1 Kad Atalja, Ahasjas māte, redzēja, ka viņas dēls bija miris, tad viņa cēlās un iznīcināja visus, kas piederēja pie ķēniņa ģimenes.
2 Bet Jošeba, ķēniņa Jorāma meita, Ahasjas māsa, paņēma Joasu, Ahasjas dēlu, slepeni no to ķēniņa dēlu vidus, kuri bija nolemti nāvei, un ielika viņu līdz ar viņa zīdītāju kādā guļamistabā; tā viņa to paslēpa no Ataljas vaiga tā, ka tas netika nonāvēts.
3 Un viņš ar aukli palika kopā paslēpts tā Kunga namā sešus gadus, kamēr Atalja valdīja pār šo zemi.
4 Bet septītajā gadā fojada lika sasaukt virsniekus pār simtiem no kariešiem un miesas sargiem, un tad viņš tos noveda tā Kunga namā un noslēdza ar tiem derību; un viņš lika tiem tā Kunga I namā ar zvērestu apstiprināt, ka cietīs klusu, un tad viņš tiem parādīja ķēniņa dēlu.
5 Un viņš tiem pavēlēja, sacīdams: „ŠĪ ir lieta, kas jums būs jāizdara. Viena trešdaļa no jums, tā, kas sabatā sāks sardzes gaitas, lai apsargā ķēniņa pili.
6 Otra trešdaļa lai paliek pie Sūra vārtiem, un pēdējā trešdaļa lai stāv aiz sargu vienības pie otriem vārtiem; tā jums būs turēt sardzi un namu nosargāt.
7 Bet divas vienības no jums, visi, kufi sabatā iziet atvaļinājumā, lai ieņem tās sargu vietas, kujras ir pie tā Kunga nama ap ķēniņu.
8 Un jums jānostājas ap ķēniņu no visām pusēm, ikvienam ar savu ieroci rokā; bet ikvienam, kas tanī rindā ielauzīsies, tam ir jāmirst; bet jums jābūt pastāvīgi pie ķēniņa, viņam izejot un ienākot.“
9 Un virsnieki pār simtiem darīja visu gluži tā, kā priesteris Jojada bija pavēlējis; tie ikkatrs ņēma savus vīrus, ir tos, kujiem bija pienākumi jāuzņemas sabatā, ir tos, kuri būtu bijuši sabatā atvaļināmi, un tā tie sanāca pie priestejra Jojadas.
10 Un priesteris iedeva virsniekiem pār simtiem šķēpus un vairogus, kas bija piederējuši ķēniņam Dāvidam un kas glabājās tā Kunga namā.
11 Un sardžu vienību karavīri stavēja, ikviens ar savu ieroci rokā, no nama labā spārna līdz nama kreisajam spārnam ap altāri un ap namu pie ķēniņa visapkārt.
12 Un viņš izveda ķēniņa dēlu un uzlika viņam kroni un iedeva viņam liecības grāmatu. Tā tie viņu iecēla par ķēniņu un to svaidīja, un tie plauk-šķināja ar rokām un sauca: „Lai dzīvo ķēniņš!“
13 Kad nu Atalja dzirdēja miesas sardzes karavīru un tautas saucienus, tad tā devās pie ļaudīm tā Kunga namā.
14 Un tā skatījās un ieraudzīja ķēniņu stāvam uz paaugstinājuma, kā tas bija parasts, un virsnieki un tauļru pūtēji bija pie ķēniņa, un visi zemes ļaudis bija priecīgi un ari pūta taures. Tad Atalja saplēsa savas drēves un sauca: „Nodevība, nodevība!“
15 Bet priesteris Jojada deva pavēli virsniekiem pār simtiem, tiem, kuri ir karaspēka pavēlnieki, un viņš tiem sacīja: „Izvediet viņu ārā no nama, cauri rindām, un to, kurš viņai sekos, nokaujiet ar zobenu!“ Bet priesteris bija piekodinājis, ka viņu nedrīkst nogalināt tā Kunga namā.
16 Tad viņi to paņēma, un viņa gāja pa zirgu braucamo ceļu uz ķēniņa pili un tika tur nogalināta.
17 Un Jojada noslēdza derību starp to Kungu un ķēniņu un starp tautu nolūkā, lai tauta būtu tā Kunga tauta, tāpat arī starp ķēniņu un tautu.
18 Tad visi zemes ļaudis iegāja Baāla templī, un tie salauza viņa altārus un pilnīgi sadragāja izlietos tēlus, bet Baāla priesteri Matanu tie nokāva altāra priekšā. Un priesteris atkal iecēla pārraugus pār tā Kunga namu.
19 Un viņš ņēma virsniekus pār simtiem un miesas sargus un sardžu virus un vispār visu zemes tautu, un tie pavadīja ķēniņu no tā Kunga nama, un tie gāja pa sardžu vienību vārtu ceļu uz ķēniņa pili, un viņš apsēdās ķēniņa tronī.
20 Un visi zemes iedzīvotāji priecājās, un piisēta norima, bet Atalju viņi nogalināja ar zobenu ķēniņa namā.
1 And when Athaliah the mother of Ahaziah saw that her son was dead, she arose and destroyed all the seed royal. 2 But Jehosheba, the daughter of king Joram, sister of Ahaziah, took Joash the son of Ahaziah, and stole him from among the king’s sons which were slain; and they hid him, even him and his nurse, in the bedchamber from Athaliah, so that he was not slain. 3 And he was with her hid in the house of the LORD six years. And Athaliah did reign over the land.
4 ¶ And the seventh year Jehoiada sent and fetched the rulers over hundreds, with the captains and the guard, and brought them to him into the house of the LORD, and made a covenant with them, and took an oath of them in the house of the LORD, and shewed them the king’s son. 5 And he commanded them, saying, This is the thing that ye shall do; A third part of you that enter in on the sabbath shall even be keepers of the watch of the king’s house; 6 And a third part shall be at the gate of Sur; and a third part at the gate behind the guard: so shall ye keep the watch of the house, that it be not broken down. 7 And two parts of all you that go forth on the sabbath, even they shall keep the watch of the house of the LORD about the king. 8 And ye shall compass the king round about, every man with his weapons in his hand: and he that cometh within the ranges, let him be slain: and be ye with the king as he goeth out and as he cometh in. 9 And the captains over the hundreds did according to all things that Jehoiada the priest commanded: and they took every man his men that were to come in on the sabbath, with them that should go out on the sabbath, and came to Jehoiada the priest. 10 And to the captains over hundreds did the priest give king David’s spears and shields, that were in the temple of the LORD. 11 And the guard stood, every man with his weapons in his hand, round about the king, from the right corner of the temple to the left corner of the temple, along by the altar and the temple. 12 And he brought forth the king’s son, and put the crown upon him, and gave him the testimony; and they made him king, and anointed him; and they clapped their hands, and said, God save the king.
13 ¶ And when Athaliah heard the noise of the guard and of the people, she came to the people into the temple of the LORD. 14 And when she looked, behold, the king stood by a pillar, as the manner was , and the princes and the trumpeters by the king, and all the people of the land rejoiced, and blew with trumpets: and Athaliah rent her clothes, and cried, Treason, Treason. 15 But Jehoiada the priest commanded the captains of the hundreds, the officers of the host, and said unto them, Have her forth without the ranges: and him that followeth her kill with the sword. For the priest had said, Let her not be slain in the house of the LORD. 16 And they laid hands on her; and she went by the way by the which the horses came into the king’s house: and there was she slain.
17 ¶ And Jehoiada made a covenant between the LORD and the king and the people, that they should be the LORD’s people; between the king also and the people. 18 And all the people of the land went into the house of Baal, and brake it down; his altars and his images brake they in pieces thoroughly, and slew Mattan the priest of Baal before the altars. And the priest appointed officers over the house of the LORD. 19 And he took the rulers over hundreds, and the captains, and the guard, and all the people of the land; and they brought down the king from the house of the LORD, and came by the way of the gate of the guard to the king’s house. And he sat on the throne of the kings. 20 And all the people of the land rejoiced, and the city was in quiet: and they slew Athaliah with the sword beside the king’s house. 21 Seven years old was Jehoash when he began to reign.
