1 Šis ir tā Kunga vārds, kas kļuva dzirdams Jeremijam, un tas Kungs sacīja tā:
2 „Nostājies tā Kunga nama vārtos un sludini skaļā balsī sekojošo. Klausaities tā Kunga vārdu, visi judieši, kas jūs ieejat pa šiem vārtiem pielūgt to Kungu!
3 Tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: Dariet taisnus savus ceļus un savus darbus, tad Es jums ļaušu dzīvot šinī vietā!
4 Nepaļaujieties uz viltus vārdiem, kad jums saka: Tas ir tā Kunga nams, tā Kunga nams, tā Kunga nams! —
5 Jo tikai tad, ja jūs nopietni labosit savus dzīves ceļus, savus darbus un visu savu rīcību, bet nesaskaņu gadījumos izturēsities pēc taisnības cits pret citu;
6 Kad jūs neapbēdināsit svešinieku, bāreni un atraitni un neizliesit nenoziedzīgas asinis šinī vietā un nekalposit citiem dieviem sev pašiem par postu,
7 Tad Es ļaušu jums dzīvot šinī vietā, šinī zemē, ko Es devu jūsu tēviem uz mūžīgiem laikiem.
8 Bet redzi, jūs paļaujaties uz viltus vārdiem, kas nekam neder!
9 Vai tad jums bija zagt, nokaut, laulību pārkāpt, nepatiesi zvērēt un kvēpināt Baālam un kalpot citiem dieviem, kas jums sveši?
10 Un tad jūs nākat un stājaties manā priekšā šinī namā, kas nosaukts manā vārdā, un sakāt: Mēs esam glābti! un turpināt visas minētās negantības.
11 Vai tad šis nams, kas nes manu vārdu, kļuvis jūsu acīs par slepkavu bedri? Tiešām, ari Man tas tā liekas!“ —saka tas Kungs.
12 „Eita taču uz manu svēto vietu, kas ir Šilā, kuri esākumā mājoja mans vārds, un raugait, par ko Es to esmu pārvērtis savas Israēla tautas ļaunuma dēļ!
13 Bet tādēļ, ka jūs darījāt visus tos pašus darbus“, —tā saka tas Kungs, —„un kaut gan Es vienmēr uz jums runāju, bet jūs Mani neklausījāt, un lai gan Es jūs saucu, taču jūs Man neatbil-dējāt,
14 Tad Es darīšu šim namam, kas nes manu vārdu un uz ko jūs paļaujaties, un šai svētai vietai, ko Es devu jums un jūsu tēviem, tāpat kā Es Šilai darīju:
15 Es jūs atstumšu no sava vaiga, kā Es atstūmu visus jūsu brāļus, visu Efraima dzimumu!
16 Bet tu neaizlūdz par šo tautu un nenāc par tiem manā priekšā ne ar žēlabām, ne ar lūgšanu, nepūlies! Jo Es tevi tomēr nepaklausīšu.
17 Vai tad tu neredzi, ko tie dara Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās?
18 Bērni salasa malku, un tēvi iekurina uguni; sievas mīca maizi, lai ceptu raušus debesu ķēniņienei. Tie nes dzeramos upurus svešiem dieviem, lai Mani sakaitinātu.
19 Bet vai viņi sāpina ar to Mani?“ —saka tas Kungs, —„vai ne drīzāk paši sevi sev par kaunu?“
20 Tādēļ saka Dievs tas Kungs: „Redzi, manas dusmas un mana bardzība izgāzīsies pār šo vietu, pār cilvēkiem un lopiem un meža kokiem un zemes augļiem, tā degs un neizdzisīs!“
21 Tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: „Lieciet tomēr klāt savus dedzināmos upupus pie saviem kaujamiem upuriem un ēdiet to gaļu!
22 Jo Es jūsu tēviem tanī dienā, kad Es tos izvedu no Ēģiptes zemes, neko nenoteicu nedz pavēlēju par dedzināmiem un kaujamiem upuriem,
23 Bet Es tiem devu šādu pavēli: Klausait maniem norādījumiem, tad Es būšu jūsu Dievs, un jūs būsit mana tauta; staigājiet pa visiein tiem ceļiem, ko Es jums pavēlu, lai jums labi klājas!
24 Bet tie Man neklausīja un savas 1 ausis neatvēra; tie staigāja pēc savas ļaunās sirds padoma un pagrieza Man muguru un ne vaigu.
25 Gan Es kopš tās dienas, kad jūsu tēvi izgāja no Ēģiptes zemes, līdz šai dienai sūtīju pie jums nemitīgi ikdienas visus savus kalpus—praviešus,
26 Taču viņi Man neklausīja un Man nepievērsa savas ausis, bet bija ietiepīgi un izturējās vēl ļaunāk nekā viņu tēvi.
27 Un ja tu viņiem arī visu to teiktu, viņi tomēr uz tevi neklausīsies, un ja tu viņiem ari (bargāk) uzsauktu, viņi tev neatbildēs.
28 Tad saki tiem: Lūk tauta, kas neklausa tā Kunga, sava Dieva, balsi un neļaujas biedināt sevi. Uzticīgā paļāvība ir pagalam, un tās vārdi galīgi apklusuši viņas mutē!
29 Nocērp savus skaistos galvas matus, savu diženo galvas rotu, tu Ciānas meita, met tos projām un dziedi sēru dziesmu kailajos kalnos! Jo tas Kungs ir pametis un atstūmis to tautu, pret kupu vērstas Viņa dusmas!
30 Jo Jūdas bērni darīja, kas ļauns manās acīs“, —tā saka tas Kungs, —„tie nostatīja savus negantos elkus tai namā, kas nes manu vārdu, lai to apgānītu,
31 Un uzcēla Tofetam altāri Ben-Hinomas ielejā, lai tur ziedotu savus dēlus un meitas, ko Es neesmu pavēlējis un kas Man nekad nevarēja nākt prātā.“ —
32 „Tādēļ, redzi, nāks diena“, —tā saka tas Kungs, —„kad nerunās vairs par Tofetu un par Ben-Hinoma ieleju, bet par slepkavošanas ieleju. Tofetā būs kapsēta, jo citur nekur tai vietas nebūs.
33 Šīs tautas miroņi noderēs par barību putniem apakš debess un zvēriem virs zemes, un neviens tos netraucēs un nedzīs projām.
34 Un Es darīšu galu priekam un jautrībai Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās, kā arī līgavaiņa gavilēm un līgavas līksmajām dziesmām; jo šai zemei jākļūst par tuksnesi!“
1 The word that came to Jeremiah from the LORD, saying, 2 Stand in the gate of the LORD’s house, and proclaim there this word, and say, Hear the word of the LORD, all ye of Judah, that enter in at these gates to worship the LORD. 3 Thus saith the LORD of hosts, the God of Israel, Amend your ways and your doings, and I will cause you to dwell in this place. 4 Trust ye not in lying words, saying, The temple of the LORD, The temple of the LORD, The temple of the LORD, are these. 5 For if ye throughly amend your ways and your doings; if ye throughly execute judgment between a man and his neighbour; 6 If ye oppress not the stranger, the fatherless, and the widow, and shed not innocent blood in this place, neither walk after other gods to your hurt: 7 Then will I cause you to dwell in this place, in the land that I gave to your fathers, for ever and ever.
8 ¶ Behold, ye trust in lying words, that cannot profit. 9 Will ye steal, murder, and commit adultery, and swear falsely, and burn incense unto Baal, and walk after other gods whom ye know not; 10 And come and stand before me in this house, which is called by my name, and say, We are delivered to do all these abominations? 11 Is this house, which is called by my name, become a den of robbers in your eyes? Behold, even I have seen it , saith the LORD. 12 But go ye now unto my place which was in Shiloh, where I set my name at the first, and see what I did to it for the wickedness of my people Israel. 13 And now, because ye have done all these works, saith the LORD, and I spake unto you, rising up early and speaking, but ye heard not; and I called you, but ye answered not; 14 Therefore will I do unto this house, which is called by my name, wherein ye trust, and unto the place which I gave to you and to your fathers, as I have done to Shiloh. 15 And I will cast you out of my sight, as I have cast out all your brethren, even the whole seed of Ephraim.
16 Therefore pray not thou for this people, neither lift up cry nor prayer for them, neither make intercession to me: for I will not hear thee.
17 ¶ Seest thou not what they do in the cities of Judah and in the streets of Jerusalem? 18 The children gather wood, and the fathers kindle the fire, and the women knead their dough, to make cakes to the queen of heaven, and to pour out drink offerings unto other gods, that they may provoke me to anger. 19 Do they provoke me to anger? saith the LORD: do they not provoke themselves to the confusion of their own faces? 20 Therefore thus saith the Lord GOD; Behold, mine anger and my fury shall be poured out upon this place, upon man, and upon beast, and upon the trees of the field, and upon the fruit of the ground; and it shall burn, and shall not be quenched.
21 ¶ Thus saith the LORD of hosts, the God of Israel; Put your burnt offerings unto your sacrifices, and eat flesh. 22 For I spake not unto your fathers, nor commanded them in the day that I brought them out of the land of Egypt, concerning burnt offerings or sacrifices: 23 But this thing commanded I them, saying, Obey my voice, and I will be your God, and ye shall be my people: and walk ye in all the ways that I have commanded you, that it may be well unto you. 24 But they hearkened not, nor inclined their ear, but walked in the counsels and in the imagination of their evil heart, and went backward, and not forward. 25 Since the day that your fathers came forth out of the land of Egypt unto this day I have even sent unto you all my servants the prophets, daily rising up early and sending them: 26 Yet they hearkened not unto me, nor inclined their ear, but hardened their neck: they did worse than their fathers. 27 Therefore thou shalt speak all these words unto them; but they will not hearken to thee: thou shalt also call unto them; but they will not answer thee. 28 But thou shalt say unto them, This is a nation that obeyeth not the voice of the LORD their God, nor receiveth correction: truth is perished, and is cut off from their mouth.
29 ¶ Cut off thine hair, O Jerusalem , and cast it away, and take up a lamentation on high places; for the LORD hath rejected and forsaken the generation of his wrath. 30 For the children of Judah have done evil in my sight, saith the LORD: they have set their abominations in the house which is called by my name, to pollute it. 31 And they have built the high places of Tophet, which is in the valley of the son of Hinnom, to burn their sons and their daughters in the fire; which I commanded them not, neither came it into my heart.
32 ¶ Therefore, behold, the days come, saith the LORD, that it shall no more be called Tophet, nor the valley of the son of Hinnom, but the valley of slaughter: for they shall bury in Tophet, till there be no place. 33 And the carcases of this people shall be meat for the fowls of the heaven, and for the beasts of the earth; and none shall fray them away. 34 Then will I cause to cease from the cities of Judah, and from the streets of Jerusalem, the voice of mirth, and the voice of gladness, the voice of the bridegroom, and the voice of the bride: for the land shall be desolate.
