1 Tad Mozus devās no Moāba klajuma augšup Nebo kalnā, Pizgas kalnāja virsotnē, pretī Jērikai, un tas Kungs viņam rādīja visu Gileādas zemi līdz pat Dana novadiem,
2 Un visu Naftaļa, Efraima un Manases zemi un visu Jūdas zemi līdz pat vakara jūrai,
3 Ir Negebu , ir Jardānas ieleju un palmu pilsētas Jērikas dziļo leju, —visu apgabalu līdz Coārai.
4 Un tas Kungs sacīja viņam: „Ši ir tā zeme, ko Es esmu ar zvērestu apsolījis Ābrahāmam, Izākām un Jēkabam, teikdams: „Taviem pēcnācējiem Es to gribu dot!“ Es tev to esmu lids redzēt ar tavām acīm, bet tev nebūs iet pāri uz turieni!“
5 Tā nomira Mozus, tā Kunga kalps Moāba zemē pēc tā Kunga pavēles,
6 Un tas Kungs viņu apraka ielejā, Moāba zemē pretī Bet-Peoram; bet neviens nezina viņa kapa vietu līdz pat šai dienai.
7 Un Mozus bija simts divdesmit gadus vecs, kad viņš nomira; viņa acis nebija palikušas tumšas, un viņa dzīves spēks nebija zudis.
8 Un Israēla bērni apraudāja Mozu Moāba klajumos trīsdesmit dienas, tad raudu un sēru dienas Mozus dēļ beidzās.
9 Un Jozua, Nūna dēls, bija pilns gudrības gara, jo Mozus bija savas rokas cieši uzlicis uz viņu, un Israēla bērni viņam klausīja un darīja tā, kā tas Kungs Mozum to bija pavēlējis.
10 Bet Israēla necēlās neviens cits tāds pravietis kā Mozus, ko tas Kungs būtu atzinis vaigu vaigā.
11 Neradās arī neviena viņam līdzīga pēc tām zīmēm un brīnumiem, kuŗus tas Kungs viņam kā savam sūtnim Ēģiptē faraona un viņa kalpu un visas viņu zemes priekšā bija pavēlējis rādīt, un
12 Arī ne pēc varenā spēka izpaudumiem un visiem apbrīnojamiem Lieliem darbiem, ko Mozus bija veicis visa Israēla acu priekšā.
1 And Moses went up from the plains of Moab unto the mountain of Nebo, to the top of Pisgah, that is over against Jericho. And the LORD shewed him all the land of Gilead, unto Dan, 2 And all Naphtali, and the land of Ephraim, and Manasseh, and all the land of Judah, unto the utmost sea, 3 And the south, and the plain of the valley of Jericho, the city of palm trees, unto Zoar. 4 And the LORD said unto him, This is the land which I sware unto Abraham, unto Isaac, and unto Jacob, saying, I will give it unto thy seed: I have caused thee to see it with thine eyes, but thou shalt not go over thither.
5 ¶ So Moses the servant of the LORD died there in the land of Moab, according to the word of the LORD. 6 And he buried him in a valley in the land of Moab, over against Beth-peor: but no man knoweth of his sepulchre unto this day.
7 ¶ And Moses was an hundred and twenty years old when he died: his eye was not dim, nor his natural force abated.
8 ¶ And the children of Israel wept for Moses in the plains of Moab thirty days: so the days of weeping and mourning for Moses were ended.
9 ¶ And Joshua the son of Nun was full of the spirit of wisdom; for Moses had laid his hands upon him: and the children of Israel hearkened unto him, and did as the LORD commanded Moses.
10 ¶ And there arose not a prophet since in Israel like unto Moses, whom the LORD knew face to face, 11 In all the signs and the wonders, which the LORD sent him to do in the land of Egypt to Pharaoh, and to all his servants, and to all his land, 12 And in all that mighty hand, and in all the great terror which Moses shewed in the sight of all Israel.
