1 „Neviens lai neapņem sava tēva sievu nedz arī atsedz to, kura ir viņa tēva atsegtā.
2 Lai neviens, kam ievainoti dzimumdziedzefi vai nogriezts kaunums, nenāk tā Kunga draudzē.
3 Lai neviens jauktenis no jauktas un neatļautas laulības nenāk tā Kunga draudzē; pat arī viņa desmitā paaudze nedrīkst nākt tā Kunga draudzē.
4 Nevienam amonietim un nevienam moābietim nebūs nākt tā Kunga draudzē, arī desmitā augumā tiem nebūs nākt; tiem ne mūžam nav atļauts tikt uzņemtiem tā Kunga draudzē,
5 Tādēļ ka viņi nav nākuši jums pretī ar maizi un ar ūdeni uz ceļa, kad jūs iznācāt no Ēģiptes, un arī tādēļ, ka viņi bija saderējuši pret tevi Bileāmu, Beora dēlu, no Peoras Mezopotamijā, lai tas tevi nolādētu.
6 Bet tam Kungam, tavam Dievam, nepatika uzklausīt Bileāmu, un tas Kungs, tavs Dievs, pārvērta pie tevis lāstu par svētību, tādēļ ka tas Kungs, tavs Dievs, tevi mīlēja.
7 Tādēļ tev nav jācenšas sagādāt viņiem ne miera nedz labklājības visās tavās dienās, —ne mūžam! —
8 Nenievā ēdomieti, jo viņš ir tavs brālis; nenievā ēģiptieti, jo tu pats esi bijis piemitējs viņa zemē.
9 Bērni, kas tiem piedzims trešā augumā, lai nāk tā Kunga draudzē.
10 Kad tu izej ka ja pulku nometnē pret saviem ienaidniekiem, tad piesargies no ikvienas ļaunas lietas.
11 Ja tavā starpā ir kāds vīrs, kas ir nešķīsts, jo tam ir naktī kas noticis, tad lai viņš iziet ārpus nometnes; viņš nedrīkst tūliņ atgriezties nometnē;
12 Bet pret vakaru lai viņš mazgājas ūdenī, un kad saule ir norietējusi, tad lai viņš nāk atpakaļ nometnē.
13 Lai tev ir vieta ārpus nometnes, kas būtu noejamā vieta;
14 Un lai tev kopā ar pārējiem ieročiem būtu arī lāpsta; un ja notiks, ka tu būsi sevis pēc bijis, tad ar to izroc bedri un apraus un apber to, ko tu esi uz lauka atstājis,
15 Tas Kungs, tavs Dievs, pastai-gājas šurpu turpu pa tavu nometni nolū-kā tevi glābt, ari lai tavus ienaidniekus nodotu tavās rokās; tāpēc tavai nometnei būs būt svētai, lai Viņš pie tevis neierauga nekādu kauna lietu, un ka Viņš no tevis nenovēršas.
16 Neizdodi kalpu, kas no sava kunga ir bēdzis un pie tevis ir paglābies, viņa kungam.
17 Viņš lai paliek pie tevis, dzīvodams tanī vietā, ko viņš sev izraudzīs, kaut kur tavos vārtos, kur viņam vislabāki patīk; tev nebūs viņam darīt pāri!
18 Lai nebūtu nevienas netikles Israēla meitu vidū, un lai nebūtu netiklu vīriešu Israēla dēlu vidū.
19 Tu nedrīksti nest nekādu ne netikles nedz netikļa algu tā Kunga, sava Dieva, namā, pildot kādu sevišķu solījumu, jo tās abas ir tam Kungam, tavam Dievam, negantība.
20 Tev nebūs prasīt augļus no sava ciltsbrāļa, nedz augļus no naudas, nedz augļus no pārtikas, nedz augļus no visādām lietām, ko vien var uz augļiem aizdot.
21 No sveštautieša tu vari prasīt augļus, bet savam ciltsbrālim tev nebūs uzlikt augļus, lai tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētītu visur, kur tu savu roku pie-liec tanī zemē, uz kuņi dodies, lai to iemantotu. —
22 Kad tu esi solījis tam Kungam, savam Dievam, kādu sevišķu solījumu, tad nekavējies to izpildīt, jo tas Kungs, tavs Dievs, tiešām to no tevis prasīs, un citādi tas tev būs par grēku.
23 Bet kad tu mitēsies solījumu dot, tad tev tas par grēku nekļūs.
24 Tikai tavu lūpu izsacīto turi un pildi tā, kā tu esi solījies tam Kungam, savam Dievam, jo tu no laba prāta esi solījies to, ko tu ar savu muti esi izteicis.
25 Kad tu eji sava kaimiņa vīna dārzā, tad tu vari ogas ēst, cik tev tīk, kamēr tu esi paēdis; bet savā traukā tev nebūs neko likt.
26 Un kad tu eji sava kaimiņa labības druvā, tad gan tu vari ar roku noplūkt vārpas, bet tev nebūs pielikt sirpi pie sava kaimiņa pļaujamās labības viņa druvā.“
1 He that is wounded in the stones, or hath his privy member cut off, shall not enter into the congregation of the LORD. 2 A bastard shall not enter into the congregation of the LORD; even to his tenth generation shall he not enter into the congregation of the LORD. 3 An Ammonite or Moabite shall not enter into the congregation of the LORD; even to their tenth generation shall they not enter into the congregation of the LORD for ever: 4 Because they met you not with bread and with water in the way, when ye came forth out of Egypt; and because they hired against thee Balaam the son of Beor of Pethor of Mesopotamia, to curse thee. 5 Nevertheless the LORD thy God would not hearken unto Balaam; but the LORD thy God turned the curse into a blessing unto thee, because the LORD thy God loved thee. 6 Thou shalt not seek their peace nor their prosperity all thy days for ever.
7 ¶ Thou shalt not abhor an Edomite; for he is thy brother: thou shalt not abhor an Egyptian; because thou wast a stranger in his land. 8 The children that are begotten of them shall enter into the congregation of the LORD in their third generation.
9 ¶ When the host goeth forth against thine enemies, then keep thee from every wicked thing.
10 ¶ If there be among you any man, that is not clean by reason of uncleanness that chanceth him by night, then shall he go abroad out of the camp, he shall not come within the camp: 11 But it shall be, when evening cometh on, he shall wash himself with water: and when the sun is down, he shall come into the camp again .
12 ¶ Thou shalt have a place also without the camp, whither thou shalt go forth abroad: 13 And thou shalt have a paddle upon thy weapon; and it shall be, when thou wilt ease thyself abroad, thou shalt dig therewith, and shalt turn back and cover that which cometh from thee: 14 For the LORD thy God walketh in the midst of thy camp, to deliver thee, and to give up thine enemies before thee; therefore shall thy camp be holy: that he see no unclean thing in thee, and turn away from thee.
15 ¶ Thou shalt not deliver unto his master the servant which is escaped from his master unto thee: 16 He shall dwell with thee, even among you, in that place which he shall choose in one of thy gates, where it liketh him best: thou shalt not oppress him.
17 ¶ There shall be no whore of the daughters of Israel, nor a sodomite of the sons of Israel. 18 Thou shalt not bring the hire of a whore, or the price of a dog, into the house of the LORD thy God for any vow: for even both these are abomination unto the LORD thy God.
19 ¶ Thou shalt not lend upon usury to thy brother; usury of money, usury of victuals, usury of any thing that is lent upon usury: 20 Unto a stranger thou mayest lend upon usury; but unto thy brother thou shalt not lend upon usury: that the LORD thy God may bless thee in all that thou settest thine hand to in the land whither thou goest to possess it.
21 ¶ When thou shalt vow a vow unto the LORD thy God, thou shalt not slack to pay it: for the LORD thy God will surely require it of thee; and it would be sin in thee. 22 But if thou shalt forbear to vow, it shall be no sin in thee. 23 That which is gone out of thy lips thou shalt keep and perform; even a freewill offering, according as thou hast vowed unto the LORD thy God, which thou hast promised with thy mouth.
24 ¶ When thou comest into thy neighbour’s vineyard, then thou mayest eat grapes thy fill at thine own pleasure; but thou shalt not put any in thy vessel. 25 When thou comest into the standing corn of thy neighbour, then thou mayest pluck the ears with thine hand; but thou shalt not move a sickle unto thy neighbour’s standing corn.
