1 Ķēniņš Nebukadnēcars lika darināt zelta tēlu, tas bija sešdesmit olekšu augsts un sešas olektis plats, viņš to uzstatīja Bābeles valsts Duras klajumā.
2 Ķēmņš Nebukadnēcars izsūtīja vēstnešus, lai aicinātu atsevišķu zemju priekšniekus, ķēniņa vietniekus, augstākos virsniekus, virstiesnešus, mantziņus, valsts naudas lietu kārtotājus, tieslietu pratējus, padomniekus un visus citus valsts augstākos ierēdņus un citus piedalīties tēla iesvētīšanā, ko Nebukadnēcars bija licis uzsliet.
3 Tad sapulcējās zemju priekšnieki, augstākie virsnieki, virstiesneši, mantziņi, valsts naudas lietu kārtotāji, tieslietu pratēji, padomnieki un visi citi augstākie valsts ierēdņi uz tēla iesvētīšanu, ko bija licis veidot Nebukadnēcars, un nostājās tēla priekšā.
4 Tad ziņotājs izsauca stiprā balsī: „Jums, tautas, ciltis un valodu vienības, tiek pavēlēts:
5 Līdz ko jūs dzirdēsit atskanam pūšamos ragus, bazūnes, kokles, vijoles, citaras, stabules, somu dūkas un citus mūzikas instrumentus, tad jums jāno-metas zemē zelta tēla priekšā, ko Nebu-kadnēcars licis darināt, un tas jāpielūdz! Bet ja kas nezemojas tēla priekšā un to nepielūgs, to tūlīt iemetīs degošā ceplī!
6 Bet, kas nezemosies tēla priekšā un to nepielūgs, to tūlīt iemetīs degošā ceplī!“
7 Kad tautas, ciltis un valodu vienības dzirdēja bazūnes skaņas, kokles, vijoles, citaras, stabules un citus mūzikas instrumentus, tad tās zemojās zelta tēla priekšā, ko ķēniņš Nebukadnēcars bija licis uzsliet, un to pielūdza.
8 Tanī laikā uzstājās daži kaldēju vīri un apsūdzēja jūdus.
9 Tie ziņoja ķēniņam Nebukadnēcaram un sacīja: „Ķēniņš lai dzīvo mūžīgi!
10 Tu, ak ķēniņ, taču pavēlēji, ka ikvienam, līdz ko tas dzird bazūnes skaņas, kokles, vijoles, citaras, stabules un citus mūzikas instrumentus, būs zemoties zelta tēla priekšā un to pielūgt;
11 Bet kas nezemojas tēla priekšā un to nepielūdz, to būs iemest degošā ceplī.
12 Te ir daži jūdi: Sadrachs, Mesachs un Abed-Nego, kuriem tu uzticējis Bābeles zemes pārvaldīšanu; tie, ak ķēniņ, neievēro tavu pavēli, tie negodā tavus dievus un nepielūdz zelta tēlu, ko tu licis darināt.“
13 Tad Nebukadnēcars lielās dusmās, pavēlēja atvest Sadrachu, Mesachu un Abed-Nego,
14 Un kad šos vīrus atveda pie ķēniņa, viņš tos uzrunāja un sacīja: „Vai jūs, Sadrach, Mesach un Abed-Nego, ar nolūku negodājat manus dievus un nepielūdzat zelta tēlu, ko es liku veidot?
15 Nu tad, ja jūs ar mieru, līdz ko dzirdēsit bazūnes skaņas, kokles, vijoles, citaras, stabules un citus mūzikas instru-mentus, zemoties tā tēla priekšā, ko es pavēlēju izveidot, un to pielūgt, tad labi! Bet ja jūs to nepielūdzat, tad jūs iemetīs tūlīt degošā ceplī. Un kas būtu tāds dievs, kas jūs varētu izglābt no manas rokas?“
16 Tad Sadrachs, Mesachs un Abed-Nego atbildēja ķēniņam Nebukadnēcaram: „Uz to mums tev nekas nav jāpaskaidro!
17 Mūsu Dievs, ko mēs godājam, var mūs izglābt no degoša cepļa, un Viņš mūs izglābs no tavas rokas, ak ķēniņ.
18 Bet ja Viņš to arī nedarītu, tad tev būs zināt, ak ķēniņ, ka mēs negodāsim tavus dievus un nepielūgsim to zelta tēlu, ko tu uzstatīji“
19 Tad Nebukadnēcars iedegās dusmās, un viņa vaigs pret Sadrachu, Mesachu un Abed-Nego galīgi pārvērtās. Viņš pavēlēja cepli sakurināt septiņreiz stiprāk nekā parasts
20 Un pavēlēja stiprākajiem vīriem sava karaspēka vidū saistīt Sadrachu, Mesachu un Abed-Nego un tos mest degošā ceplī.
21 Tā viņi saistīja šos vīrus viņu mēteļos, svārkos, cepurēs un citās drēbēs un iemeta degošā ceplī.
22 Pēc ķēniņa pavēles tik ārkārtīgi sakurināja cepli, ka liesmu svelme nogalināja tos vīrus, kuji atveda Sadrachu, Mesachu un Abed-Nego.
23 Bet šos trīs vīrus, Sadrachu, Mesachu un Abed-Nego, iemeta saistītus degošā ceplī.
24 Tad Nebukadnēcars pēkšņi sajuta izbrīnu; viņš steidzīgi cēlās un jautāja saviem padomniekiem: „Vai tad mēs neiemetām ugunī trīs vīrus saistītus?“ —Tie atbildēja ķēniņam: „Jā, tiešām tā, ak ķēniņ!“
25 Tad viņš atbildēja un sacīja: „Bet es redzu četrus brīvi ugunī staigā-jam, un tiem redzami uguns neko nekait, un ceturtais izskatās kā kāda dievišķa būte.“
26 Tad Nebukadnēcars piegāja pie degošā cepļa un sauca tur iekšā: „Sadrach, Mesach un Abed-Nego, jūs visaugstākā Dieva kalpi, nāciet šurp laukā!“ —Tad Sadrachs, Mesachs un Abed-Nego izgāja no uguns.
27 Un zemes pārvaldnieki, virsnieki un ķēniņa padomdevēji, kas tur bija sapulcējušies, redzēja, ka uguns tiem trim vīriem nemaz nebija kaitējusi: viņu galvas mati nebija apsviluši, viņu mēteļi nebija apdeguši, un deguma smaka mēteļos nebija manāma.
28 Tad Nebukadnēcars izsaucās: „Slavēts lai ir Sadracha, Mesacha un Abed-Nego Dievs, kas sūtījis savu eņģeli un izglābis savus kalpus, kuyi paļāvās uz Viņu un netaupīja savu dzīvību, pārkāp-dami ķēniņa pavēli, lai negodātu un nepielūgtu citu dievu kā vien savu Dievu!
29 Tādēļ es tagad pavēlu, ka visās tautās, ciltīs un valodu vienībās ikvienu, kas zaimotu Sadracha, Mesacha un Abed-Nego Dievu, būs sacirst gabalos un viņa namu pārvērst par drupu kaudzi, jo nav cita Dieva, kas varētu izglābt!“
30 Tad ķēniņš no jauna apstiprināja Sadrachu, Mesachu un Abed-Nego viņu augstajos amatos Bābeles valstī.
31 Ķēniņš Nebukadnēcars griezās ar vēstījumu pie visām tautām, tautībām un valodu vienībām, kādas pastāv virs zemes: Miers lai jums ir bagātīgi!
32 Es nolēmu darīt visiem zināmas tās zīmes un tos brīnumus, ko Visuaugstais Dievs attieksmē uz mani ir rādījis. Cik lielas ir Viņa zīmes, un cik vareni Viņa brīnumi! Viņa valstība ir mūžīga, un Viņa valdīšana paliek uz radu radiem!
1 Nebuchadnezzar the king made an image of gold, whose height was threescore cubits, and the breadth thereof six cubits: he set it up in the plain of Dura, in the province of Babylon. 2 Then Nebuchadnezzar the king sent to gather together the princes, the governors, and the captains, the judges, the treasurers, the counsellors, the sheriffs, and all the rulers of the provinces, to come to the dedication of the image which Nebuchadnezzar the king had set up. 3 Then the princes, the governors, and captains, the judges, the treasurers, the counsellors, the sheriffs, and all the rulers of the provinces, were gathered together unto the dedication of the image that Nebuchadnezzar the king had set up; and they stood before the image that Nebuchadnezzar had set up. 4 Then an herald cried aloud, To you it is commanded, O people, nations, and languages, 5 That at what time ye hear the sound of the cornet, flute, harp, sackbut, psaltery, dulcimer, and all kinds of musick, ye fall down and worship the golden image that Nebuchadnezzar the king hath set up: 6 And whoso falleth not down and worshippeth shall the same hour be cast into the midst of a burning fiery furnace. 7 Therefore at that time, when all the people heard the sound of the cornet, flute, harp, sackbut, psaltery, and all kinds of musick, all the people, the nations, and the languages, fell down and worshipped the golden image that Nebuchadnezzar the king had set up.
8 ¶ Wherefore at that time certain Chaldeans came near, and accused the Jews. 9 They spake and said to the king Nebuchadnezzar, O king, live for ever. 10 Thou, O king, hast made a decree, that every man that shall hear the sound of the cornet, flute, harp, sackbut, psaltery, and dulcimer, and all kinds of musick, shall fall down and worship the golden image: 11 And whoso falleth not down and worshippeth, that he should be cast into the midst of a burning fiery furnace. 12 There are certain Jews whom thou hast set over the affairs of the province of Babylon, Shadrach, Meshach, and Abed-nego; these men, O king, have not regarded thee: they serve not thy gods, nor worship the golden image which thou hast set up.
13 ¶ Then Nebuchadnezzar in his rage and fury commanded to bring Shadrach, Meshach, and Abed-nego. Then they brought these men before the king. 14 Nebuchadnezzar spake and said unto them, Is it true, O Shadrach, Meshach, and Abed-nego, do not ye serve my gods, nor worship the golden image which I have set up? 15 Now if ye be ready that at what time ye hear the sound of the cornet, flute, harp, sackbut, psaltery, and dulcimer, and all kinds of musick, ye fall down and worship the image which I have made; well: but if ye worship not, ye shall be cast the same hour into the midst of a burning fiery furnace; and who is that God that shall deliver you out of my hands? 16 Shadrach, Meshach, and Abed-nego, answered and said to the king, O Nebuchadnezzar, we are not careful to answer thee in this matter. 17 If it be so , our God whom we serve is able to deliver us from the burning fiery furnace, and he will deliver us out of thine hand, O king. 18 But if not, be it known unto thee, O king, that we will not serve thy gods, nor worship the golden image which thou hast set up.
19 ¶ Then was Nebuchadnezzar full of fury, and the form of his visage was changed against Shadrach, Meshach, and Abed-nego: therefore he spake, and commanded that they should heat the furnace one seven times more than it was wont to be heated. 20 And he commanded the most mighty men that were in his army to bind Shadrach, Meshach, and Abed-nego, and to cast them into the burning fiery furnace. 21 Then these men were bound in their coats, their hosen, and their hats, and their other garments, and were cast into the midst of the burning fiery furnace. 22 Therefore because the king’s commandment was urgent, and the furnace exceeding hot, the flame of the fire slew those men that took up Shadrach, Meshach, and Abed-nego. 23 And these three men, Shadrach, Meshach, and Abed-nego, fell down bound into the midst of the burning fiery furnace. 24 Then Nebuchadnezzar the king was astonied, and rose up in haste, and spake, and said unto his counsellors, Did not we cast three men bound into the midst of the fire? They answered and said unto the king, True, O king. 25 He answered and said, Lo, I see four men loose, walking in the midst of the fire, and they have no hurt; and the form of the fourth is like the Son of God.
26 ¶ Then Nebuchadnezzar came near to the mouth of the burning fiery furnace, and spake, and said, Shadrach, Meshach, and Abed-nego, ye servants of the most high God, come forth, and come hither . Then Shadrach, Meshach, and Abed-nego, came forth of the midst of the fire. 27 And the princes, governors, and captains, and the king’s counsellors, being gathered together, saw these men, upon whose bodies the fire had no power, nor was an hair of their head singed, neither were their coats changed, nor the smell of fire had passed on them.
28 Then Nebuchadnezzar spake, and said, Blessed be the God of Shadrach, Meshach, and Abed-nego, who hath sent his angel, and delivered his servants that trusted in him, and have changed the king’s word, and yielded their bodies, that they might not serve nor worship any god, except their own God. 29 Therefore I make a decree, That every people, nation, and language, which speak any thing amiss against the God of Shadrach, Meshach, and Abed-nego, shall be cut in pieces, and their houses shall be made a dunghill: because there is no other God that can deliver after this sort. 30 Then the king promoted Shadrach, Meshach, and Abed-nego, in the province of Babylon.
