1 Nepriecājies, Israēl, un nedaudzini pats sevi kā pagāni, jo tu esi atkritis no sava Dieva un tu centies saņemt netiklības algu par savu neuzticību, lai tev visi kloni būtu pilni labības.
2 Bet tieši tādēļ klons un vīna spaidi tevi neuzturēs, un neraudzēta vīna tev pietrūks.
3 Tavi ļaudis nepaliks tā Kunga zemē, bet Efraims būs spiests doties atkal uz Ēģipti un baudīt Asirijā nešķīstu labību.
4 Tur viņiem nebūs pa spēkam ziedot tam Kungam nedz vīnu, nedz arī darīt ko citu, kas Viņam patiktu. Viņu ziedojumi būs līdzīgi apbēdināto sēru maizei, no kuras kļūst nešķīsti visi, kas no tās ēd, jo šī maize apbēdinātiem jāēd vieniem pašiem par sevi atsevišķi un to nebūs nest tā Kunga namā.
5 Ko tad jūs darīsit dažādos gadskārtējos svētkos un tā Kunga svētku dienā?
6 Jo redzi, posta dēļ viņu dzīves un dvēseles pamatu satricinātāju priekšā viņiem jādodas projām. Ēģipte viņus savāks vienkopus, un Mofa būs viņu kapa vieta. Kur tagad atrodas viņu dārgumi viņu mīļo sudraba elku dievu veidā, tur augs nātras; ērkšķi un dadži pārklās viņu mājokļus.
7 Ir klāt pienākušas piemeklēšanas dienas, tuvojas atmaksas dienas: zinait to, Israēla ļaudis! Bet zini arī, ka pravieši tagad patiesībā ir vientiesīgi neziņi un apgarotie cīnītāji ir galīgi zaudējuši prātu—tavu daudzo pārkāpuma un no-ziegumu, kā ari izplatītās tev pašam naidīgās elka dievības dēļ.
8 Tie, kas stāv nomodā pār Ēfraimu, agrāk turējās pie mana Dieva; tagad Efraims uz Viņu raugās ar neuzticību. Pravietim draud slazdu valgi visos viņa ceļos, viņš sajūt naidu pret sevi pat tieši Dieva namā, un šos valgus izliek, it kā par praviešiem izlikdamies, tagadējie Ēfraima sargātāji ar ļauno savā pašu dievnamā piekopjamo elka dievību.
9 Viņi pārmērīgi dziļi sabojājuši paši sevi un iestiguši lielā postā kā citkārt Gibejas dienās; tāpēc Viņš pieminēs vinu noziegumus un piemeklēs viņos viņu grēkus!
10 Es atradu kādreiz Israēlu kā vīnogas tuksnesī un redzēju jūsu tēvus kā agrīnus vīģes koka augļus. Bet pēc tam viņi pieslējās Baālam-Peoram un zvērēja uzticību kauna pilnajam elkam un kļuva tik pat riebīgi kā viņu iemīļotais elka dievs.
11 Tāpēc Ēfraima godībai būs izgaist kā putnam; viņa ļaudīm nebūs turpmāk vairs ne dzimšanu, ne grūtniecības gadījumu, ne apaugļošanās!
12 Ja viņi ari censtos uzaudzināt savus bērnus, Es viņus atstāšu tomēr bez bērniem, lai nebūtu vairs cilvēku. Un lielas bēdas viņus nomāks pašas par sevi, kad Es atteikšos no viņiem!
13 Efraims, kā Es viņu savā garā skatu, ir labi iedēstīts, kopts un skaists kā Tira un tomēr būs spiests savus bērnus nodot slepkavas rokās.
14 Dodi viņiem, Kungs! —Bet ko Tu viņiem īsti lai dotu? —Dodi viņiem neauglīgas mātes miesas, savītušas un izsīkušas krūtis!
15 Visa viņu ļaunprātība saistās ar Gilgalu. Tur Es sāku viņus ienīst, un viņu ļauno darbu dēļ Es viņus izmetīšu no sava nama un neparādīšu viņiem turpmāk nemaz vairs mīlestības; visi viņu valdītāji ir atkritēji!
16 Efraims ir sagrauts un tārpu saēsts; viņa sakne ir sakaltusi, tas nevar nest augļus, un ja viņiem arī piedzimtu bērni, Es nogalināšu šos viņu miesas mīļotos augļus.
17 Mans Dievs viņus atmetīs, jo viņi Viņam nav bijuši paklausīgi. Tā viņi klejos, bez miera maldīdamies tautu starpā.
1 Rejoice not, O Israel, for joy, as other people: for thou hast gone a whoring from thy God, thou hast loved a reward upon every cornfloor. 2 The floor and the winepress shall not feed them, and the new wine shall fail in her. 3 They shall not dwell in the LORD’s land; but Ephraim shall return to Egypt, and they shall eat unclean things in Assyria. 4 They shall not offer wine offerings to the LORD, neither shall they be pleasing unto him: their sacrifices shall be unto them as the bread of mourners; all that eat thereof shall be polluted: for their bread for their soul shall not come into the house of the LORD. 5 What will ye do in the solemn day, and in the day of the feast of the LORD? 6 For, lo, they are gone because of destruction: Egypt shall gather them up, Memphis shall bury them: the pleasant places for their silver, nettles shall possess them: thorns shall be in their tabernacles.
7 The days of visitation are come, the days of recompence are come; Israel shall know it: the prophet is a fool, the spiritual man is mad, for the multitude of thine iniquity, and the great hatred. 8 The watchman of Ephraim was with my God: but the prophet is a snare of a fowler in all his ways, and hatred in the house of his God. 9 They have deeply corrupted themselves , as in the days of Gibeah: therefore he will remember their iniquity, he will visit their sins. 10 I found Israel like grapes in the wilderness; I saw your fathers as the firstripe in the fig tree at her first time: but they went to Baal-peor, and separated themselves unto that shame; and their abominations were according as they loved.
11 As for Ephraim, their glory shall fly away like a bird, from the birth, and from the womb, and from the conception. 12 Though they bring up their children, yet will I bereave them, that there shall not be a man left: yea, woe also to them when I depart from them! 13 Ephraim, as I saw Tyrus, is planted in a pleasant place: but Ephraim shall bring forth his children to the murderer. 14 Give them, O LORD: what wilt thou give? give them a miscarrying womb and dry breasts. 15 All their wickedness is in Gilgal: for there I hated them: for the wickedness of their doings I will drive them out of mine house, I will love them no more: all their princes are revolters. 16 Ephraim is smitten, their root is dried up, they shall bear no fruit: yea, though they bring forth, yet will I slay even the beloved fruit of their womb. 17 My God will cast them away, because they did not hearken unto him: and they shall be wanderers among the nations.
