1 Tai pašā dienā ķēniņš Ahasvers atdāvināja ķēniņienei Esterei jūdu ienaidnieka Hamana namu. Un Mordochajam tika atjauts stāties ķēniņa priekšā, jo Estere bija izstāstījusi, kas viņš viņai bija.
2 Un ķēniņš novilka savu zīmoga gredzenu, ko viņš bija atņēmis Hamanam, un iedeva to Mordochajam. Un Estere iecēla Mordochaju par Hamana nama pārvaldnieku.
3 Tad Estere atkal runāja ar ķēniņu, krita viņam pie kājām, raudāja un lūdza viņu, lai viņš novērš agagieša Hamana ļaunprātību un viņa nodomu, ko viņš bija izdomājis pret jūdiem.
4 Un ķēniņš izstiepa zelta scepteri Esterei pretī, un Estere piecēlās un nostājās ķēniņa priekšā,
5 Un viņa sacīja: „Ja ķēniņam tas patīk, un ja es esmu atradusi žēlastību viņa priekšā, un ja šī lieta šķiet ķēņiņam taisna un es esmu patīkama viņa acīm, tad lai ar rakstītu rīkojumu tiktu atklāti pateikts, ka agagieša Hamana, Hammcdatas dēla, jaunos nolūkos piesūtītie rīkojumi, ar kufiem bija pavēlēts iznīcināt visos valsts apgabalos tur dzīvojošos jūdus, tiek tūliņ atsaukti un atcelti.
6 Jo kā gan es varētu noraudzīties nelaimē, kas stāv priekšā manai tautai, un kā gan lai es spētu noskatīties manu cilts brāļu bojā ejā!“
7 Tad ķēniņš Ahasvers sacīja ķēniņienei Esterei un jūdam Mordochajam; „Lūk, Hamana namu es esmu dāvinājis Esterei, un viņš pats ir pakārts, tādēļ ka viņš bija izstiepis savu roku pret jūdiem.
8 Un jūs drīkstat ķēniņa vārdā rakstīt par jūdiem, kā tas jums šķiet labāk, un drīkstat apzīmogot to ar ķēniņa zīmoga gredzenu, jo raksts, kas rakstīts ķēniņa vārdā un apzīmogots ar ķēniņa zīmoga gredzenu, nav atsaucams!“
9 Tad sapulcējās ķēniņa rakstveži trešajā mēnesī, kas ir sivana mēnesis, divdesmit trešajā dienā un rakstīja saskaņā ar visu, ko pavēlēja Mordochajs par jūdiem, ķēniņa vietniekiem, zemes pārvaldniekiem un zemju dižciltīgajiem no Indijas līdz Aitiopijai, simts divdesmit septiņām zemēm, katrai zemei tās rakstā un katrai tautai tās mēlē un arī jūdiem viņu rakstā un viņu mēlē.
10 Un rakstīja ķēniņa Ahasvera vārdā un apzīmogoja ar ķēniņa zīmoga gredzenu un vēstules izsūtīja ar steigļiem zirgos, kas jāja uz ķēniņa zirgu audzētavās izaudzētiem kumeļiem.
11 Ar šīm vēstulēm ķēniņš atļāva jūdiem katrā atsevišķā pilsētā sapulcēties un aizstāvēt savu dzīvību, iznīcinot, nokaujot un izdeldējot ikvienas tautas vai zemes bruņotu spēku, kas taisītos apdraudēt viņus, viņu bērnus un sievas kā arī izlaupīt šo ļaužu mantu un pie tam—
12 Vienā dienā visās ķēņiņa Ahasvera zemēs, proti, divpadsmitā mēneša, kas ir adara mēnesis, trīspadsmitajā dienā.
13 Noraksts no tā, kas rakstīts, bija jāizsludina kā pavēle katrā zemē, to darot zināmu visiem ļaudīm, lai jūdi varētu būt sagatavoti uz šo dienu un varētu atriebties saviem ienaidniekiem.
14 Pēc īpaša ķēniņa pamudinājuma nekavēties steigļi tad arī naski devās ceļā, jādami uz ķēniņa zigiem, ar ķēniņa pavēli; ari Sūsos tika izsludināta šī pavēle.
15 Un Mordochajs iznāca no ķēniņa pils purpurzilās baltās karaliskās drēbēs ar lielu zelta pieres sprādzi un purpursārtā smalka audekla mētelī; tad Sūsu pilsēta gavilēja un priecājās,
16 Jo jūdiem bija pienākušas laimes, prieka, līksmības un goda pilnas dienas.
17 Un ikvienā zemē un ikvienā pilsētā, kur vien nonāca ķēniņa vārds un viņa pavēle, jūdiem bija prieks un līksmība, dzīres un svētku dienas. Un daudzi no iezemiešiem uzdevās par jūdiem, jo viņiem bija uznākušas bailes no jūdiem.
1 On that day did the king Ahasuerus give the house of Haman the Jews’ enemy unto Esther the queen. And Mordecai came before the king; for Esther had told what he was unto her. 2 And the king took off his ring, which he had taken from Haman, and gave it unto Mordecai. And Esther set Mordecai over the house of Haman.
3 ¶ And Esther spake yet again before the king, and fell down at his feet, and besought him with tears to put away the mischief of Haman the Agagite, and his device that he had devised against the Jews. 4 Then the king held out the golden sceptre toward Esther. So Esther arose, and stood before the king, 5 And said, If it please the king, and if I have found favour in his sight, and the thing seem right before the king, and I be pleasing in his eyes, let it be written to reverse the letters devised by Haman the son of Hammedatha the Agagite, which he wrote to destroy the Jews which are in all the king’s provinces: 6 For how can I endure to see the evil that shall come unto my people? or how can I endure to see the destruction of my kindred?
7 ¶ Then the king Ahasuerus said unto Esther the queen and to Mordecai the Jew, Behold, I have given Esther the house of Haman, and him they have hanged upon the gallows, because he laid his hand upon the Jews. 8 Write ye also for the Jews, as it liketh you, in the king’s name, and seal it with the king’s ring: for the writing which is written in the king’s name, and sealed with the king’s ring, may no man reverse. 9 Then were the king’s scribes called at that time in the third month, that is , the month Sivan, on the three and twentieth day thereof; and it was written according to all that Mordecai commanded unto the Jews, and to the lieutenants, and the deputies and rulers of the provinces which are from India unto Ethiopia, an hundred twenty and seven provinces, unto every province according to the writing thereof, and unto every people after their language, and to the Jews according to their writing, and according to their language. 10 And he wrote in the king Ahasuerus’ name, and sealed it with the king’s ring, and sent letters by posts on horseback, and riders on mules, camels, and young dromedaries: 11 Wherein the king granted the Jews which were in every city to gather themselves together, and to stand for their life, to destroy, to slay, and to cause to perish, all the power of the people and province that would assault them, both little ones and women, and to take the spoil of them for a prey, 12 Upon one day in all the provinces of king Ahasuerus, namely , upon the thirteenth day of the twelfth month, which is the month Adar. 13 The copy of the writing for a commandment to be given in every province was published unto all people, and that the Jews should be ready against that day to avenge themselves on their enemies. 14 So the posts that rode upon mules and camels went out, being hastened and pressed on by the king’s commandment. And the decree was given at Shushan the palace.
15 ¶ And Mordecai went out from the presence of the king in royal apparel of blue and white, and with a great crown of gold, and with a garment of fine linen and purple: and the city of Shushan rejoiced and was glad. 16 The Jews had light, and gladness, and joy, and honour. 17 And in every province, and in every city, whithersoever the king’s commandment and his decree came, the Jews had joy and gladness, a feast and a good day. And many of the people of the land became Jews; for the fear of the Jews fell upon them.
