1 Jūdas ķēniņa Cedekijas, Josijas dēla, valdīšanas sākumā nonāca šāds tā Kunga vārds ausīs Jeremijam: Tā tas Kungs man pavēlēja:
2 „Darini sev saites un jūga kokus un liec tos sev ap kaklu
3 Un sūti vēstīiumu Ēdoma ķēniņam, Moāba ķēniņam, Amona bērnu ķēniņam, Tiras ķēniņam un Sidonas ķēniņam ar vēstnešiem, kas atnākuši uz Jeruzālemi pie Jūdas ķēniņa Cedekijas,
4 Un pavēli tiem, lai tie saka saviem pavēlniekiem: Tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: sakiet tā saviem pavēlniekiem:
5 Es radīju zemi, cilvēkus un dzīvniekus, kas ir virs zemes, ar savu lielo spēku un pacelto elkoni un piešķīru tos, kam Es gribu.
6 Visas šīs zemes tagad Es esmu nodevis sava kalpa Bābeles ķēniņa Nebukadnēcara rokās, un pat lauku dzīvniekus Es esmu piešķīris viņam, lai tie viņam kalpotu.
7 Tā nu visām tautām jābūt pakļautām un jākalpo viņam, viņa dēlam un dēla dēlam, kamēr pienāks laiks arī viņa zemei, kad varenas tautas un lieli ķēniņi to uzvarēs un pakļaus sev.
8 Bet tautu un valsti, kas negrib pakjauties Bābeles ķēniņam Nebukadnēcaram un liekt savu muguru Bābeles ķēniņa jūgā, tādu tautu Es piemeklēšu ar zobenu, badu un mēri“, —saka tas Kungs, —„kamēr Es to pavisam iznīcināšu ar viņa roku.
9 Neklausiet jūs tāpēc saviem praviešiem un zīlniekiem, saviem sapņiem, saviem apvārdotājiem un burvjiem, kas jums sludina un apsola: Jums nebūs jākļūst par Bābeles ķēniņa pavalstniekiem;
10 Jo tie ir meli, ko tie jums pareģo, lai jūs aizvestu no jūsu zemes svešumā, tāpēc ka Es jūs tad pametīšu un jūs aiziesit bojā.
11 Bet to tautu, kas lieks savu muguru Bābeles ķēniņa jūgā un viņam kalpos, to Es atstāšu viņas pašas zemē, ka tā var to apkopt un tur dzīvot,“ —saka tas Kungs.
12 Tad es sacīju pēc visiem šiem vārdiem Jūdas ķēniņam Cedekijam: „Padodieties Bābeles ķēniņa jūgam un pakļaujieties viņam un viņa tautai, tad jūs paliksit dzīvi!
13 Kādēļ tu un tava tauta grib mirt no zobena, no bada un mēra, kā tas Kungs ir piedraudējis tai tautai, kas negrib padoties Bābeles ķēniņam?
14 Tikai neklausiet to praviešu vārdiem, kas jums saka un apgalvo: Jums nebūs jākļūst par Bābeles ķēniņa pa-valstniekiem! —Tiešām, tie jums sludina melus.
15 Es tos neesmu sūtījis“, —saka tas Kungs, —„tie sludina melus manā vārdā, lai Es jūs atstumju un jūs aizejat bojā, jūs un tie pravieši, kas jums to nākotnē sludina.“
16 Tad es griezos pie priesteriem un pie visas tautas un sacīju: „Tā saka tas Kungs: Neklausiet savu praviešu vār-diem, kas jums saka: Redzi, tā Kunga nama traukus drīzi atvedīs atpakaļ no Bābeles! —jo tie sludina melus.
17 Neklausiet tiem, bet padodieties jau labāk Bābeles ķēniņam, tad jūs paliksit dzīvi. Kādēļ šī pilsēta lai paliek par drupu kaudzi?
18 Bet ja tie ir patiesi pravieši un tiem zināms tā Kunga vārds, lai tie lūdz to Kungu Cebaotu, ka tie trauki, kas vēl palikuši tā Kunga namā un Jūdas ķēniņa namā un Jeruzalemē, arī neaizietu uz Bābeli!
19 Jo tā ir tas Kungs izteicies par stabiem, par lielo ūdens tvertni, par krēsliem un citiem priekšmetiem, kas vēl palikuši šinī pilsētā,
20 Tāpēc ka Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars tos atstāja, kad viņš aizveda gūstā no Jeruzālemes uz Bābeli Jūdas ķēniņu Jechonju, Jojakīma dēlu, līdz ar Jūdas un Jeruzālemes dižciltīgajiem, —
21 Jā, un tad tiešām tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs, par tiem priekš-metiem, kas atlikuši tā Kunga namā un Jūdas ķēniņa namā Jeruzālemē, sacīja šādus vārdus:
22 „Tos aizvedīs uz Bābeli, un tur tie paliks līdz tai dienai, kad Es par tiem atkal rūpēšos“, —saka tas Kungs, —„un tos atkal pārgādāšu un atvedīšu atpakaļ šai vietā“.
1 In the beginning of the reign of Jehoiakim the son of Josiah king of Judah came this word unto Jeremiah from the LORD, saying, 2 Thus saith the LORD to me; Make thee bonds and yokes, and put them upon thy neck, 3 And send them to the king of Edom, and to the king of Moab, and to the king of the Ammonites, and to the king of Tyrus, and to the king of Zidon, by the hand of the messengers which come to Jerusalem unto Zedekiah king of Judah; 4 And command them to say unto their masters, Thus saith the LORD of hosts, the God of Israel; Thus shall ye say unto your masters; 5 I have made the earth, the man and the beast that are upon the ground, by my great power and by my outstretched arm, and have given it unto whom it seemed meet unto me. 6 And now have I given all these lands into the hand of Nebuchadnezzar the king of Babylon, my servant; and the beasts of the field have I given him also to serve him. 7 And all nations shall serve him, and his son, and his son’s son, until the very time of his land come: and then many nations and great kings shall serve themselves of him. 8 And it shall come to pass, that the nation and kingdom which will not serve the same Nebuchadnezzar the king of Babylon, and that will not put their neck under the yoke of the king of Babylon, that nation will I punish, saith the LORD, with the sword, and with the famine, and with the pestilence, until I have consumed them by his hand. 9 Therefore hearken not ye to your prophets, nor to your diviners, nor to your dreamers, nor to your enchanters, nor to your sorcerers, which speak unto you, saying, Ye shall not serve the king of Babylon: 10 For they prophesy a lie unto you, to remove you far from your land; and that I should drive you out, and ye should perish. 11 But the nations that bring their neck under the yoke of the king of Babylon, and serve him, those will I let remain still in their own land, saith the LORD; and they shall till it, and dwell therein.
12 ¶ I spake also to Zedekiah king of Judah according to all these words, saying, Bring your necks under the yoke of the king of Babylon, and serve him and his people, and live. 13 Why will ye die, thou and thy people, by the sword, by the famine, and by the pestilence, as the LORD hath spoken against the nation that will not serve the king of Babylon? 14 Therefore hearken not unto the words of the prophets that speak unto you, saying, Ye shall not serve the king of Babylon: for they prophesy a lie unto you. 15 For I have not sent them, saith the LORD, yet they prophesy a lie in my name; that I might drive you out, and that ye might perish, ye, and the prophets that prophesy unto you. 16 Also I spake to the priests and to all this people, saying, Thus saith the LORD; Hearken not to the words of your prophets that prophesy unto you, saying, Behold, the vessels of the LORD’s house shall now shortly be brought again from Babylon: for they prophesy a lie unto you. 17 Hearken not unto them; serve the king of Babylon, and live: wherefore should this city be laid waste? 18 But if they be prophets, and if the word of the LORD be with them, let them now make intercession to the LORD of hosts, that the vessels which are left in the house of the LORD, and in the house of the king of Judah, and at Jerusalem, go not to Babylon.
19 ¶ For thus saith the LORD of hosts concerning the pillars, and concerning the sea, and concerning the bases, and concerning the residue of the vessels that remain in this city, 20 Which Nebuchadnezzar king of Babylon took not, when he carried away captive Jeconiah the son of Jehoiakim king of Judah from Jerusalem to Babylon, and all the nobles of Judah and Jerusalem; 21 Yea, thus saith the LORD of hosts, the God of Israel, concerning the vessels that remain in the house of the LORD, and in the house of the king of Judah and of Jerusalem; 22 They shall be carried to Babylon, and there shall they be until the day that I visit them, saith the LORD; then will I bring them up, and restore them to this place.
