1 Un Dievs sacīja visus šos vārdus, teikdams:
2 „Es esmu tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no klaušu nama.
3 Tev nebūs citus dievus turēt manā priekšā.
4 Netaisi sev tēlus vai dievekļus nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes.
5 Nezemojies to priekšā un nekalpo tiem, jo Es tas Kungs, tavs Dievs, esmu taisnīgs Dievs, kas tēvu grēkus pie bērniem piemeklē līdz trešam un ceturtam augumam tiem, kas Mani ienīst,
6 Un dara žēlastību līdz tūkstošajam augumam tiem, kas Mani mīl un tur manus baušļus.
7 Tev nebūs tā Kunga, sava Dieva, vārdu nelietīgi valkāt, jo tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa vārdu nelietīgi valkā.
8 Piemini sabata dienu, ka tu to svētī.
9 Sešas dienas tev būs strādāt un padarīt visus savus darbus.
10 Bet septītajā dienā ir sabats, tā Kunga, tava Dieva, dusēšana, tad nebūs tev nekādu darbu darīt, nedz tev, nedz tavam dēlam, nedz tavai meitai, nedz tavam kalpam, nedz tavai kalponei, nedz tavam lopam, nedz tam svešniekam, kas ir tavos vārtos.
11 Jo sešās dienās ir tas Kungs radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tanīs atrodams, un septītajā dienā tas Kungs atdusējās; tāpēc tas Kungs svētīja sabata dienu, lai tā būtu svēta.
12 Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, ir tev devis.
13 Tev nebūs nokaut.
14 Tev nebūs laulību pārkāpt.
15 Tev nebūs zagt.
16 Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku.
17 Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu. Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi, nedz viņa vērsi, nedz viņa ēzeli, nedz ko citu, kas tavam tuvākam pieder.“
18 Kad visa tauta redzēja pērkonu, zibeņus un dzirdēja bazūņu skaņas un redzēja kalnu kūpam, tad tauta, to vērodama, bēga un nostājās iztālēm.
19 Un ļaudis sacīja Mozum: „Runā tu uz mums, mēs tev klausīsim, bet lai Dievs nerunā uz mums, citādi mēs mirsim.“
20 Tad Mozus sacīja tautai: „Nebīstaities, jo Dievs ir nācis, lai jūs pārbaudītu un lai jums būtu bijība Viņa priekšā, ka jūs negrēkotu.“
21 Un tauta stāvēja iztālēm, bet Mozus tuvojās tumšajiem mākoņiem, kups bija Dievs.
22 Un tas Kungs sacīja Mozum: „Saki tā Israēla ļaudīm: „Jūs paši esat redzējuši, ka Es no debesīm esmu runājis uz jums.
23 Neceliet Man blakus nedz sudraba dievekļus, nedz zelta dievekļus.
24 Celiet Man altāri no zemes un upurējiet uz tā savus dedzināmos upurus un savus pateicības upurus, savus sīklopus un savus liellopus; ikvienā vietā, kurā Es likšu pieminēt savu vārdu, tur Es nākšu pie tevis un tevi svētīšu.
25 Bet ja tu Man taisīsi akmens altāri, tad tu necel to no cirstiem akmeņiem, jo ar dzelzi strādājot, tu to apgāni.
26 Tev arī nav jākāpj pa kāpnēm uz manu altāri, ka, to darot, tā priekšā neatsedzas tavs kailums.“
1 And God spake all these words, saying, 2 I am the LORD thy God, which have brought thee out of the land of Egypt, out of the house of bondage. 3 Thou shalt have no other gods before me. 4 Thou shalt not make unto thee any graven image, or any likeness of any thing that is in heaven above, or that is in the earth beneath, or that is in the water under the earth: 5 Thou shalt not bow down thyself to them, nor serve them: for I the LORD thy God am a jealous God, visiting the iniquity of the fathers upon the children unto the third and fourth generation of them that hate me; 6 And shewing mercy unto thousands of them that love me, and keep my commandments. 7 Thou shalt not take the name of the LORD thy God in vain; for the LORD will not hold him guiltless that taketh his name in vain. 8 Remember the sabbath day, to keep it holy. 9 Six days shalt thou labour, and do all thy work: 10 But the seventh day is the sabbath of the LORD thy God: in it thou shalt not do any work, thou, nor thy son, nor thy daughter, thy manservant, nor thy maidservant, nor thy cattle, nor thy stranger that is within thy gates: 11 For in six days the LORD made heaven and earth, the sea, and all that in them is , and rested the seventh day: wherefore the LORD blessed the sabbath day, and hallowed it.
12 ¶ Honour thy father and thy mother: that thy days may be long upon the land which the LORD thy God giveth thee. 13 Thou shalt not kill. 14 Thou shalt not commit adultery. 15 Thou shalt not steal. 16 Thou shalt not bear false witness against thy neighbour. 17 Thou shalt not covet thy neighbour’s house, thou shalt not covet thy neighbour’s wife, nor his manservant, nor his maidservant, nor his ox, nor his ass, nor any thing that is thy neighbour’s.
18 ¶ And all the people saw the thunderings, and the lightnings, and the noise of the trumpet, and the mountain smoking: and when the people saw it , they removed, and stood afar off. 19 And they said unto Moses, Speak thou with us, and we will hear: but let not God speak with us, lest we die. 20 And Moses said unto the people, Fear not: for God is come to prove you, and that his fear may be before your faces, that ye sin not. 21 And the people stood afar off, and Moses drew near unto the thick darkness where God was .
22 ¶ And the LORD said unto Moses, Thus thou shalt say unto the children of Israel, Ye have seen that I have talked with you from heaven. 23 Ye shall not make with me gods of silver, neither shall ye make unto you gods of gold.
24 ¶ An altar of earth thou shalt make unto me, and shalt sacrifice thereon thy burnt offerings, and thy peace offerings, thy sheep, and thine oxen: in all places where I record my name I will come unto thee, and I will bless thee. 25 And if thou wilt make me an altar of stone, thou shalt not build it of hewn stone: for if thou lift up thy tool upon it, thou hast polluted it. 26 Neither shalt thou go up by steps unto mine altar, that thy nakedness be not discovered thereon.
