1 „Kad tu redzi, ka tava ciltsbrāļa vērsis vai avs maldās apkārt, tad tev nav jāatraujas viņam palīdzēt, bet katrā ziņā tos noved atpakaļ savam brālim.
2 Bet ja tavs ciltsbrālis nedzīvo tavā tuvumā un tu to nepazīsti, tad tev būs tos pārdzīt savās mājās, un lai tie paliek pie tevis, kamēr tavs ciltsbrālis tos meklēs; tad tu varēsi tos viņam atdot.
3 Gluži tāpat tev ir jārīkojas ar viņa ēzeli, tāpat tev ir jārīkojas ar viņa drēbēm un tā tev jārīkojas ar visām pazudušām lietām, ko tavs ciltsbrālis ir nozaudējis, bet ko tu esi atradis: tu nedrīksti atrauties, viņam nepalīdzējis. —
4 Kad tu redzi sava ciltsbrāļa ēzeli vai vērsi, ka tie ir uz ceļa pakrituši, tad tu nedrīksti mierīgi noskatīties, no tiem novērsdamies, bet palīdzi viņam tos katrā ziņā piecelt.
5 Vīriešu drēbes nebūs sievietei valkāt nedz vīrietim apvilkt sieviešu drēbes, bet visi, kas to dara, dara tā Kunga, sava Dieva, acīs negantību. —
6 Kad tu iedams savā ceļā atrodi puma ligzdu kādā kokā vai tieši uz zemes, kuŗā ir izšķīlušies mazuļi vai olas, un putnu māte sēž vai nu pār mazuļiem, vai ari sēž uz olām un tās perē, tad tu nedrīksti ņemt putnu māti kopā ar putnēniem,
7 Bet māti palaid brīvībā, un tikai bērnus tu vari ņemt, lai tev labi klātos un tu ilgi dzīvotu virs zemes.
8 Kad tu sev uzcērti jaunu namu, tad darini arī margas savam lēzenam jumtam, ka tu neuzkrauji kādu asins vainu pār savu namu, ja kāds no tā nokristu.
9 Tev nebūs apstādīt savu vīna kalnu ar divējādiem stādiem, lai tas netiktu apķīlāts par labu svētnīcai, tāpat visa tava stādījuma raža, ko tu esi iestādījis, un visi tava vīna kalna augļi.
10 Tev nebūs art ar vērsi un ēzeli kopā.
11 Tev nebūs valkāt pusnātnas drēbes, kas būtu saaustas kopā no vilnas un liniem.
12 Tev ir sev jāizdarina pušķi sava apmetņa četriem stūriem, ar ko tu mēdz sevi apsegt.
13 Kad vīrs ņem sievu un dzīvo ar to, bet pēc neieredz
14 Un tad tai ceļ neslavu un par to izpauž ļaunas valodas, sacīdams: „Es gan šo sievu esmu ņēmis un tai arī esmu tuvojies, bet es to neatradu jaunavīgu,“
15 Tad šīs jaunās sievas tēvam un mātei būs viņu ņemt līdz ar pierādī-jumiem, ka viņa bijusi nevainīga, un šie pierādījumi jārāda pilsētas vecajiem pie vārtiem;
16 Un tad lai jaunās sievas tēvs saka vecajiem: „Es savu meitu iedevu šim vīram par sievu, bet viņam tā apnikusi,
17 Un, redzi, viņš ir tai cēlis neslavu, teikdams: „Es pie tavas meitas neatradu jaunavības pazīmes.“ —„Bet še nu ir pierādījumi, ka mana meita ir bijusi jaunavīga!“ Tad lai viņi izklāj tās drēbes pilsētas vecaju priekšā.
18 Tad pilsētas vecajiem šo vīru būs ņemt un viņu pārmācīt.
19 Un tie lai piespriež viņam naudas sodu simts sudraba seķeļus, un viņi lai dod šo naudu jaunās sievas tēvam, tāpēc ka tas par šķīstu Israēla meitu bija cēlis kauna pilnas valodas, un viņa lai paliek tam par sievu; tas viņu nedrīkst atlaist visu savu mūža dienu.
20 Bet ja valodas ir bijušas patiesas un viņa tomēr nav atrasta šķīsta jaunava,
21 Tad lai tie izved jauno sievu pie viņas tēva nama durvīm, un lai viņu nomētā ar akmeņiem tās pilsētas vīrieši, ka mirst, tāpēc ka viņa ir tādu kauna darbu pastrādājusi Israēlā, netiklību piekopdama sava tēva namā. Tā tev būs iznīdēt ļaunumu no sava vidus!
22 Un ja kāds vīrs tiek atrasts, kas guļ pie cita vīra sievas, tad tiem abiem būs mirt, ir vīram, kas pie tās sievas gulējis, ir tai sievai. Tā tev būs iznīdēt ļaunumu no Israēla vidus!
23 Kad kāda meitene, vēl būdama jaunava, ir saderēta kādam vīram un kāds cits vīrs to sastop pilsētā, un tas pie viņas guļ,
24 Tad jums tos abus būs izvest ārpus pilsētas vārtiem un nomētāt viņus ar akmeņiem, lai tie mirst: meiteni tādēļ, ka tā nav saukusi pēc palīga pilsētā, un vīru tādēļ, ka viņš ir piesmējis otra saderētu līgavu. Tā tev būs izdeldēt ļaunumu no sava vidus!
25 Bet ja kāds vīrietis sastop saderēto meiteni uz lauka un viņš to pārvar un pie tās guļ, tad lai tas vīrs, kas pie tās ir gulējis, pastrādādams varas darbu, mirst viens pats.
26 Bet meitenei neko nedari: meitenei nav nekāda nāves grēka, jo tas ir tāpat, kā kad vīrs celtos pret kādu otru, tam uzbruktu un viņu nokautu; tāpat tas ir arī šinī gadījumā,
27 Jo viņš to ir sastapis laukā, un tā saderētā meitene varbūt ari brēca, bet tur tai nebija neviena glābēja.
28 Bet ja kāds vīrs sastop meiteni, kas ir jaunava, un kuj-a vēl nav sade-rināta, un to sagrābj un pie tās guļ un tie tiek atrasti,
29 Tad tas virs, kas pie viņas ir gulējis, lai dod meitenes tēvam piecdesmit sudraba seķeļus, un tā lai kļūst viņam par sievu, tāpēc ka viņš to ir piesmējis; tas viņu nedrīkst atlaist visu savu mūžu.“
1 Thou shalt not see thy brother’s ox or his sheep go astray, and hide thyself from them: thou shalt in any case bring them again unto thy brother. 2 And if thy brother be not nigh unto thee, or if thou know him not, then thou shalt bring it unto thine own house, and it shall be with thee until thy brother seek after it, and thou shalt restore it to him again. 3 In like manner shalt thou do with his ass; and so shalt thou do with his raiment; and with all lost thing of thy brother’s, which he hath lost, and thou hast found, shalt thou do likewise: thou mayest not hide thyself.
4 ¶ Thou shalt not see thy brother’s ass or his ox fall down by the way, and hide thyself from them: thou shalt surely help him to lift them up again.
5 ¶ The woman shall not wear that which pertaineth unto a man, neither shall a man put on a woman’s garment: for all that do so are abomination unto the LORD thy God.
6 ¶ If a bird’s nest chance to be before thee in the way in any tree, or on the ground, whether they be young ones, or eggs, and the dam sitting upon the young, or upon the eggs, thou shalt not take the dam with the young: 7 But thou shalt in any wise let the dam go, and take the young to thee; that it may be well with thee, and that thou mayest prolong thy days.
8 ¶ When thou buildest a new house, then thou shalt make a battlement for thy roof, that thou bring not blood upon thine house, if any man fall from thence.
9 ¶ Thou shalt not sow thy vineyard with divers seeds: lest the fruit of thy seed which thou hast sown, and the fruit of thy vineyard, be defiled.
10 ¶ Thou shalt not plow with an ox and an ass together.
11 ¶ Thou shalt not wear a garment of divers sorts, as of woollen and linen together.
12 ¶ Thou shalt make thee fringes upon the four quarters of thy vesture, wherewith thou coverest thyself .
13 ¶ If any man take a wife, and go in unto her, and hate her, 14 And give occasions of speech against her, and bring up an evil name upon her, and say, I took this woman, and when I came to her, I found her not a maid: 15 Then shall the father of the damsel, and her mother, take and bring forth the tokens of the damsel’s virginity unto the elders of the city in the gate: 16 And the damsel’s father shall say unto the elders, I gave my daughter unto this man to wife, and he hateth her; 17 And, lo, he hath given occasions of speech against her , saying, I found not thy daughter a maid; and yet these are the tokens of my daughter’s virginity. And they shall spread the cloth before the elders of the city. 18 And the elders of that city shall take that man and chastise him; 19 And they shall amerce him in an hundred shekels of silver, and give them unto the father of the damsel, because he hath brought up an evil name upon a virgin of Israel: and she shall be his wife; he may not put her away all his days. 20 But if this thing be true, and the tokens of virginity be not found for the damsel: 21 Then they shall bring out the damsel to the door of her father’s house, and the men of her city shall stone her with stones that she die: because she hath wrought folly in Israel, to play the whore in her father’s house: so shalt thou put evil away from among you.
22 ¶ If a man be found lying with a woman married to an husband, then they shall both of them die, both the man that lay with the woman, and the woman: so shalt thou put away evil from Israel.
23 ¶ If a damsel that is a virgin be betrothed unto an husband, and a man find her in the city, and lie with her; 24 Then ye shall bring them both out unto the gate of that city, and ye shall stone them with stones that they die; the damsel, because she cried not, being in the city; and the man, because he hath humbled his neighbour’s wife: so thou shalt put away evil from among you.
25 ¶ But if a man find a betrothed damsel in the field, and the man force her, and lie with her: then the man only that lay with her shall die: 26 But unto the damsel thou shalt do nothing; there is in the damsel no sin worthy of death: for as when a man riseth against his neighbour, and slayeth him, even so is this matter: 27 For he found her in the field, and the betrothed damsel cried, and there was none to save her.
28 ¶ If a man find a damsel that is a virgin, which is not betrothed, and lay hold on her, and lie with her, and they be found; 29 Then the man that lay with her shall give unto the damsel’s father fifty shekels of silver, and she shall be his wife; because he hath humbled her, he may not put her away all his days.
30 ¶ A man shall not take his father’s wife, nor discover his father’s skirt.
