1 „Jūs esat tā Kunga, sava Dieva, bērni; jums nebūs sev pašiem iegriezt savā miesā zīmes nedz ari nodzīt savas uzacis kāda mirušā dēļ,
2 Jo tu esi tam Kungam, savam Dievam, svētīta tauta, un no visām tautām, kas vien ir virs zemes, tas Kungs tevi ir sev izredzējis, lai tu būtu Viņam par tautu, kas tam pieder.
3 Tev nebūs ēst nekādu negantību!
4 Sie ir tie lopi, ko jūs varat ēst: vērši, avis un kazas;
5 Briedis, kalnu kaza, antilope, meža vērsis, stirna, antilopju pasugas un kalnu avis;
6 Visi lopi, kam šķelti nagi, kuriem tie ir šķelti divos gabalos un kas savu barību ēdot atgremo. Visus šos kustoņus jūs drīkstat ēst. āla dēli.
7 Bet no tiem, kuriem ir šķelti nagi un kas savu barību atgremo, jums nebūs ēst: kamieli un zaķi un kalnu āpsi, jo tie gan atgremo barību, bet viņiem nagi nav šķelti; tie lai ir jums nešķīsti;
8 Un arī ne cūku, jo tai gan ir šķelti nagi, bet tā neatgremo; tā lai ir jums nešķīsta; viņas gaļu neēdiet un neaizkariet viņas maitu. —
9 Šie ir tie, ko jūs varat ēst no visa, kas ir ūdenī: visus, kam ir spuras un ir zvīņas, tos jūs varat ēst;
10 Bet tos, kubiem nav spuru nedz zvīņu, tos neēdiet; tie lai ir jums nešķisti.
11 Visus šķīstus putnus ēdiet.
12 Bet šie ir, kurus nav jums atļauts ēst:
13 Ērglis, jūras ērglis, melnais ērglis un maitas ērglis, vanags un klija,
14 Un visi kraukļi pēc to pasugām,
15 Un tuksneša iemītnieks strauss, un bezdelīga, un ķīris, un vēja vanags pēc to pasugām,
16 Apogs, ūpis un pūce,
17 Pelikāns, maitas vanags un jūras krauklis,
18 Stārķis un krasta skrējējs, pēc to sugām, bada dzeguze un sikspārnis.
19 Un visi spārnainie rāpuļi; tie visi lai ir jums nešķīsti, un tos jūs nedrīkstat ēst.
20 Bet visus šķīstos putnus jūs drīkstat ēst. —
21 Jums nebūs neko nosprāgušu ēst; dodi to svešiniekam, kas ir tavos vārtos, lai viņš to ēd, vai pārdodi to svešiniekam no citas tautas, jo tu esi svētīta tauta tam Kungam, savam Dievam. —Nevāri āzīti viņa mātes pienā.
22 Tev būs dot taisnu desmito tiesu no visiem savas sējas augļiem, kas ikgadus izaug tavā tīrumā,
23 Un tev būs to ēst tā Kunga, sava Dieva, priekšā tai vietā, ko Viņš sev izraudzīs, lai tur mistu Viņa vārds, ir no savas labības, ir no sava vīna sulas, ir no savas eļļas desmitās tiesas devām, ir no savu liellopu un sīklopu pirmdzimušiem, lai tu mācītos to Kunga, savu Dievu, bīties visu savu mūžu.
24 Bet ja ceļš no tevis uz to vietu ir pārāk tāls, ka tu nespēji to turp nonest tāpēc vien, ka tā vieta ir par tālu no tevis, ko tas Kungs, tavs Dievs, sev izredzēs, lai tur celtu savam vārdam mājokli, tad, kad tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs,
25 Pārdodi desmito tiesu par naudu, iespied naudu savā saujā un eji uz to vietu, ko tas Kungs, tavs Dievs, sev izredzēs.
26 Un izdod tur naudu par visu, kas tavai dvēselei tīk, par vēršiem, par sīklopiem, par vīnu un par stipriem dzērieniem, par itin visu, ko tava dvēsele kāro, un ēd tur tā Kunga, sava Dieva, priekšā un priecājies, tu un tavs nams.
27 Bet Ievītu, kas mīt tavos vārtos, to tu nepamet, jo viņam nav nekādu īpašuma nedz mantošanas tiesību kā tev.
28 Katra trešā gada beigās tev visa tā gada desmitās tiesas daļa ir jāsavāc un atsevišķi jāsanes savos vārtos.
29 Tad lai nāk Ievīts, kuram nav dzimts tiesas un īpašuma mantošanas tiesību līdzīgi tev, un svešinieks un bārenis un atraitne, kuri mīt tavos vārtos, un lai viņi ēd un paēd, lai tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētī visos tavos pasākumos, ko vien tu uzsāksi.“
1 Ye are the children of the LORD your God: ye shall not cut yourselves, nor make any baldness between your eyes for the dead. 2 For thou art an holy people unto the LORD thy God, and the LORD hath chosen thee to be a peculiar people unto himself, above all the nations that are upon the earth.
3 ¶ Thou shalt not eat any abominable thing. 4 These are the beasts which ye shall eat: the ox, the sheep, and the goat, 5 The hart, and the roebuck, and the fallow deer, and the wild goat, and the pygarg, and the wild ox, and the chamois. 6 And every beast that parteth the hoof, and cleaveth the cleft into two claws, and cheweth the cud among the beasts, that ye shall eat. 7 Nevertheless these ye shall not eat of them that chew the cud, or of them that divide the cloven hoof; as the camel, and the hare, and the coney: for they chew the cud, but divide not the hoof; therefore they are unclean unto you. 8 And the swine, because it divideth the hoof, yet cheweth not the cud, it is unclean unto you: ye shall not eat of their flesh, nor touch their dead carcase.
9 ¶ These ye shall eat of all that are in the waters: all that have fins and scales shall ye eat: 10 And whatsoever hath not fins and scales ye may not eat; it is unclean unto you.
11 ¶ Of all clean birds ye shall eat. 12 But these are they of which ye shall not eat: the eagle, and the ossifrage, and the ospray, 13 And the glede, and the kite, and the vulture after his kind, 14 And every raven after his kind, 15 And the owl, and the night hawk, and the cuckow, and the hawk after his kind, 16 The little owl, and the great owl, and the swan, 17 And the pelican, and the gier eagle, and the cormorant, 18 And the stork, and the heron after her kind, and the lapwing, and the bat. 19 And every creeping thing that flieth is unclean unto you: they shall not be eaten. 20 But of all clean fowls ye may eat.
21 ¶ Ye shall not eat of any thing that dieth of itself: thou shalt give it unto the stranger that is in thy gates, that he may eat it; or thou mayest sell it unto an alien: for thou art an holy people unto the LORD thy God. Thou shalt not seethe a kid in his mother’s milk.
22 Thou shalt truly tithe all the increase of thy seed, that the field bringeth forth year by year. 23 And thou shalt eat before the LORD thy God, in the place which he shall choose to place his name there, the tithe of thy corn, of thy wine, and of thine oil, and the firstlings of thy herds and of thy flocks; that thou mayest learn to fear the LORD thy God always. 24 And if the way be too long for thee, so that thou art not able to carry it; or if the place be too far from thee, which the LORD thy God shall choose to set his name there, when the LORD thy God hath blessed thee: 25 Then shalt thou turn it into money, and bind up the money in thine hand, and shalt go unto the place which the LORD thy God shall choose: 26 And thou shalt bestow that money for whatsoever thy soul lusteth after, for oxen, or for sheep, or for wine, or for strong drink, or for whatsoever thy soul desireth: and thou shalt eat there before the LORD thy God, and thou shalt rejoice, thou, and thine household, 27 And the Levite that is within thy gates; thou shalt not forsake him; for he hath no part nor inheritance with thee.
28 ¶ At the end of three years thou shalt bring forth all the tithe of thine increase the same year, and shalt lay it up within thy gates: 29 And the Levite, (because he hath no part nor inheritance with thee,) and the stranger, and the fatherless, and the widow, which are within thy gates, shall come, and shall eat and be satisfied; that the LORD thy God may bless thee in all the work of thine hand which thou doest.
