1 Ļauj savai maizei (t.i. savai naudai, savai bagātībai) braukt pār plašo jūru; pēc daudzām pagājušām dienām gan tu to atkal atdabūsi.
2 Tomēr sadali to pa septiņiem, pat astoņiem braucieniem, jo tu nezini, kas par nelaimi var notikt virs zemes.
3 Kad mākoņi ir lietus pilni, tad viņi liek ūdens straumēm izlīt pār zemi; un ja kāds gāžas uz dienvidiem vai uz ziemeļiem, tad tas arī paliek tajā vietā guļam, kur ir kritis.
4 Kas nepārtraukti novēro vēju, tas netiek pie sēšanas, un kas vienmēr raugās uz padebešiem, tas netiek pie ražas ievākšanas.
5 Gluži tāpat, kā tu nezini, kāds ceļš ir vējam, nedz arī, kā veidojas kauli grūtas sievas miesās, tikpat maz tu pazīsti Dieva rīcību, kā Viņš visas lietas veic.
6 No rīta sēj savu sēklu un neļauj mieru savai rokai līdz pat vakaram, jo tu nezini, kas izdosies, vai šis, vai tas, bet varbūt, ka izdodas arī abi vienlīdz labi.
7 Salda ir acij gaisma, un brīnumjauki ir sauli redzēt.
8 Ja cilvēks ari dzīvo ilgus gadus, lai viņš visus tos gadus nododas ari prie kiem, bet lai tomēr viņš domā ari par nebaltām dienām, ka tādu būs daudz; viss, kas nāk, ir niecības apdvests.
9 Priecājies, jaunekli, savā jaunībā, un lai tava sirds labi jūtas savās jaunības dienās; staigā tos ceļus, ko tava sirds kāro, un ej pakaļ tam, kas patīk tavām acīm; zini tomēr, ka Dievs par visu to prasīs no tevis nolēsumu!
10 Izmet skumjas no savas sirds un turi tālu nost no savas miesas ciešanas, jo jaunība un tumšās matu cirtas ātri zūd.
1 Cast thy bread upon the waters: for thou shalt find it after many days. 2 Give a portion to seven, and also to eight; for thou knowest not what evil shall be upon the earth. 3 If the clouds be full of rain, they empty themselves upon the earth: and if the tree fall toward the south, or toward the north, in the place where the tree falleth, there it shall be. 4 He that observeth the wind shall not sow; and he that regardeth the clouds shall not reap. 5 As thou knowest not what is the way of the spirit, nor how the bones do grow in the womb of her that is with child: even so thou knowest not the works of God who maketh all. 6 In the morning sow thy seed, and in the evening withhold not thine hand: for thou knowest not whether shall prosper, either this or that, or whether they both shall be alike good.
7 ¶ Truly the light is sweet, and a pleasant thing it is for the eyes to behold the sun: 8 But if a man live many years, and rejoice in them all; yet let him remember the days of darkness; for they shall be many. All that cometh is vanity.
9 ¶ Rejoice, O young man, in thy youth; and let thy heart cheer thee in the days of thy youth, and walk in the ways of thine heart, and in the sight of thine eyes: but know thou, that for all these things God will bring thee into judgment. 10 Therefore remove sorrow from thy heart, and put away evil from thy flesh: for childhood and youth are vanity.
