1 Izsacījums par Damasku: Redzi, Damaska vairs nebūs pilsēta, tā būs sabrukušu drupu kaudze!
2 Arojiešu pilsētas būs atstātas ļaužu pamestas ganāmiem pulkiem par mitekli; tie tur mitīs un ganīsies netraucēti.
3 Beigas ir Ēfraima spēcīgajai atbalsta vietai un Damaskas ķēniņa valstij, un siriešu pārpalikums līdzināsies godībā Israēla bērnu dēliem, —saka tas Kungs Cebaots.
4 Notiks tanī dienā, ka Jēkaba godība izplēnēs un viņa treknā mksa nonīks.
5 Un būs tā, kā kad pļāvējs satver labības stiebrus un viņa roka nogriež vārpas, vai arī it kā kāds lasītu pāri palikušās vārpas Refaima ielejā.
6 Un tur kaut kas paglābtos vēl otrējam ievākumam, kā eļļas kokā, kad to nokrata, paliek vēl divi trīs olīvu ogas augšā pašā galotnē, četras vai piecas ogas koka zaros, —saka tas Kungs, Israēla Dievs.
7 Tanī dienā cilvēki raudzīsies uz savu Radītāju, viņu skati būs vērsti uz Israēla Svēto.
8 Tie neskatīsies vairs uz altāriem, kas viņu pašu roku darbs, un neraudzīsies uz elku tēliem, ašērām un saules stabiem, ko viņu pašu pirksti darinājuši.
9 Tanī dienā viņu stiprās pilsētas būs kā mežā un kalnos pamestas mītnes, ko tie aiz bailēm no Israēla bērniem kādreiz bija atstājuši, un tur būs postā pamests tukšums.
10 Jo tu esi aizmirsis Dievu, savu Pestitāju, un neesi domājis par sava patvēruma klinti. Tādēļ tu gan ierīko jaukus dārzus un apstādi tos ar ārzemju vīna kokiem ar vijīgām vītnēm;
11 Tu liec tām dzīt atvases jau tai pašā dienā, kad tu tās stādīji, un liec taviem dēstiem jau nākamā rītā ziedēt, bet tomēr visa raža iznīks bēdu, rūpju un nedziedināmo sāpju laikā.
12 Vai, kāds ļaužu valodu troksnis, tie krāc kā jūra! Kāda tautu dunoņa, tās sacēlušās kā varenu ūdeņu viļņi!
13 Tautas krāc kā lieli ūdeņi, bet Viņš apsauc tās, un tās aizklīst kā pelus vējā uz kalniem un kā putekļi aukā.
14 Vakarā uznāk bailes, un pirms aust rīts, to vairs nav. Tāda ir mūsu laupītāju alga, un tāds mūsu postītāju liktenis!
1 The burden of Damascus. Behold, Damascus is taken away from being a city, and it shall be a ruinous heap. 2 The cities of Aroer are forsaken: they shall be for flocks, which shall lie down, and none shall make them afraid. 3 The fortress also shall cease from Ephraim, and the kingdom from Damascus, and the remnant of Syria: they shall be as the glory of the children of Israel, saith the LORD of hosts. 4 And in that day it shall come to pass, that the glory of Jacob shall be made thin, and the fatness of his flesh shall wax lean. 5 And it shall be as when the harvestman gathereth the corn, and reapeth the ears with his arm; and it shall be as he that gathereth ears in the valley of Rephaim.
6 ¶ Yet gleaning grapes shall be left in it, as the shaking of an olive tree, two or three berries in the top of the uppermost bough, four or five in the outmost fruitful branches thereof, saith the LORD God of Israel. 7 At that day shall a man look to his Maker, and his eyes shall have respect to the Holy One of Israel. 8 And he shall not look to the altars, the work of his hands, neither shall respect that which his fingers have made, either the groves, or the images.
9 ¶ In that day shall his strong cities be as a forsaken bough, and an uppermost branch, which they left because of the children of Israel: and there shall be desolation. 10 Because thou hast forgotten the God of thy salvation, and hast not been mindful of the rock of thy strength, therefore shalt thou plant pleasant plants, and shalt set it with strange slips: 11 In the day shalt thou make thy plant to grow, and in the morning shalt thou make thy seed to flourish: but the harvest shall be a heap in the day of grief and of desperate sorrow.
12 ¶ Woe to the multitude of many people, which make a noise like the noise of the seas; and to the rushing of nations, that make a rushing like the rushing of mighty waters! 13 The nations shall rush like the rushing of many waters: but God shall rebuke them, and they shall flee far off, and shall be chased as the chaff of the mountains before the wind, and like a rolling thing before the whirlwind. 14 And behold at eveningtide trouble; and before the morning he is not. This is the portion of them that spoil us, and the lot of them that rob us.
