her king.
40 ¶ So Joshua smote all the country of the hills, and of the south, and of the vale, and of the springs, and all their kings: he left none remaining, but utterly destroyed all that breathed, as the LORD God of Israel commanded. 41 And Joshua smote them from Kadesh-barnea even unto Gaza, and all the country of Goshen, even unto Gibeon. 42 And all these kings and their land did Joshua take at one time, because the LORD God of Israel fought for Israel. 43 And Joshua returned, and all Israel with him, unto the camp to Gilgal.
