1 Šis vārds no tā Kunga atklājās Jeremijam, kad miesas sardzes priekš-nieks Nebusaradans viņu atsvabināja Rāmā, kur tas viņu bija atradis apcie-tinātu Jeruzālemes un Jūdas iedzīvotāju starpā jau važās saistītu aizvešanai uz Bābeli.
2 Kad miesas sardzes priekšnieks viņu tur atrada, viņš sacīja Jeremijam: „Tas Kungs, tavs Dievs, bija šai vietai piedraudējis ar šo nelaimi,
3 Un tagad tas Kungs liek tam tā notikt, Viņš izpilda savus draudus, tādēļ ka jūs esat grēkojuši pret to Kungu un neklausījāt Viņa balsi: tādēļ tas jums arī tā notiek.
4 Tagad nu redzi, es atsvabinu tavas rokas no važām. Ja tev tīk iet ar mani uz Bābeli, tad nāc, es gādāšu par tevi. Bet ja tev nepatīk ar mani iet uz Bābeli, tad lai paliek! Redzi, visa zeme tavā priekšā, tu vari iet, kur vēlies un kur tev patīk!“
5 Kad Jeremija vēl nevarēja izšķirties, tas viņam sacīja: „Tad atgriezies atpakaļ pie Gedaljas, Ahikāma dēla, tas ir Šafana dēls, ko Bābeles ķēniņš iecēlis par pārvaldnieku pār Jūdas pilsētām, un paliec pie tā tautas vidū vai ej citur, kur tu vēlies!“ Tad miesas sardzes priekšnieks deva tam ceļa maizi un dāvanu un to atlaida.
6 Jeremija gāja uz Micpu pie Gedaljas, Ahikāma dēla, un palika pie viņa tautas vidū, kas vēl bija atlikusi zemē.
7 Kad visi kara virsnieki, kas stāvēja laukā ar saviem karavīriem, dzirdēja, ka Bābeles ķēniņš iecēlis Gedalju, Ahikāma dēlu, par zemes pārvaldnieku un uzticējis viņam vīru, sievu un bērnu, vispārīgi vienkāršu ļaužu apsardzību, kas nebija aizvesti uz Bābeli,
8 Tad tie nāca pie Gedaljas uz Micpu: Ismaēls, Netanjas dēls, Johanans un Jonatāns, Kareacha dēli, Seraja, Tanhumeta dēls, Ofaja dēli no Netofas, Jesanja, Maāchata dēls, kopā ar saviem vīriem.
9 Tad Gedalja, Ahikāma dēls, Šafana dēla dēls, Dievu svinīgi piesaukdams, griezās pie viņiem un viņu vīriem ar šādu uzrunu: „Nebīstaities kaldējiem kalpot! Palieciet šai zemē un padodieties Bābeles ķēniņam, tad jums labi klāsies!
10 Redzi, ar! es dzīvoju Micpā, lai varētu atbildībā stāvēt kaldēju priekšā, kad tie nāks pie mums. Bet jūs ievāciet vīna, lauku un eļļas ražu savos traukos un dzīvojiet savās pilsētās, ko esat ieguvuši!“
11 Tāpat arī tiem jūdiešiem, kas atradās Moābā, zem amoniešiem, Ēdomā un visās pārējās zemēs, drīzi kļuva zināms, ka Bābeles ķēniņš atstājis daļu iedzīvotāju Jūdā, un ka viņš iecēlis Gedalju, Ahikāma dēlu un Šafana dēla dēlu, tiem par zemes pārvaldnieku.
12 Tad visi šie jūdieši atgriezās atpakāļ no visām malām, kur tie bija izkaisīti, un saradās Jūdas zemē pie Gedaljas Micpa. Un tiem bija bagāta vīna un dārza augļu raža.
13 Bet kad Johanans, Kareacha dēls, un visi kafa virsnieki, kas stāvēja laukā, bija ieradušies pie Gedalja Micpā,
14 Tad tie viņam sacīja: „Vai tu zini, ka amoniešu ķēniņš Baāliss ir nosūtījis Ismaēlu, Netanjas dēlu, lai tas tevi noslepkavotu?“ Bet Gedalja, Ahikāma dēls, tiem neticēja.
15 Tad Johanans, Kareacha dēls, sarunājās slepeni ar Gedalju Micpā un tam teica: „Atļauj man iet un nogalināt Ismaēlu, Netanjas dēlu, un neviens lai to nedabū zināt! Kādēļ lai viņš tevi nokauj, un visi jūdieši, kas šeit pie tevis sapulcējušies, atkal lai izklīstu, un pēdējie no Jūdas pāri palikušie lai aizietu bojā?“
16 Bet Gedalja, Ahikāma dēls, atbildēja Johananam, Kareacha dēlam: „Nedari tā, kā tu teici, jo nav taisnība, ko tu saki par Ismaēlu!“
1 The word that came to Jeremiah from the LORD, after that Nebuzar-adan the captain of the guard had let him go from Ramah, when he had taken him being bound in chains among all that were carried away captive of Jerusalem and Judah, which were carried away captive unto Babylon. 2 And the captain of the guard took Jeremiah, and said unto him, The LORD thy God hath pronounced this evil upon this place. 3 Now the LORD hath brought it , and done according as he hath said: because ye have sinned against the LORD, and have not obeyed his voice, therefore this thing is come upon you. 4 And now, behold, I loose thee this day from the chains which were upon thine hand. If it seem good unto thee to come with me into Babylon, come; and I will look well unto thee: but if it seem ill unto thee to come with me into Babylon, forbear: behold, all the land is before thee: whither it seemeth good and convenient for thee to go, thither go. 5 Now while he was not yet gone back, he said , Go back also to Gedaliah the son of Ahikam the son of Shaphan, whom the king of Babylon hath made governor over the cities of Judah, and dwell with him among the people: or go wheresoever it seemeth convenient unto thee to go. So the captain of the guard gave him victuals and a reward, and let him go. 6 Then went Jeremiah unto Gedaliah the son of Ahikam to Mizpah; and dwelt with him among the people that were left in the land.
7 ¶ Now when all the captains of the forces which were in the fields, even they and their men, heard that the king of Babylon had made Gedaliah the son of Ahikam governor in the land, and had committed unto him men, and women, and children, and of the poor of the land, of them that were not carried away captive to Babylon; 8 Then they came to Gedaliah to Mizpah, even Ishmael the son of Nethaniah, and Johanan and Jonathan the sons of Kareah, and Seraiah the son of Tanhumeth, and the sons of Ephai the Netophathite, and Jezaniah the son of a Maachathite, they and their men. 9 And Gedaliah the son of Ahikam the son of Shaphan sware unto them and to their men, saying, Fear not to serve the Chaldeans: dwell in the land, and serve the king of Babylon, and it shall be well with you. 10 As for me, behold, I will dwell at Mizpah to serve the Chaldeans, which will come unto us: but ye, gather ye wine, and summer fruits, and oil, and put them in your vessels, and dwell in your cities that ye have taken. 11 Likewise when all the Jews that were in Moab, and among the Ammonites, and in Edom, and that were in all the countries, heard that the king of Babylon had left a remnant of Judah, and that he had set over them Gedaliah the son of Ahikam the son of Shaphan; 12 Even all the Jews returned out of all places whither they were driven, and came to the land of Judah, to Gedaliah, unto Mizpah, and gathered wine and summer fruits very much.
13 ¶ Moreover Johanan the son of Kareah, and all the captains of the forces that were in the fields, came to Gedaliah to Mizpah, 14 And said unto him, Dost thou certainly know that Baalis the king of the Ammonites hath sent Ishmael the son of Nethaniah to slay thee? But Gedaliah the son of Ahikam believed them not. 15 Then Johanan the son of Kareah spake to Gedaliah in Mizpah secretly, saying, Let me go, I pray thee, and I will slay Ishmael the son of Nethaniah, and no man shall know it: wherefore should he slay thee, that all the Jews which are gathered unto thee should be scattered, and the remnant in Judah perish? 16 But Gedaliah the son of Ahikam said unto Johanan the son of Kareah, Thou shalt not do this thing: for thou speakest falsely of Ishmael.
