1 Kad nu Sābas ķēniņiene dzirdēja Salamana slavu, tad viņa devās ceļā, lai pārbaudītu Salamanu ar mīklām, —uz Jeruzālemi ar vareni lielu pavadoņu pulku un ar kamieļiem, kupi nesa dārgas zāles un ļoti daudz zelta un dārgakmeņu. Un kad nu viņa bija atnākusi pie Salamana, tad viņa ar to runāja par itin visu, kas bija uz sirds.
2 Un Salamans prata atbildēt uz visiem viņas jautājumiem, un nekas Salamanam nebija apslēpts, par ko viņš nebūtu varējis dot viņai paskaidrojumu.
3 Kad nu Sābas ķēniņiene redzēja Salamana gudrību un to namu, ko viņš bija uzcēlis,
4 Un viņa galda ēdienus un viņa kalpu dzīvokļus, viņa virsnieku stāju un viņu apģērbu, viņa dzērienu pasniedzējus un viņu apģērbu, —un arī viņa dedzināmos upupus, kupus viņš upurēja tā Kunga namā, tad viņa aiz izbrīna palika galīgi apmulsusi.
5 Un viņa sacīja ķēniņam: „Patiess ir tas vārds, ko es esmu savā zemē dzirdējusi ir par taviem darbiem, ir par tavu gudrību.
6 Bet es citu vārdiem tikmēr negribēju ticēt, kamēr es pati nācu un ar savām acīm apskatīju; un redzi, man nebija ne puse pateikta no visas tavas lielās gudrības; tev ir daudz vairāk nekā tikai tā slava, par ko es dzirdēju.
7 Svētīgi ir tavi karavīri, un svētīgi ir tavi kalpi, kuri vienmēr stāv tavā priekšā un dzird tavu gudrību!
8 Slavēts lai ir tas Kungs, tavs Dievs, kuram ir labpaticies tevi sēdināt uz sava troņa par ķēniņu tam Kungam, tavam Dievam! Tāpēc, ka tavs Dievs Israēlu mīl, gribēdams to uzturēt mūžīgi laimīgu, Viņš tevi ir iecēlis viņiem par ķēniņu, lai tu koptu tiesu un taisnību!“
9 Un viņa deva ķēniņam simts divdesmit talentus zelta un dārgas smaržas lielā vairumā un dārgakmeņus, un tik daudz dārgu smaržu nekad nebija pasaulē kopā bijis kā šīs, ko Sābas ķēniņiene dāvināja ķēniņam Salamanam.
10 Un arī Hūrāma kalpi un Salamana kalpi, kas bija atveduši zeltu no Ofīras, atveda almugīma kokus un dārgakmeņus.
11 Un ķēniņš uztaisīja no almugīma koka kāpnes tā Kunga namā, arī ķēniņa namā, tāpat kokles un arpas dziedātājiem; tādi dāvinājumi nekad iepriekš nebija redzēti Jūdas zemē.
12 Un ķēniņš Salamans deva Sābas ķēniņienei visu, kas viņai patika un ko viņa no viņa lūdza, bez prctdāvanām par to, ko viņa pati bija ķēniņam atvedusi. Un viņa griezās atpakaļ ar saviem pavadoņiem un gāja uz savu zemi.
13 Un zelta svars, kas Salamanam ik gadus ienāca, bija seši simti sešdesmit seši talenti zelta,
14 Neskaitot to, kas ienāca no tirgotājiem un ko ienesa veikalnieki; bez tam vēl visi Arabijas ķēniņi un zemes pārvaldnieki nesa Salamanam ir zeltu, ir sudrabu.
15 Un ķēniņš Salamans lika darināt divi simti vairogu no kalta zelta, seši simti zelta seķeļu viņš izmantoja viena vairoga darināšanai,
16 Un trīs simti mazu vairogu no kalta zelta, —un te viņš izlietoja trīssimt zelta sekeļus viena mazā vairoga izgata-vošanai; tos tad ķēniņš novietoja Libanona meža namā.
17 Un ķēniņš lika uztaisīt lielu troni no ziloņkaula, un to viņš pārvilka ar tīru zeltu.
18 Šim tronim bija seši pakāpieni, un tronim apakšā bija piestiprināts zelta kāju soliņš; abās pusēs sēdeklim atradās atbalsti rokām, un tiem līdzās stāvēja divi lauvas.
19 Bez tam divpadsmit lauvas stāvēja uz sešiem troņa pakāpieniem abās pusēs; šāds mākslas darbs nebija vēl nekad nevienā ķēniņa valstī darināts.
20 Un visi ķēniņa dzenamie trauki bija no zelta; tāpat arī visi trauki Libanona meža namā bija no skaidra zelta, un sudrabu Salamana laikā neturēja ne par ko,
21 Jo ķēniņa kuģi ar Hūrāma kalpiem devās uz Taršišu, un reizi pa trijiem gadiem kuģis no Taršišas griezās atpakaļ un atveda zeltu un sudrabu, ziloņkaulu, mērkaķus un pāvus.
22 Un tā ķēniņš Salamans kļuva visvarenākais visu pasaules ķēniņu vidū bagātībā un gudrībā.
23 Un visi ķēniņi virs zemes centās Salamanu redzēt, lai dzirdētu viņa gudrību, ko Dievs bija licis viņa sirdī.
24 Un viņi atnesa ikkatrs savas dāvanas, —sudraba rīkus un zelta traukus, kā arī apģērbus, ieročus, mirres un balzamu, zirgus un mūļus, —un tā tas notika gadu no gada,
25 Un Salamanam bija četri tūkstoši pajūgu, zirgu un ratu, un divpadsmit tūkstoši jātnieku, un viņš tos novietoja ratu pilsētās un paturēja ari savā tuvumā Jeruzālemē.
26 Un viņš valdīja pār visiem ķēniņiem no Lielās upes līdz filistiešu zemei un līdz Ēģiptes robežām.
27 Un ķēniņš izkārtoja, ka Jeruzālemē bija tik daudz sudraba kā akmeņu un tik daudz ciedru koku kā vīģes koku Šefelā.
28 Un ļaudis veda Salamanam zirgus no Ēģiptes un no visām pārējām zemēm.
29 Pārējie Salamana laika notikumi—gan sākotnējie, gan arī beidzamie, tie visi ir jau uzrakstīti pravieša Nātāna laiku grāmatā, arī silonieša Ahijas pravieša vārdos un pareģa Jedija paredzējumos par Jerobeāmu, Nebata dēlu.
30 Un Salamans valdīja Jeruzālemē kā ķēniņš pār Israēlu četrdesmit gadus.
31 Un Salamans apgūlās pie saviem tēviem un tika apglabāts sava tēva Dāvida pilsētā, un viņa dēls Rehabeāms kļuva ķēniņš viņa vietā.
1 And when the queen of Sheba heard of the fame of Solomon, she came to prove Solomon with hard questions at Jerusalem, with a very great company, and camels that bare spices, and gold in abundance, and precious stones: and when she was come to Solomon, she communed with him of all that was in her heart. 2 And Solomon told her all her questions: and there was nothing hid from Solomon which he told her not. 3 And when the queen of Sheba had seen the wisdom of Solomon, and the house that he had built, 4 And the meat of his table, and the sitting of his servants, and the attendance of his ministers, and their apparel; his cupbearers also, and their apparel; and his ascent by which he went up into the house of the LORD; there was no more spirit in her. 5 And she said to the king, It was a true report which I heard in mine own land of thine acts, and of thy wisdom: 6 Howbeit I believed not their words, until I came, and mine eyes had seen it: and, behold, the one half of the greatness of thy wisdom was not told me: for thou exceedest the fame that I heard. 7 Happy are thy men, and happy are these thy servants, which stand continually before thee, and hear thy wisdom. 8 Blessed be the LORD thy God, which delighted in thee to set thee on his throne, to be king for the LORD thy God: because thy God loved Israel, to establish them for ever, therefore made he thee king over them, to do judgment and justice. 9 And she gave the king an hundred and twenty talents of gold, and of spices great abundance, and precious stones: neither was there any such spice as the queen of Sheba gave king Solomon. 10 And the servants also of Huram, and the servants of Solomon, which brought gold from Ophir, brought algum trees and precious stones. 11 And the king made of the algum trees terraces to the house of the LORD, and to the king’s palace, and harps and psalteries for singers: and there were none such seen before in the land of Judah. 12 And king Solomon gave to the queen of Sheba all her desire, whatsoever she asked, beside that which she had brought unto the king. So she turned, and went away to her own land, she and her servants.
13 ¶ Now the weight of gold that came to Solomon in one year was six hundred and threescore and six talents of gold; 14 Beside that which chapmen and merchants brought. And all the kings of Arabia and governors of the country brought gold and silver to Solomon.
15 ¶ And king Solomon made two hundred targets of beaten gold: six hundred shekels of beaten gold went to one target. 16 And three hundred shields made he of beaten gold: three hundred shekels of gold went to one shield. And the king put them in the house of the forest of Lebanon. 17 Moreover the king made a great throne of ivory, and overlaid it with pure gold. 18 And there were six steps to the throne, with a footstool of gold, which were fastened to the throne, and stays on each side of the sitting place, and two lions standing by the stays: 19 And twelve lions stood there on the one side and on the other upon the six steps. There was not the like made in any kingdom.
20 ¶ And all the drinking vessels of king Solomon were of gold, and all the vessels of the house of the forest of Lebanon were of pure gold: none were of silver; it was not any thing accounted of in the days of Solomon. 21 For the king’s ships went to Tarshish with the servants of Huram: every three years once came the ships of Tarshish bringing gold, and silver, ivory, and apes, and peacocks. 22 And king Solomon passed all the kings of the earth in riches and wisdom.
23 ¶ And all the kings of the earth sought the presence of Solomon, to hear his wisdom, that God had put in his heart. 24 And they brought every man his present, vessels of silver, and vessels of gold, and raiment, harness, and spices, horses, and mules, a rate year by year.
25 ¶ And Solomon had four thousand stalls for horses and chariots, and twelve thousand horsemen; whom he bestowed in the chariot cities, and with the king at Jerusalem.
26 ¶ And he reigned over all the kings from the river even unto the land of the Philistines, and to the border of Egypt. 27 And the king made silver in Jerusalem as stones, and cedar trees made he as the sycomore trees that are in the low plains in abundance. 28 And they brought unto Solomon horses out of Egypt, and out of all lands.
29 ¶ Now the rest of the acts of Solomon, first and last, are they not written in the book of Nathan the prophet, and in the prophecy of Ahijah the Shilonite, and in the visions of Iddo the seer against Jeroboam the son of Nebat? 30 And Solomon reigned in Jerusalem over all Israel forty years. 31 And Solomon slept with his fathers, and he was buried in the city of David his father: and Rehoboam his son reigned in his stead.
