1 Klausaities tad nu šo, priesteri, un ievēro to labi tu, Israēla nams, un uzklausi to uzmanīgi tu, ķēniņa nams! Sods sagaida jūs, jo jūs esat kļuvuši par slazda valgu Micpas kalnā un par izplēstu ķērēju tīklu Tabora kalnā.
2 Jūs esat kļuvuši savā izlaidībā par dziļu ķeramo bedri Sitimā. Bet Es kļūšu viņiem visiem par pārmācības rīksti!
3 Es labi pazīstu Efraimu, un ari Israēls nav apslēpts manā priekšā; Es tātad zinu, ka Efraims uzvedas netikli un Israēls kļuvis nešķīsts.
4 Viņi nebūt nedomā par to, lai atgrieztos pie sava Dieva, jo viņu sirdi mājo nešķīstības un netiklības gars un viņi nepazīst un neatzīst to Kungu.
5 Israēla augstprātības gars nodod skaidru liecību pret viņiem. Tādēļ abi, Israēls un Efraims, kritīs savu noziegumu dēļ; ar viņiem kopā kritīs arī Jūda.
6 Viņi nāks tad ar savām avīm un ar saviem vēršiem meklēt to Kungu, bet neatradis Viņu, jo Viņš pa to laiku ir novērsies no viņiem.
7 Viņi nonievā to Kungu un dzemdina svešus bērnus; tādēļ arī jaunais mēness ar tam veltītiem upuru svētkiem viņus aprīs līdz ar viņu mantojumu daļu.
8 Bazūnējiet ar trauksmes bazūnēm Gibejā, pūtiet taures Rāmā! Un sauciet kafa trauksmē Bet-Avenā: „Mčs tev sekosim, Benjamīn!“
9 Tiešām, Efraims kļūs par neauglīgu kailatne, —dienā, kad Es viņus sodīšu. Pat to Es jau sen savā uzticībā esmu biedinājis Israēla ciltis!
10 Jūdas lielkungi ir kļuvuši līdzīgi ļaunprātīgiem robežu zīmju pārstatītājiem; tāpēc Es izliešu pār tiem savas dusmas kā ūdeni.
11 Efraims ir pakļauts varmācībai un tiek smagi spaidīts; tas viņam tā pēc taisnības, jo viņš pasācis sekot elka dievu nīcīgiem likumiem.
12 Es esmu Efraimam kā kode un Jūdas namam kā grauzējs ķirmis.
13 Kad nu Ēfraims sajuta savu kaiti un Jūda savu strutojošo brūci, tad Ēfraims griezās pie Asirijas un sūtīja sūtņus pie Jareba; bet viņš jau nevar jums ne vispār palīdzēt nedz arī dziedināt jūsu strutojošās brūces.
14 Jo, tiešām, Es nostājos pret Efraimu kā lauva un pret Jūdas namu kā jauns lauva. Es, jā tiešām, Es saplosu viņus un aizeju, Es aiznesu viņus, un viņiem nav nekāda glābēja.
15 Es aiziešu atkal atpakaļ savā vietā, kamēr viņi atzīs savus pārkāpumus un meklēs manu vaigu. Kad viņiem klāsies ļauni, viņi meklēs Mani un sacīs:
1 Hear ye this, O priests; and hearken, ye house of Israel; and give ye ear, O house of the king; for judgment is toward you, because ye have been a snare on Mizpah, and a net spread upon Tabor. 2 And the revolters are profound to make slaughter, though I have been a rebuker of them all. 3 I know Ephraim, and Israel is not hid from me: for now, O Ephraim, thou committest whoredom, and Israel is defiled. 4 They will not frame their doings to turn unto their God: for the spirit of whoredoms is in the midst of them, and they have not known the LORD. 5 And the pride of Israel doth testify to his face: therefore shall Israel and Ephraim fall in their iniquity; Judah also shall fall with them. 6 They shall go with their flocks and with their herds to seek the LORD; but they shall not find him; he hath withdrawn himself from them. 7 They have dealt treacherously against the LORD: for they have begotten strange children: now shall a month devour them with their portions.
8 Blow ye the cornet in Gibeah, and the trumpet in Ramah: cry aloud at Beth-aven, after thee, O Benjamin. 9 Ephraim shall be desolate in the day of rebuke: among the tribes of Israel have I made known that which shall surely be. 10 The princes of Judah were like them that remove the bound: therefore I will pour out my wrath upon them like water. 11 Ephraim is oppressed and broken in judgment, because he willingly walked after the commandment. 12 Therefore will I be unto Ephraim as a moth, and to the house of Judah as rottenness. 13 When Ephraim saw his sickness, and Judah saw his wound, then went Ephraim to the Assyrian, and sent to king Jareb: yet could he not heal you, nor cure you of your wound. 14 For I will be unto Ephraim as a lion, and as a young lion to the house of Judah: I, even I, will tear and go away; I will take away, and none shall rescue him .
15 ¶ I will go and return to my place, till they acknowledge their offence, and seek my face: in their affliction they will seek me early.
