1 Tas Kungs man pavēlēja: „Noej Jūdas ķēniņa namā un saki tur šo vārdu:
2 Klausies, Jūdas ķēniņ, tā Kunga vārdu, tu, kas sēdi uz Dāvida troņa, tu un tavi kalpi un tava tauta, kas ieiet pa šiem vārtiem!
3 Tā saka tas Kungs: Uzturiet tiesu un taisnību, izglābiet apspiesto no varmākas rokas, neapspiediet svešinieku, bāreni un atraitni, neizlejiet šinī vietā nenoziedzīgas asinis!
4 Tikai tad, ja jūs patiesi izpildīsit šos noteikumus, pa šā nama vārtiem ies iekšā ķēniņi, kas sēd uz Dāvida troņa, brauks ar ratiem un jās uz zirgiem, viņi paši un viņu kalpi un viņu tauta.
5 Bet ja jūs neizpildīsit šos norādījumus, tad Es esmu zvērējis pie Sevis“, —tā saka tas Kungs, —„ka šī pils kļūs par drupu kaudzi!“
6 Jo tā saka tas Kungs par Jūdas ķēniņa pili: „Tu man esi Gileāda, Libanona galva un virsotne, bet tiešām, —Es tevi darīšu par tuksnesi un pilsētas par neapdzīvotām,
7 Un Es gribu laist darbā pret tevi postītājus, ikvienu ar viņa ieročiem un darba rīkiem; tie nocirtis tavus skaistos ciedru kokus un tos sadedzinās!
8 Kad daudzas tautas ies gājām šai pilsētai un cits citam jautās: Kādēļ tas Kungs tā darījis šai lielajai pilsētai? —
9 Tad tiem atbildēs: Tādēļ, ka tie atstājās no tā Kunga, sava Dieva, derības, kļuva Viņam neuzticīgi, kalpoja citiem dieviem un tos pielūdza.“
10 Neraudiet par mirušo un neno-žēlojiet to, bet raudiet par to, kas aiziet, jo tas nekad neatgriezīsies atpakaļ un neredzēs vairs savas dzimtenes.
11 Jo tā ir tas Kungs sacījis par Jūdas ķēniņu Šalumu, Josijas dēlu, kurš valdīja pēc sava tēva Josijas un aizgāja no šās vietas: „Viņš nenāks nekad vairs šurp atpakaļ,
12 Bet nomirs tai zemē, kurp Es to aizvedu gūstā, un neredzēs vairs savas zemes.“
13 Bēdas tam, kas ceļ savu namu ar netaisnību un savu dzīvokli ar nepa-tiesību! Tāpat ari tam, kas savam tuvākam liek strādāt bez atlīdzības un tam atrauj viņa algu,
14 Kas saka: „Es celšu lielu namu ar plašām un ērtām telpām, kam skaisti logi, kas izgreznots ar ciedru koka plāksnēm un izkrāsots sarkanā krāsā!“
15 Vai tava ķēniņa vara un ķēniņvalsts tev liekas pastāvam tikai tai apstāklī, ka tev patīk ciedru koksne un tu jūsmo par to? Vai tad tavs tēvs neēda un nedzēra? Bet viņš augsti turēja tiesu un taisnību, ievēroja tās dzīvē, un tādēļ viņam labi klājās.
16 Viņš aizstāvēja nabago un cietēju, un viss gāja labi. „Vai tas nenozīmē Mani patiesi atzīt?“ —saka tas Kungs.
17 Turpretī tavas acis un tava sirds tiecas tikai pēc tava paša labuma, tiecas izliet nenoziedzīgas asinis, ļaudis nomākt un no tiem jo vairāk izspiest.
18 Tādēļ tā saka tas Kungs par Jūdas ķēniņu Jojakīmu, Josijas dēlu: „Par viņu nesēros, tik tiešām nē, un neteiks: Ak mans brāli! —un: Ak viņa brāļa mīlestība! Par viņu neskums un nesacīs ari, tik tiešām nē: Ak žēlīgo valdniek! —un: Tu lielais un diženais!
19 Nē! Kā ēzeli aprok, tā apraks viņu, to izmetīs tālu ārpus Jeruzālemes vārtiem!“
20 Kāp Libanona kalnājā un sauc skaļā balsī! Pacel savu balsi Basanā! Sauc no Abarimkalna! Jo satriekti ir visi tavi mīluļi, ak Jeruzālemes tauta!
21 Es runāju uz tevi, kad tu vēl dzīvoji neaptumšotā laimē, bet tu Man atbildēji: „Es negribu par to neko dzirdēt!“ Tāds bija tavs paradums no pašas jaunības, ka tu neuzklausīji manu balsi un neievēroji manus vārdus.
22 Vējš izklīdinās visus tavus vadītājus ganus, un tavi mīluļi aizies gūstā! Jā, —tad tu paliksi kaunā un vīlusies stāvam visa sava ļaunuma dēļ!
23 Tu tagad dzīvo uz Libanona ciedru koku pavēnī. Kā tu vaimanāsi, kad tev uzies ciešanas un sāpes un žņaugi kā sievai, kas dzemdē!
24 „Tik tiešām, ka Es dzīvoju!“ —saka tas Kungs—: „Ja Jūdas ķēniņš Konja, Jojakīma dēls, būtu arī zīmoga gredzens manā labajā rokā, Es tevi tomēr norautu no turienes
25 Un tevi nodotu to rokā, kas tīko pēc tavas dzīvības, un to rokā, no kā tev bailes, un proti—Nebukadnēcara, Bābeles ķēniņa, un kaldēju rokā.
26 Un Es tevi un tavu māti, kas tevi dzemdējusi, izraidīšu trimdā svešā zemē, kur jūs neesat dzimuši, tur jūs mirsit!
27 Bet tanī zemē, kujrā tie ilgojas atgriezties, tie nekad vairs neatgriezī-sies!“ —
28 Vai tad šis vīrs Konja ir kā nicināms sadauzāms māla trauks jeb kā lieta, kas nevienam nepatīk? Kādēļ tas aizdzīts trimdā un ari tā dzimums tādā zemē, ko tie nepazīst?
29 Ak zeme, zeme, zeme! Uzklausi tā Kunga vārdu!
30 Tā saka tas Kungs: „Pierakstiet šo vīru kā tādu, kas ir un paliks bez bērniem, —vīru, kam dzīvē nekad nekas neizdosies! Nevienam no viņa dzimuma neizdosies sēdēt uz Dāvida troņa un vēlreiz valdīt pār Jūdu!“
1 Thus saith the LORD; Go down to the house of the king of Judah, and speak there this word, 2 And say, Hear the word of the LORD, O king of Judah, that sittest upon the throne of David, thou, and thy servants, and thy people that enter in by these gates: 3 Thus saith the LORD; Execute ye judgment and righteousness, and deliver the spoiled out of the hand of the oppressor: and do no wrong, do no violence to the stranger, the fatherless, nor the widow, neither shed innocent blood in this place. 4 For if ye do this thing indeed, then shall there enter in by the gates of this house kings sitting upon the throne of David, riding in chariots and on horses, he, and his servants, and his people. 5 But if ye will not hear these words, I swear by myself, saith the LORD, that this house shall become a desolation. 6 For thus saith the LORD unto the king’s house of Judah; Thou art Gilead unto me, and the head of Lebanon: yet surely I will make thee a wilderness, and cities which are not inhabited. 7 And I will prepare destroyers against thee, every one with his weapons: and they shall cut down thy choice cedars, and cast them into the fire. 8 And many nations shall pass by this city, and they shall say every man to his neighbour, Wherefore hath the LORD done thus unto this great city? 9 Then they shall answer, Because they have forsaken the covenant of the LORD their God, and worshipped other gods, and served them.
10 ¶ Weep ye not for the dead, neither bemoan him: but weep sore for him that goeth away: for he shall return no more, nor see his native country. 11 For thus saith the LORD touching Shallum the son of Josiah king of Judah, which reigned instead of Josiah his father, which went forth out of this place; He shall not return thither any more: 12 But he shall die in the place whither they have led him captive, and shall see this land no more.
13 ¶ Woe unto him that buildeth his house by unrighteousness, and his chambers by wrong; that useth his neighbour’s service without wages, and giveth him not for his work; 14 That saith, I will build me a wide house and large chambers, and cutteth him out windows; and it is cieled with cedar, and painted with vermilion. 15 Shalt thou reign, because thou closest thyself in cedar? did not thy father eat and drink, and do judgment and justice, and then it was well with him? 16 He judged the cause of the poor and needy; then it was well with him: was not this to know me? saith the LORD. 17 But thine eyes and thine heart are not but for thy covetousness, and for to shed innocent blood, and for oppression, and for violence, to do it . 18 Therefore thus saith the LORD concerning Jehoiakim the son of Josiah king of Judah; They shall not lament for him, saying , Ah my brother! or, Ah sister! they shall not lament for him, saying , Ah lord! or, Ah his glory! 19 He shall be buried with the burial of an ass, drawn and cast forth beyond the gates of Jerusalem.
20 ¶ Go up to Lebanon, and cry; and lift up thy voice in Bashan, and cry from the passages: for all thy lovers are destroyed. 21 I spake unto thee in thy prosperity; but thou saidst, I will not hear. This hath been thy manner from thy youth, that thou obeyedst not my voice. 22 The wind shall eat up all thy pastors, and thy lovers shall go into captivity: surely then shalt thou be ashamed and confounded for all thy wickedness. 23 O inhabitant of Lebanon, that makest thy nest in the cedars, how gracious shalt thou be when pangs come upon thee, the pain as of a woman in travail! 24 As I live, saith the LORD, though Coniah the son of Jehoiakim king of Judah were the signet upon my right hand, yet would I pluck thee thence; 25 And I will give thee into the hand of them that seek thy life, and into the hand of them whose face thou fearest, even into the hand of Nebuchadrezzar king of Babylon, and into the hand of the Chaldeans. 26 And I will cast thee out, and thy mother that bare thee, into another country, where ye were not born; and there shall ye die. 27 But to the land whereunto they desire to return, thither shall they not return. 28 Is this man Coniah a despised broken idol? is he a vessel wherein is no pleasure? wherefore are they cast out, he and his seed, and are cast into a land which they know not? 29 O earth, earth, earth, hear the word of the LORD. 30 Thus saith the LORD, Write ye this man childless, a man that shall not prosper in his days: for no man of his seed shall prosper, sitting upon the throne of David, and ruling any more in Judah.
