1 Un tālāk tā Kunga vārds ienāca manā garā, man sacīdams:
2 „Cilvēka bērns! Griez savu skatu pret Israēla kalniem un sludini par tiem
3 Un saki: Jūs Israēla kalni, klausaities Dieva tā Kunga vārdu! Tā saka Dievs tas Kungs kalniem, pakalniem, strautiem un ielejām: Redzi, Es likšu nākt pār jums zobenam un iznīcināšu jūsu elku altārus kalnu augstienēs.
4 Jūsu altāj-us nopostīs un jūsu saules stabus sagraus; jūsu nokautos Es nometīšu jūsu dievekļu priekšā.
5 Israēla bērnu līkus Es nometīšu viņu dievekļu priekšā un izkaisīšu jūsu kaulus ap jūsu altāriem.
6 Visur, kur jūs dzīvojat, sagraus ciemus un pilsētas, nopostīs augstieņu upuru vietas, jūsu altāri būs atstāti un izpostīti, jūsu dievekļu tēli sasisti un izdeldēti, jūsu saules stabi apgāzti un jūsu roku darinājumi iznīcināti.
7 Nokautie gulēs jūsu vidū, lai jūs atzīstat: Es esmu tas Kungs.
8 Bet dažus no jums Es pasaudzēšu, kas, no zobena izglābti, dzīvos pagānu tautu starpā, starp kurām Es jūs izklīdināšu.
9 Šie jūsu pārpalicēji, kas aizvesti gūstā, Mani pieminēs tur pagānu starpā, kad Es būšu salauzis viņu sirdi, kas neuzticībā bija atkāpusies no Manis, un pārveidojis viņu acis, kas kā uz mīļākajiem raudzījās uz viņu elkiem. Tad tiem pašiem riebsies tas ļaunums, ko tie nodarījuši ar visām savām nelietībām un negantībām,
10 Un tie atzīs, ka Es, tas Kungs, ne bez iemesla un ne par velti tiem piedraudēju ar tādu nelaimi.“
11 Tā saka Dievs tas Kungs: „Sasit savas rokas kopā un piesit kāju pie zemes un sauc: Lāsts! par visām ļaunām Israēla nama negantībām, kuru dēļ tie aizies bojā no zobena, bada un mēra.
12 Kas mīt tālumā, tas mirs ar mēri, kas tuvumā, tas kritīs no zobena, un kas vēl palicis pāri un izglābies, aiziedams ar dzīvību, tas nomirs badā. Tā Es izpaudīšu pilnā mērā viņu vidū savu bardzību.
13 Tad jūs atzīsit, ka Es esmu tas Kungs, kad viņu nokautie gulēs viņu elku vidū ap viņu altāriem uz visiem augstiem pakalniem un kalnu galiem, zem visiem zaļiem kokiem un visiem kupliem ozoliem tais vietās, kur tie veltījuši saviem elkiem saldu upuru smaržu.
14 Es izstiepšu savu roku pret tiem un padarīšu zemi par tuksnesi un mežainu čūkslienu no tuksneša līdz Riblai, visur, kur tie dzīvo, lai tie atzīst, ka Es esmu tas Kungs.“
1 And the word of the LORD came unto me, saying, 2 Son of man, set thy face toward the mountains of Israel, and prophesy against them, 3 And say, Ye mountains of Israel, hear the word of the Lord GOD; Thus saith the Lord GOD to the mountains, and to the hills, to the rivers, and to the valleys; Behold, I, even I, will bring a sword upon you, and I will destroy your high places. 4 And your altars shall be desolate, and your images shall be broken: and I will cast down your slain men before your idols. 5 And I will lay the dead carcases of the children of Israel before their idols; and I will scatter your bones round about your altars. 6 In all your dwellingplaces the cities shall be laid waste, and the high places shall be desolate; that your altars may be laid waste and made desolate, and your idols may be broken and cease, and your images may be cut down, and your works may be abolished. 7 And the slain shall fall in the midst of you, and ye shall know that I am the LORD.
8 ¶ Yet will I leave a remnant, that ye may have some that shall escape the sword among the nations, when ye shall be scattered through the countries. 9 And they that escape of you shall remember me among the nations whither they shall be carried captives, because I am broken with their whorish heart, which hath departed from me, and with their eyes, which go a whoring after their idols: and they shall lothe themselves for the evils which they have committed in all their abominations. 10 And they shall know that I am the LORD, and that I have not said in vain that I would do this evil unto them.
11 ¶ Thus saith the Lord GOD; Smite with thine hand, and stamp with thy foot, and say, Alas for all the evil abominations of the house of Israel! for they shall fall by the sword, by the famine, and by the pestilence. 12 He that is far off shall die of the pestilence; and he that is near shall fall by the sword; and he that remaineth and is besieged shall die by the famine: thus will I accomplish my fury upon them. 13 Then shall ye know that I am the LORD, when their slain men shall be among their idols round about their altars, upon every high hill, in all the tops of the mountains, and under every green tree, and under every thick oak, the place where they did offer sweet savour to all their idols. 14 So will I stretch out my hand upon them, and make the land desolate, yea, more desolate than the wilderness toward Diblath, in all their habitations: and they shall know that I am the LORD.
