1 „Šie nu ir tie likumi un tās tiesas, kas jums ir turami un arī izpildāmi zemē, ko tas Kungs, jūsu tēvu Dievs, ir devis jums īpašumā visām jūsu mūža dienām, kamēr vien jūs dzīvojat zemes virsū.
2 Jums būs bez žēlastības izpostīt visas tās vietas, kur tautas, ko jūs sev pakļausit, ir kalpojušas saviem dieviem uz augstiem kalniem un uz pakalniem un zem katra zaļa koka.
3 Jums jānoārda viņu altāri un jāsalauž elku zīmes, jums jāsadedzina ugunī viņu elku stabi un jāsacērt gabalos viņu elku tēli, un to vārdi kā vietu nosaukumi ir iznīcināmi.
4 Tomēr tam Kungam, savam Dievam jūs tā nekalpojiet,
5 Bet apmeklējiet tikai vienu vietu, ko tas Kungs, jūsu Dievs, izraudzīs vienā no visiem jūsu cilšu novadiem, lai tur ieceltu savu vārdu un lai tas tur mājotu, un uz turieni tad arī ejiet.
6 Un turp tad nonesiet savus dedzināmos upurus, savus kaujamos upurus, savas desmitās tiesas, savu roku cilājamos upurus, savu solījumu īpašos upurus, savus labprātības upurus un savus pirmdzimušo upurus no saviem liellopiem un no saviem sīklopiem.
7 Un tur jums un jūsu cilts piederīgiem tā Kunga, sava Dieva, priekšā būs ēst un priecāties par visu, ko jums jūsu rokas ir sagādājušas un ar ko tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir svētījis.
8 Nedariet jūs tā, kā mēs to šodien darām: ikviens, kā tam šķiet pareizi esam,
9 Jo jūs vēl līdz šim neesat baudījuši atpūtu nedz arī kļuvuši pie īpašuma, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos.
10 Bet kad jūs pārcelsities pāri Jardānai un būsit apmetušies tai zemē, ko tas Kungs, jūsu Dievs, tur savā varā, lai jums to piešķirtu par mantojumu, un kad Viņš jums dos mieru no visiem jūsu ienaidniekiem visapkārt tā, ka jūs dzīvosit drošībā,
11 Tad tas Kungs, jūsu Dievs, izraudzīs vietu, lai tur liktu mājot savam vārdam, tad uz turieni nesiet visu, ko es jums esmu pavēlējis: savus dedzināmos upujrus, savus kaujamos upurus, savas desmitās tiesas, savu roku paceļamos upurus, visus sava īpašā solījuma izredzētos upujus, ko jūs esat tam Kungam solījuši.
12 Un priecājieties tur tā Kunga, sava Dieva, priekšā tiklab jūs paši, kā ari jūsu dēli un jūsu meitas, jūsu kalpi un jūsu kalpones un arī Ievīti, kas mīt jūsu vārtos, jo tiem nav piešķirtas daļas nedz ari mantojuma līdz ar jums.
13 Sargies, ka tu neupurē savus dedzināmos upujrus kaut kujrā vietā, ko tu ieraugi!
14 Bet gan tikai noteiktā vietā, ko tas Kungs pats ir izraudzījis vienā no taviem cilšu novadiem, tev jāupurē savi dedzināmie upujri, un tur tev ari viss jākārto, ko es tev pavēlu.
15 Bet visur, kur tas vien tavai dvēselei labi patīk, tu vari kaut un ēst gaļu visos savos vārtos samērā ar tā Kunga sava Dieva, svētību, kas tev visu to ir piešķīris, šķīstais un nešķīstais lai to ēd, tiklab gaceli, kā arī briedi;
16 Tikai asinis jūs nedrīkstat ēst; tās izlejiet zemē kā ūdeni.
17 Bet savos vārtos tu nedrīksti ēst desmito no savas labības un sava vīna un savas eļļas, nedz arī pirmdzimušos no saviem liellopiem, kā ar! no saviem sīklopiem, tāpat arī neko no saviem visāda veida īpašiem solījuma upuriem, nedz no savām labprātīgi ziedotām upuru dāvanām, nedz no paša rokas paceļamā upura,
18 Jo tas tev ir jāēd tā Kunga, sava Dieva, priekšā tai vietā, ko tas Kungs, tavs Dievs, sev izredzēs, —tev un tavam dēlam, tavai meitai, tavam kalpam un tavai kalponei un arī Ievītiem, kas mīt tavos vārtos; un tad nu priecājies tā Kunga, sava Dieva, priekšā par visu to, ko tu ar darbu esi sev sagādājis.
19 Sargies, ka tu nepameti neievērotu Ievītu visu savu mūža laiku, kamēr tu dzīvo savā zemē!
20 Kad tas Kungs, tavs Dievs, būs paplašinājis tavas robežas, kā Viņš to tev ir paziņojis, un tad tu sacīsi Es ēdīšu gaļu!“ —tāpēc ka tavai dvēselei gribas ēst gaļu, —tad tu arī vari ēst gaļu, cik tik vien tev patīk.
21 Ja nu tā vieta būs tālu nost no tevis, ko tas Kungs, tavs Dievs, būs izredzējis, lai tur liktu mist savam vārdam, tad tu vari kaut no saviem liellopiem un no saviem sīklopiem, ko tas Kungs ir tev devis, kā es esmu tev pavēlējis, un vari ēst savos vārtos, cik vien tavai dvēselei tīk.
22 Bet tikai tā, kā jūs ēdat kalnu kazu un briedi, tā lai to ēd kopā tiklab šķīstais kā nešķīstais.
23 Tikai noturies, ka tu neēd asinis, jo asinis ir dvēsele; un tu nedrīksti ēst dvēseli kopā ar miesu.
24 Tās tev nebūs ēst, bet kā ūdeni izliet zemē.
25 Tu nedrīksti tās baudīt, lai tev un taviem bērniem pēc tevis labi klātos, ja tu darīsi to, kas ir taisns tā Kunga acīs.
26 Bet savas svētās dāvanas, kas tev būtu, un savus īpaša solījuma upujus tev būs ņemt un nonest uz to vietu, ko tas Kungs sev izredzēs,
27 Un arī savus dedzināmos upujus, gaļu un asinis, tev būs priekšā celt uz tā Kunga, sava Dieva, altā ja, un savu kaujamo upuju asinis tev būs slacīt pār tā Kunga, sava Dieva, altāri, bet gaļu—to tu vari ēst.
28 Ņem vērā un klausi visus šos vārdus, ko es tev pavēlu, lai tev un taviem bērniem pēc tevis labi klājas līdz pat mūža galam, ja tu darīsi to, kas ir labs un kas ir taisns tā Kunga, tava Dieva, acīs.
29 Kad tas Kungs, tavs Dievs, būs licis iznīkt tautām, kas tai zemē, uz kurieni tu eji, lai to sev pakļautu, un tu to ari būsi ieguvis īpašumā un būsi tur apmeties uz dzīvi,
30 Tad sargies, ka tu netieci savaldzināts sākt viņiem pakaļdarīt, kaut tie ir nolikti iznīcināšanai, un ka tad tu nevaicā pēc viņu dieviem, sacīdams: „Kā gan šīs tautas ir kalpojušas saviem dieviem? Tāpat arī es gribu tagad darīt!“
31 Nedari tam Kungam, savam Dievam, tā, jo viss tas ir tam Kungam negantība, Viņš to ienīst, ko tie ir saviem dieviem darījuši, jo tie pat savus dēlus un savas meitas ir saviem dieviem par godu ugunī sadedzinājuši!“
1 These are the statutes and judgments, which ye shall observe to do in the land, which the LORD God of thy fathers giveth thee to possess it, all the days that ye live upon the earth. 2 Ye shall utterly destroy all the places, wherein the nations which ye shall possess served their gods, upon the high mountains, and upon the hills, and under every green tree: 3 And ye shall overthrow their altars, and break their pillars, and burn their groves with fire; and ye shall hew down the graven images of their gods, and destroy the names of them out of that place. 4 Ye shall not do so unto the LORD your God.
5 But unto the place which the LORD your God shall choose out of all your tribes to put his name there, even unto his habitation shall ye seek, and thither thou shalt come: 6 And thither ye shall bring your burnt offerings, and your sacrifices, and your tithes, and heave offerings of your hand, and your vows, and your freewill offerings, and the firstlings of your herds and of your flocks: 7 And there ye shall eat before the LORD your God, and ye shall rejoice in all that ye put your hand unto, ye and your households, wherein the LORD thy God hath blessed thee. 8 Ye shall not do after all the things that we do here this day, every man whatsoever is right in his own eyes. 9 For ye are not as yet come to the rest and to the inheritance, which the LORD your God giveth you. 10 But when ye go over Jordan, and dwell in the land which the LORD your God giveth you to inherit, and when he giveth you rest from all your enemies round about, so that ye dwell in safety; 11 Then there shall be a place which the LORD your God shall choose to cause his name to dwell there; thither shall ye bring all that I command you; your burnt offerings, and your sacrifices, your tithes, and the heave offering of your hand, and all your choice vows which ye vow unto the LORD: 12 And ye shall rejoice before the LORD your God, ye, and your sons, and your daughters, and your menservants, and your maidservants, and the Levite that is within your gates; forasmuch as he hath no part nor inheritance with you. 13 Take heed to thyself that thou offer not thy burnt offerings in every place that thou seest: 14 But in the place which the LORD shall choose in one of thy tribes, there thou shalt offer thy burnt offerings, and there thou shalt do all that I command thee. 15 Notwithstanding thou mayest kill and eat flesh in all thy gates, whatsoever thy soul lusteth after, according to the blessing of the LORD thy God which he hath given thee: the unclean and the clean may eat thereof, as of the roebuck, and as of the hart. 16 Only ye shall not eat the blood; ye shall pour it upon the earth as water.
17 ¶ Thou mayest not eat within thy gates the tithe of thy corn, or of thy wine, or of thy oil, or the firstlings of thy herds or of thy flock, nor any of thy vows which thou vowest, nor thy freewill offerings, or heave offering of thine hand: 18 But thou must eat them before the LORD thy God in the place which the LORD thy God shall choose, thou, and thy son, and thy daughter, and thy manservant, and thy maidservant, and the Levite that is within thy gates: and thou shalt rejoice before the LORD thy God in all that thou puttest thine hands unto. 19 Take heed to thyself that thou forsake not the Levite as long as thou livest upon the earth.
20 ¶ When the LORD thy God shall enlarge thy border, as he hath promised thee, and thou shalt say, I will eat flesh, because thy soul longeth to eat flesh; thou mayest eat flesh, whatsoever thy soul lusteth after. 21 If the place which the LORD thy God hath chosen to put his name there be too far from thee, then thou shalt kill of thy herd and of thy flock, which the LORD hath given thee, as I have commanded thee, and thou shalt eat in thy gates whatsoever thy soul lusteth after. 22 Even as the roebuck and the hart is eaten, so thou shalt eat them: the unclean and the clean shall eat of them alike. 23 Only be sure that thou eat not the blood: for the blood is the life; and thou mayest not eat the life with the flesh. 24 Thou shalt not eat it; thou shalt pour it upon the earth as water. 25 Thou shalt not eat it; that it may go well with thee, and with thy children after thee, when thou shalt do that which is right in the sight of the LORD. 26 Only thy holy things which thou hast, and thy vows, thou shalt take, and go unto the place which the LORD shall choose: 27 And thou shalt offer thy burnt offerings, the flesh and the blood, upon the altar of the LORD thy God: and the blood of thy sacrifices shall be poured out upon the altar of the LORD thy God, and thou shalt eat the flesh. 28 Observe and hear all these words which I command thee, that it may go well with thee, and with thy children after thee for ever, when thou doest that which is good and right in the sight of the LORD thy God.
29 ¶ When the LORD thy God shall cut off the nations from before thee, whither thou goest to possess them, and thou succeedest them, and dwellest in their land; 30 Take heed to thyself that thou be not snared by following them, after that they be destroyed from before thee; and that thou enquire not after their gods, saying, How did these nations serve their gods? even so will I do likewise. 31 Thou shalt not do so unto the LORD thy God: for every abomination to the LORD, which he hateth, have they done unto their gods; for even their sons and their daughters they have burnt in the fire to their gods. 32 What thing soever I command you, observe to do it: thou shalt not add thereto, nor diminish from it.
