1 Dievs tas Kungs lika man skatīt šādu parādību. Un redzi, tur bija grozs, un tajā bija ienākušies augļi.
2 Un Viņš man jautāja: „Ko tu redzi, Amos?“ —Es atbildēju: „Grozu un tajā ienākušos augļus.“ Tad tas Kungs man teica: „Manai Israēla tautai ir pienācis gals, Es turpmāk vairs nemaz nebūšu saudzīgs pret to.
3 Tanī dienā dziesmas pilīs pārvērtīsies par kaukšanu; visās vietās gulēs daudz miroņu, kurus klusībā tur nometīs.“ —Tā teica tas Kungs.
4 Uzklausiet šo vēsti, jūs, kas nomācat mazturīgo un esat apņēmušies izdeldēt zemes mazos cilvēkus.
5 Jūs, kas sakāt: „Kad tad nu jaunais mēness būs pāri, lai mēs varam pārdot labību, un kad būs pagājis sabats, ka varam atvērt labības klētis, samazinot mēru, paaugstinot cenu un viltojot svaru,
6 Un lai beidzot mēs varētu iegūt sev par vergiem nabagos par naudu un trūcīgos par pāri kurpju un pelavas pārdot par graudiem?“
7 Pret šādu Jēkaba augstprātību tas Kungs ir izteicies, zvērēdams: „Tiešām, visus šādus viņu darbus Es nekad neaizmirsīšu!“
8 Vai šā iemesla dēļ nebūtu jānodreb zemei, un visiem tās iedzīvotājiem jāizsamist? Tiešām, zemei tad būtu jāviļņojas kā ūdens plūdu pārklātai un jāizskatās pārplūdušai un izskalotai kā zemei Ēģiptē, kad to pārpludina Nīla!
9 „Un notiks tanī dienā,“ —saka Dievs tas Kungs, —„Es likšu saulei norietēt jau pusdienas laikā un likšu tumsai nākt pār zemi visgaišākā dienas stundā.
10 Es visas jūsu svētku dienas pārvērtīšu sēru dienās un visas jūsu dziesmas raudu dziesmās; Es ietērpšu visu jūsu gurnus maisu drānās, Es likšu mesties jūsu galvām plikām; Es likšu jums visiem pārdzīvot sēras, kādas izjūt cilvēks sava vienīgā dēla nāves dēļ. Un visu šo lietu gals būs rūgta nelaimes diena!“
11 „Redzi, nāks dienas,“ —salta tas Kungs, Visuvarenais Dievs, —„Es sūtīšu zemē badu, ne maizes badu nedz arī slāpes pēc ūdens, bet slāpes uzklausīt tā Kunga vārdus.
12 Lai viņi skraidītu grīļodamies no vienas jūras līdz otrai, no pusnakts pret rītiem un meklētu pēc tā Kunga vārda, un tomēr to neatrastu.
13 Tai pašā dienā slāpju mocītas saļims skaistās jaunavas un brašie jaunekļi,
14 Kas tagad zvēr pie Samarijas lāsta un saka: Tik tiešām, ka tavs Dievs dzīvo, Dan! Tik tiešām, ka gudrā pareģe dzīvo Bēršebā! Jo tie kritīs un nekad vairs nepiecelsies.“
1 Thus hath the Lord GOD shewed unto me: and behold a basket of summer fruit. 2 And he said, Amos, what seest thou? And I said, A basket of summer fruit. Then said the LORD unto me, The end is come upon my people of Israel; I will not again pass by them any more. 3 And the songs of the temple shall be howlings in that day, saith the Lord GOD: there shall be many dead bodies in every place; they shall cast them forth with silence.
4 ¶ Hear this, O ye that swallow up the needy, even to make the poor of the land to fail, 5 Saying, When will the new moon be gone, that we may sell corn? and the sabbath, that we may set forth wheat, making the ephah small, and the shekel great, and falsifying the balances by deceit? 6 That we may buy the poor for silver, and the needy for a pair of shoes; yea , and sell the refuse of the wheat? 7 The LORD hath sworn by the excellency of Jacob, Surely I will never forget any of their works. 8 Shall not the land tremble for this, and every one mourn that dwelleth therein? and it shall rise up wholly as a flood; and it shall be cast out and drowned, as by the flood of Egypt. 9 And it shall come to pass in that day, saith the Lord GOD, that I will cause the sun to go down at noon, and I will darken the earth in the clear day: 10 And I will turn your feasts into mourning, and all your songs into lamentation; and I will bring up sackcloth upon all loins, and baldness upon every head; and I will make it as the mourning of an only son , and the end thereof as a bitter day.
11 ¶ Behold, the days come, saith the Lord GOD, that I will send a famine in the land, not a famine of bread, nor a thirst for water, but of hearing the words of the LORD: 12 And they shall wander from sea to sea, and from the north even to the east, they shall run to and fro to seek the word of the LORD, and shall not find it . 13 In that day shall the fair virgins and young men faint for thirst. 14 They that swear by the sin of Samaria, and say, Thy god, O Dan, liveth; and, The manner of Beer-sheba liveth; even they shall fall, and never rise up again.
