1 „Ja kāds vīrs ņem sievu un ar to iedodas laulībā, bet tad notiktu, ka tā neatrod vairs žēlastību viņa acīs, tādēļ ka tas atradis viņā kādu kauna lietu, tad lai viņš raksta tai šķiršanās grāmatu un iedod to viņai rokā un izraida viņu no sava nama.
2 Un tā lai atstāj viņa namu un kļūst citam vīram par sievu.
3 Bet ja ari šis otrs vīrs no tās novēršas un arī raksta viņai šķiršanās grāmatu, iedod to viņai rokā un izraida no sava nama, vai arī kad otrs vīrs mirst, kas bija viņu apņēmis par sievu,
4 Tad viņas pirmais virs, kas viņu bija izraidījis, nevar griezties atpakaļ un to ņemt, lai tā atkal kļūtu viņa sieva, pēc tam kad tā ir sevi padarījusi par nešķīstu, jo tā ir negantība tā Kunga priekšā, un tev nebūs ar grēkiem apklāt to zemi, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos par īpašumu.
5 Kad kāds vīrs ir apņēmis jaunu sievu, tad lai viņš neiet kajra pulkos, un viņam lai neuzliek nekādus darba pienākumus, bet viņš lai ir atbrīvots no visiem darbiem un lai paliek savā namā vienu gadu un iepriecina savu sievu, ko viņš ir apņēmis.
6 Neviens lai nepatur ķīlā roku dzirnavas vai arī virsējo dzirnu akmeni, jo tāds ir paturējis ķīlā dzīvību.
7 Ja kāds tiktu pienākts, kas zog cilvēku no savu brāļu Israēla bērnu vidus un to tur par vergu un pārdod, tad šis zaglis lai mirst, un tev būs iznīcināt ļaunumu no sava vidus!
8 Ievēro piesardzību saslimšanas gadījumos ar spitālību, ka tu visu ievēro un dari, ko priesteri, Ievīti, tev mācīs; kā es esmu tiem pavēlējis, tā jums arī tas ir jāievēro un jāizpilda.
9 Piemini, ko tas Kungs, tavs Dievs, ir darījis Mirjamai ceļā, kad jūs izgājāt no Ēģiptes!
10 Kad tu kaut ko aizdodi savam tuvākam uz parādu, tad tev nebūs iet viņa namā, lai ņemtu kādu ķīlu.
11 Bet tu paliec ārā stāvot, un lai tas vīrs, kuram tu uz parādu aizdodi, pats ieiet savā namā un iznes tev ārā ķīlu.
12 Taču ja viņš ir nabags, tad tev nebūs ar viņa ķīlu apgulties,
13 Bet katrā ziņā atdodi viņam ieķīlāto mantu, pirms saule noriet, lai tas apguldamies apsedzas ar savu mēteli un tevi svētī: tas tev būs par taisnību tā Kunga, tava Dieva, priekšā.
14 Neapspiedi bēdīgu nabaga algādzi, vai nu viņš ir no taviem ciltsbrāļiem, vai no taviem svešiniekiem, kas vien atrodas tavā zemē un tavos vārtos!
15 Vēl tanī pašā dienā dodi viņam viņa algu, iekāms vēl saule nav norie-tējusi, jo viņš ir nabags un viņa dvēsele gaida uz to; lai tad viņš nebrēc uz to Kungu par tevi, un tas lai tad tev nekļūst par grēku.
16 Tēviem nav jātiek nonāvētiem dēlu dēļ, un dēliem nebūs tikt nokautiem tēvu dēļ, bet ikviens pats lai mirst par saviem grēkiem!
17 Nepārgrozi svešinieka un bāreņa tiesu un neņem ķīlā atraitnes drēbes.
18 Piemini, ka tu esi bijis kalps Ēģiptē, Un ka tas Kungs, tavs Dievs, ir tevi no turienes atpestījis; tādēļ es tev pavēlu to pildīt.
19 Kad tu labību pļausi savā tīrumā un aizmirsīsi kūlīti tīrumā, tad tev nebūs atgriezties, lai to paņemtu, bet lai tas paliek svešiniekam, bārenim un atraitnei, lai tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētī visos tavos pasākumos.
20 Kad tu savu olīvu koku nopuri-nāsi, tad tev nav zari otrreiz jāpārlūko, lai tas paliek svešiniekam, bārenim un atraitnei.
21 Un kad tu lasīsi ogas savā vīna kalnā, tad tev nebūs tās vel reiz lasīt, bet lai tās paliek svešiniekam, bārenim un atraitnei.
22 Un piemini, ka tu pats esi bijis kalps Ēģiptes zemē; tāpēc es tev pavēlu tā darīt.“
1 When a man hath taken a wife, and married her, and it come to pass that she find no favour in his eyes, because he hath found some uncleanness in her: then let him write her a bill of divorcement, and give it in her hand, and send her out of his house. 2 And when she is departed out of his house, she may go and be another man’s wife . 3 And if the latter husband hate her, and write her a bill of divorcement, and giveth it in her hand, and sendeth her out of his house; or if the latter husband die, which took her to be his wife; 4 Her former husband, which sent her away, may not take her again to be his wife, after that she is defiled; for that is abomination before the LORD: and thou shalt not cause the land to sin, which the LORD thy God giveth thee for an inheritance.
5 ¶ When a man hath taken a new wife, he shall not go out to war, neither shall he be charged with any business: but he shall be free at home one year, and shall cheer up his wife which he hath taken.
6 ¶ No man shall take the nether or the upper millstone to pledge: for he taketh a man’s life to pledge.
7 ¶ If a man be found stealing any of his brethren of the children of Israel, and maketh merchandise of him, or selleth him; then that thief shall die; and thou shalt put evil away from among you.
8 ¶ Take heed in the plague of leprosy, that thou observe diligently, and do according to all that the priests the Levites shall teach you: as I commanded them, so ye shall observe to do. 9 Remember what the LORD thy God did unto Miriam by the way, after that ye were come forth out of Egypt.
10 ¶ When thou dost lend thy brother any thing, thou shalt not go into his house to fetch his pledge. 11 Thou shalt stand abroad, and the man to whom thou dost lend shall bring out the pledge abroad unto thee. 12 And if the man be poor, thou shalt not sleep with his pledge: 13 In any case thou shalt deliver him the pledge again when the sun goeth down, that he may sleep in his own raiment, and bless thee: and it shall be righteousness unto thee before the LORD thy God.
14 ¶ Thou shalt not oppress an hired servant that is poor and needy, whether he be of thy brethren, or of thy strangers that are in thy land within thy gates: 15 At his day thou shalt give him his hire, neither shall the sun go down upon it; for he is poor, and setteth his heart upon it: lest he cry against thee unto the LORD, and it be sin unto thee. 16 The fathers shall not be put to death for the children, neither shall the children be put to death for the fathers: every man shall be put to death for his own sin.
17 ¶ Thou shalt not pervert the judgment of the stranger, nor of the fatherless; nor take a widow’s raiment to pledge: 18 But thou shalt remember that thou wast a bondman in Egypt, and the LORD thy God redeemed thee thence: therefore I command thee to do this thing.
19 ¶ When thou cuttest down thine harvest in thy field, and hast forgot a sheaf in the field, thou shalt not go again to fetch it: it shall be for the stranger, for the fatherless, and for the widow: that the LORD thy God may bless thee in all the work of thine hands. 20 When thou beatest thine olive tree, thou shalt not go over the boughs again: it shall be for the stranger, for the fatherless, and for the widow. 21 When thou gatherest the grapes of thy vineyard, thou shalt not glean it afterward: it shall be for the stranger, for the fatherless, and for the widow. 22 And thou shalt remember that thou wast a bondman in the land of Egypt: therefore I command thee to do this thing.
