1 Celies, topi apgaismota! Jo tava gaisma nāk, un tā Kunga godība uzlec pār tevi.
2 Tik tiešām, tumsība apklāj zemi un dziļa krēsla tautas, bet pār tevi uzlec kā saule tas Kungs, un Viņa godība parādās pār tevi.
3 Tautas staigās tavā gaismā un ķēniņi tai spožumā, kas uzlēcis pār tevi.
4 Pacel savas acis un skaties visapkārt! Tie visi ir sapulcējušies un nāk pie tevis, tavi dēli nāk no tālienes, un tavas meitas uz rokām atnestas.
5 Kad tu to redzēsi, tad tu starosi priekā, un tava sirds iedrebēsies un atvērsies, jo jūjras bagātības virzīsies šurp pie tevis un tautu mantas ieplūdīs tevī.
6 Kamieļu jūklis apklās tevi, jaunie kamieļi no Midianas un Ēfas, visi tie nāks no Sabas, tie atnesīs zeltu un vīrāku un teiks tā Kunga slavu.
7 Visi Kedaras ganāmie pulki pulcēsies tevī, Nebajota auni būs tavā rīcībā, Man par patiku tos nesīs uz mana altāra, un Es padarišu savu spožuma pilno namu vēl vairāk mirdzošu.
8 Kas tie tādi, kas skrien kā padebeši un lido kā baloži virzienā uz savām ligzdām?
9 Mani gaida jūras salas, un Taršišas kuģi iet pa priekšu, lai atvestu tavus bērnus no tālienes, tāpat vinu zeltu un sudrabu, kas domāts tā Kunga, tava Dieva, vārdam un Israēla Svētajam, jo Viņš tevi cēlis augstā godā.
10 Sveši ļaudis cels tavus mūrus, un viņu ķēniņi tev kalpos, jo savās dusmās Es tevi gan situ, bet savā labprātībā Es par tevi apžēlojos.
11 Tavi vārti būs vienmēr atvērti, tie dienu un nakti netiks aizslēgti, lai ielaistu tautu mantas un tautu ķēniņus, ko pie tevis atvedīs.
12 Jo visas tautas un valstis, kas tev negrib kalpot, ies bojā, un pagānu tautas tiks pavisam iznīcinātas.
13 Libanona godība nāks pie tevis, —ciprese, kļava un egle visas kopā, lai pušķotu mana svētuma vietu: Es pagodināšu to vietu, kur dus manas kājas.
14 Tavu agrāko spaidītāju dēli nāks pazemīgi pie tevis, un visi tavi nopēlēji zemosies tev pie kājām un sauks tevi par tā Kunga pilsētu, par Israēla Svētā Ciānu.
15 Tādēļ kur tu biji atstāta un ienīsta un neviens tevi neapmeklēja, Es tevi izveidošu par mūžīgu greznumu, par prieku nākošām paaudzēm.
16 Un tu zīdīsi tautu pienu, tu mielosies pie ķēniņu krūtīm un atzīsi, ka Es tas Kungs esmu tavs glābējs un pestītājs, Jēkaba varenais.
17 Vaj-a vietā Es pagādāšu zeltu, dzelzs vietā sudrabu, koku vietā vāpi un akmeņu vietā dzelzi. Un par tavu augstāko priekšniecību Es padarīšu mieru un par tavu augstāko valdinieci taisnību.
18 Turpmāk nedzirdēs vairs tavā zemē par varmācību, par sagraušanu un postīšanu tavās robežās, bet tu sauksi savus mūrus par savu pestīšanu un savus vārtus par savu slavu.
19 Saule tev vairs nebūs par gaismu dienā un mēness par spīdekli naktī. Tas Kungs būs tava mūžīgā gaisma un tavs Dievs tavs brīnišķīgais greznums.
20 Tava saule vairs nenoies, un tavs mēness nezaudēs savu spožumu, jo tas Kungs būs tava mūžīgā gaisma, un tavām skumju dienām būs gals.
21 Tad tava tauta sastāvēs tikai no taisnajiem; viņiem zeme mūžīgi piederēs kā manam dēstījumam, kā manu roku darbam Man par pagodinājumu.
22 Mazākais kjūs par tūkstoti, un sīkākais par varenu tautu. Es tas Kungs to esmu solījis un savā laikā to steidzīgi izpildīšu.
1 Arise, shine; for thy light is come, and the glory of the LORD is risen upon thee. 2 For, behold, the darkness shall cover the earth, and gross darkness the people: but the LORD shall arise upon thee, and his glory shall be seen upon thee. 3 And the Gentiles shall come to thy light, and kings to the brightness of thy rising. 4 Lift up thine eyes round about, and see: all they gather themselves together, they come to thee: thy sons shall come from far, and thy daughters shall be nursed at thy side. 5 Then thou shalt see, and flow together, and thine heart shall fear, and be enlarged; because the abundance of the sea shall be converted unto thee, the forces of the Gentiles shall come unto thee. 6 The multitude of camels shall cover thee, the dromedaries of Midian and Ephah; all they from Sheba shall come: they shall bring gold and incense; and they shall shew forth the praises of the LORD. 7 All the flocks of Kedar shall be gathered together unto thee, the rams of Nebaioth shall minister unto thee: they shall come up with acceptance on mine altar, and I will glorify the house of my glory. 8 Who are these that fly as a cloud, and as the doves to their windows?
9 Surely the isles shall wait for me, and the ships of Tarshish first, to bring thy sons from far, their silver and their gold with them, unto the name of the LORD thy God, and to the Holy One of Israel, because he hath glorified thee. 10 And the sons of strangers shall build up thy walls, and their kings shall minister unto thee: for in my wrath I smote thee, but in my favour have I had mercy on thee. 11 Therefore thy gates shall be open continually; they shall not be shut day nor night; that men may bring unto thee the forces of the Gentiles, and that their kings may be brought. 12 For the nation and kingdom that will not serve thee shall perish; yea, those nations shall be utterly wasted. 13 The glory of Lebanon shall come unto thee, the fir tree, the pine tree, and the box together, to beautify the place of my sanctuary; and I will make the place of my feet glorious. 14 The sons also of them that afflicted thee shall come bending unto thee; and all they that despised thee shall bow themselves down at the soles of thy feet; and they shall call thee, The city of the LORD, The Zion of the Holy One of Israel.
15 Whereas thou hast been forsaken and hated, so that no man went through thee , I will make thee an eternal excellency, a joy of many generations. 16 Thou shalt also suck the milk of the Gentiles, and shalt suck the breast of kings: and thou shalt know that I the LORD am thy Saviour and thy Redeemer, the mighty One of Jacob. 17 For brass I will bring gold, and for iron I will bring silver, and for wood brass, and for stones iron: I will also make thy officers peace, and thine exactors righteousness. 18 Violence shall no more be heard in thy land, wasting nor destruction within thy borders; but thou shalt call thy walls Salvation, and thy gates Praise. 19 The sun shall be no more thy light by day; neither for brightness shall the moon give light unto thee: but the LORD shall be unto thee an everlasting light, and thy God thy glory. 20 Thy sun shall no more go down; neither shall thy moon withdraw itself: for the LORD shall be thine everlasting light, and the days of thy mourning shall be ended. 21 Thy people also shall be all righteous: they shall inherit the land for ever, the branch of my planting, the work of my hands, that I may be glorified. 22 A little one shall become a thousand, and a small one a strong nation: I the LORD will hasten it in his time.
