1 Bet tas Kungs sūtīja lielu zivi aprit Jonu. Un Jona sabija zivs vēderā trīs dienas un trīs naktis.
2 Un Jona no zivs ķermeņa iekšienes raidīja pie tā Kunga, sava Dieva, lūgšanu pēc palīdzības
3 Un sacīja: „Es piesaucu to Kungu savās bēdās, un Viņš atbildēja man; es kliedzu no pazemes dzijumiem, un Tu sadzirdēji manu saucienu.
4 Tu iemeti mani dzelmē pašā jūras vidū, kur mani no visām pusēm apņēma straumes; visas Tevis sūtītās bangas un viļņu kalni vēlās man pāri,
5 Tā ka man šķita, es esmu izstumts galīgi projām ārpus tavu acu skata, un man nekad vairs neredzēt tavu svēto namu!
6 Līdz pašiem manas dzīvības dzijumiem mani bija apklājuši ūdeņi, visapkārt mani bija ietvēruši dziļumi; niedres bija apvijušās ap manu galvu.
7 Es biju nolaidies līdz dziļākajiem kalnu pamatiem, zemes aizsprosti, šķiet, bija aizdarījušies aiz manis uz mūžu, bet Tu tomēr esi licis manai dzīvībai pacelties augšup no šīs tumšās bedres un izglābis to no pazušanas, ak Kungs, mans Dievs!
8 Un kad mana dvēsele bija pagurusi baiļu mazdūšībā, es atcerējos Tevi, ak Kungs, un mana lūgšana nonāca pie Tevis tavā svētajā namā.
9 Tie, kas turas pie nīcīgām viltus dievībām, zaudē savu žēlastības tiesu.
10 Bet ar pateicības prieku es nesīšu Tev savus upurus, un arī Tev manā īpašā solījumā solīto es pienesīšu kā brīvprātīgu pateicības upuri. Glābšana ir pie tā Kunga!“
11 Un tas Kungs pavēlēja zivij, un viņa izspļāva Jonu malā.
1 Then Jonah prayed unto the LORD his God out of the fish’s belly, 2 And said, I cried by reason of mine affliction unto the LORD, and he heard me; out of the belly of hell cried I, and thou heardest my voice. 3 For thou hadst cast me into the deep, in the midst of the seas; and the floods compassed me about: all thy billows and thy waves passed over me. 4 Then I said, I am cast out of thy sight; yet I will look again toward thy holy temple. 5 The waters compassed me about, even to the soul: the depth closed me round about, the weeds were wrapped about my head. 6 I went down to the bottoms of the mountains; the earth with her bars was about me for ever: yet hast thou brought up my life from corruption, O LORD my God. 7 When my soul fainted within me I remembered the LORD: and my prayer came in unto thee, into thine holy temple. 8 They that observe lying vanities forsake their own mercy. 9 But I will sacrifice unto thee with the voice of thanksgiving; I will pay that that I have vowed. Salvation is of the LORD.
10 ¶ And the LORD spake unto the fish, and it vomited out Jonah upon the dry land .
