1 No kurienes kari, no kurienes cīņas jūsu starpā? Vai ne no turienes, no kārībām, kas cīnās jūsu locekļos?
2 Jūs iekārojat, un jums nav; jūs slepkavojat un skaužat un nevarat iegūt; jūs cīnāties un karojat. Jums nav, tāpēc ka jūs nelūdzat Dievu.
3 Jūs lūdzat un nedabūjat, tāpēc ka ar ļaunām sirdim lūdzat, lai to šķiestu savās kārībās.
4 Laulības pārkāpēju cilts, vai jūs nezināt, ka šīs pasaules draudzība ir Dieva ienaidība? Kas nu gribētu būt pasaules draugs, tas nostājas par Dieva ienaidnieku.
5 Jeb vai jums šķiet, ka raksti velti saka: „Uz skaudību nesas tas gars, ko viņš mūsos licis?“
6 Toties viņš dod lielāku žēlastību; tādēļ raksti saka: „Dievs stājas pretim lepniem, bet pazemīgiem dod žēlastību.“
7 Tad nu padodieties Dievam, stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums;
8 Tuvojieties Dievam, tad viņš tuvosies jums. Šķīstījiet rokas, grēcinieki, un skaidrojiet, šaubīgie, sirdis!
9 Esiet nelaimīgi un gaudieties un raudiet, jūsu smiekli lai top pārvērsti vaidos un jūsu prieks skumjās.
10 Zemojieties tā Kunga priekšā, tad viņš jūs paaugstinās.
11 Neaprunājiet, brāli, cits citu; kas savu brāli aprunā vai brāli tiesā, aprunā likumu un tiesā likumu; bet ja tu likumu tiesā, tad tu neesi likuma darītājs, bet soģis.
12 Viens ir likumdevējs un soģis, kas var glābt un pazudināt; bet kas tu tāds esi, kas tu tiesā savu tuvāku?
13 Nu tad jūs, kas sakāt: „Šodien vai rītu mēs dosimies uz to un to pilsētu un pavadīsim tur gadu un tirgosimies un gūsim peļņu,“
14 Jūs taču nezināt, kāda jūsu dzīve ir ritu; jo tā ir tvaiks, kas uz īsu bridi ir redzams un tad izgaist,
15 Kur jums būtu jāsaka: „Ja tas Kungs tā gribēs, mēs dzīvosim un darīsim to un to.“
16 Bet tagad jūs lielāties savā augstprātībā; katra tāda lielība ir ļauna.
17 Tad nu kas zina labu darīt un to nedara, tam tas ir par grēku.
1 From whence come wars and fightings among you? come they not hence, even of your lusts that war in your members? 2 Ye lust, and have not: ye kill, and desire to have, and cannot obtain: ye fight and war, yet ye have not, because ye ask not. 3 Ye ask, and receive not, because ye ask amiss, that ye may consume it upon your lusts. 4 Ye adulterers and adulteresses, know ye not that the friendship of the world is enmity with God? whosoever therefore will be a friend of the world is the enemy of God. 5 Do ye think that the scripture saith in vain, The spirit that dwelleth in us lusteth to envy? 6 But he giveth more grace. Wherefore he saith, God resisteth the proud, but giveth grace unto the humble. 7 Submit yourselves therefore to God. Resist the devil, and he will flee from you. 8 Draw nigh to God, and he will draw nigh to you. Cleanse your hands, ye sinners; and purify your hearts, ye double minded. 9 Be afflicted, and mourn, and weep: let your laughter be turned to mourning, and your joy to heaviness. 10 Humble yourselves in the sight of the Lord, and he shall lift you up. 11 Speak not evil one of another, brethren. He that speaketh evil of his brother, and judgeth his brother, speaketh evil of the law, and judgeth the law: but if thou judge the law, thou art not a doer of the law, but a judge. 12 There is one lawgiver, who is able to save and to destroy: who art thou that judgest another?
13 Go to now, ye that say, To day or to morrow we will go into such a city, and continue there a year, and buy and sell, and get gain: 14 Whereas ye know not what shall be on the morrow. For what is your life? It is even a vapour, that appeareth for a little time, and then vanisheth away. 15 For that ye ought to say, If the Lord will, we shall live, and do this, or that. 16 But now ye rejoice in your boastings: all such rejoicing is evil. 17 Therefore to him that knoweth to do good, and doeth it not, to him it is sin.
